12. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules artrīta diena. Artrīts skar galvenokārt vecāka gadagājuma ļaudis, taču var piemeklēt ikvienu – pat bērnus. Sāpošas un stīvas locītavas, sapampuši pirksti un apgrūtinātas kustības var nopietni ietekmēt cilvēka ikdienu. Kas ir šī nepatīkamā saslimšana, kādi ir biežāk sastopamie artrīta simptomi un iemesli, kāpēc veidojas artrīts un kā no tā izvairīties, stāsta "Euroaptiekas" farmaceite Ieva Zvagule.

"Kustību prieku uztveram kā pašsaprotamu un pa īstam novērtējam vien tad, kad tas tiek ierobežots. Artrīts ir gana nepatīkams un sāpīgs, smagākajos gadījumos tas var traucēt pat vienkāršu ikdienas darbību veikšanu un ietekmēt ne tikai locītavas, bet arī citu orgānu darbību. Protams, ikviens laiku pa laikam no rīta pamostas stīvs, taču pret pastāvīgu locītavu stīvumu un sāpēm jāizturas atbildīgi, jo, laikus uzsākot ārstēšanu, iespējams novērst nopietnas sekas," pauž farmaceite.

Kas ir artrīts?

Artrīts ir locītavas iekaisums. Tā ir dabiska organisma atbildes reakcija uz ievainojumu vai infekciju, kas izraisa sāpes, tūsku, apsārtumu, locītavu un saistaudu stīvumu, temperatūras paaugstināšanos locītavā un kustību traucējumus tajā. Iekaisums var būt pastāvīgs, pēc izārstēšanas tas var atjaunoties, bet smagākajos gadījumos izplatās arī uz citiem orgāniem. Artrītu var izraisīt trauma, bakteriāla vai vīrusu infekcija, smaga fiziska pārslodze vai autoimūna saslimšana, taču reizēm artrīts rodas arī bez redzama iemesla. Izšķir vairāk nekā 200 artrīta veidu, no tiem visizplatītākie ir osteoartrīts, podagriskais artrīts un reimatoīdais artrīts. Ja bojājuma vai iekaisuma procesā cieš piecas un vairāk locītavas, to sauc par poliartrītu.

Populārākie artrīta paveidi

Lai gan visbiežāk artrīts piemeklē cilvēkus pēc 55 gadu vecuma, tas var skart ikvienu jebkurā vecumā, atsevišķos gadījumos arī bērnus. Artrīta simptomi var būt dažādi – viss atkarīgs no tā veida un smaguma pakāpes. Biežākie simptomi ir sāpes, pietūkums un stīvums locītavā vai ap to, īpaši no rītiem vai pēc ilgāka vienā pozā pavadīta laika, kā arī apgrūtinātas locītavu kustības un sāpes kustību laikā.

Aptuveni 10% cilvēku skar osteoartrīts – hroniska locītavu slimība, kuras gadījumā pārslodzes vai nepareizas fiziskās slodzes un iekaisuma dēļ notiek locītavu skrimšļa nodilšana. Šis artrīta paveids biežāk sastopams visvairāk noslogotajās locītavās – gūžās, ceļos, kāju īkšķu pamatnēs un roku pirkstos.

Kristālu izraisīts artrīts jeb podagriskais artrīts biežāk piemeklē vīriešus un sievietes pēc menopauzes. Šo artrīta veidu izraisa urīnskābes kristālu izgulsnēšanās locītavās, un tā rašanās ir saistīta ar paaugstinātu urīnskābes līmeni asinīs, aptaukošanos, cukura diabētu un citiem faktoriem.

Savukārt reimatoīdais artrīts ir hroniska sistēmiska autoimūna iekaisuma slimība, kuras gadījumā imūnsistēma uzbrūk sava organisma locītavu iekšējam apvalkam. Ilgstoši neārstēts vai neefektīvi ārstēts, tas izraisa locītavu deformācijas jeb artrozi. Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas datiem pavisam pasaulē no šīs slimības cieš gandrīz 24 miljoni cilvēku. Turklāt reimatoīdais artrīts, kas agrāk bija vecāka gadagājuma cilvēku slimība, aizvien biežāk attīstās jauniem cilvēkiem – pat no 25 gadu vecuma.

Artrīta profilakse un ārstēšana

Efektīvākie artrīta profilakses līdzekļi ir fiziskas aktivitātes un pareizs uzturs. "Ja jūsu ikdienas darbs saistīts ar kādu noteiktu ilgstošu pozu, pajautājiet fizioterapeitam, kā ātri un vienkārši ar vingrojumu kompleksu atslogot visvairāk nodarbinātās locītavas. Tāpat ieteicams trenēt muskuļus – spēcīgi muskuļi noņem no locītavām daļu slodzes," iesaka speciāliste.

Artrīta profilaksei (un arī artrīta gadījumā) ēdienkartē būtu vēlams iekļaut svaigus augļus un dārzeņus, pilngraudu produktus, zivis, olīveļļu, riekstus, ķiplokus, sīpolus un garšaugus, C vitamīnu saturošus produktus – citrusaugļus, zemenes, brokoļus, melones, kā arī ingvera tēju, kurkumu un krustnagliņas, kam piemīt lieliskas pretiekaisuma īpašības.

Eksperte brīdina – locītavu lielākā ienaidniece ir vārāmā sāls: "Tā veicina sāļu uzkrāšanos locītavās, tūskas un iekaisuma rašanos. Tāpat artrīta slimniekiem iesaka atturēties no dzīvnieku izcelsmes produktiem, lai neuzņemtu organismā arahidonskābi, kas veicina iekaisumu. Labāk atteikties arī no alkohola, kas paātrina iekaisuma procesus, kā arī stipras kafijas un tējas, jo tajā esošais kofeīns izskalo no organisma kalciju."

Protams, ja artrīts jau piemeklējis, ar pareizu uzturu un diētu vien to izārstēt nevar. Vairums artrīta veidu tiek ārstēti ar medikamentiem, kas samazina sāpes un tūsku, kā arī vingrojumiem. Tāpēc veiksmīga terapijas plāna izstrādāšanai, visticamāk, būs vajadzīgas vairāku speciālistu – gan reimatologu, gan fizioterapeitu – konsultācijas. Smagākos gadījumos var būt nepieciešama arī operācija vai kādas papildierīces, kas palīdzēs sāpošajai locītavai, taču vislabāk līdz tam nemaz nenonākt, savlaicīgi uzsākot ārstēšanu un ņemot vērā ārstu ieteikumus.

Kā sadzīvot ar artrītu?

Vairums artrīta paveidu ir hroniski: šīs slimības simptomus var atvieglot, taču nereti ar artrītu jāiemācās sadzīvot. Lūk, daži ieteikumi, lai artrīts pēc iespējas mazāk apgrūtinātu ikdienu:

- ārstnieciskā vingrošana – vingrojumu komplekss jāizstrādā ārsta uzraudzībā, ievērojot noteiktu slodzi un nepārpūloties;
- ķermeņa svara kontrole – liekais svars rada locītavām papildu slodzi;
- dzīve bez tabakas – smēķēšana paātrina iekaisuma procesus;
- dažiem artrīta slimniekiem simptomus atvieglo apsēji un saites, kas atslogo locītavu, kā arī masāžas vai fizioterapijas procedūras.