6 padomi pēdu veselībai slēgto apavu sezonā
Rudenim sākoties, vasaras kurpes un sandales nomaina slēgtie apavi. Kājas ātrāk gurst, pēdām nepiekļūst gaiss, tās vairāk svīst – visi šie faktori pastiprina risku iedzīvoties pēdu veselības problēmās. Izplatītākās no tām ir sausi, plaisājoši papēži, sabiezējumi uz pēdām, varžacis un sēnīšu infekcijas. Kā parūpēties par pēdu veselību un labsajūtu gada vēsajā sezonā, konsultē aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Mārīte Šukele.
#1 Ērti un situācijai atbilstoši apavi
Pirmais nosacījums, lai pēdas būtu veselas, ir ērti, pietiekami plati un gadalaikam piemēroti slēgtie apavi. Pēdas jutīsies labi, ja apavi tiks izvēlēti atbilstoši situācijai – zābaki vilkti atrodoties ārā, bet iekštelpās vilktas maiņas kurpes.
Papildu rūpes par pēdām nepieciešamas augsto papēžu cienītājām. Optimālais papēžu augstums ir aptuveni četri centimetri – ja papēži ir augstāki, ejot pirksti atduras pret apavu purngalu, tie tiek grūsti atpakaļ un radīta papildus slodze pēdas priekšējai daļai. Savukārt nesamērīga slodze izraisa dažādus ādas bojājumus. Ja tomēr augstu papēžu kurpju vai zābaku nēsāšana ir nepieciešama, ieteicams lietot ortopēdiskos apavu ieliktnīšus spiediena mazināšanai.
#2 Vienmēr sausas kājas
Viens no lielākajiem rudens, ziemas un pavasara izaicinājumiem ir slapjums. Mitri apavi ir labvēlīga vide infekcijām, turklāt regulāri slapjas kājas var izraisīt arī citas veselības problēmas, piemēram, izprovocēt saaukstēšanos. Jārūpējas, lai kājas vienmēr būtu sausumā un siltumā, tāpēc apavus jāžāvē katru dienu, pat tad, ja šķiet, ka tie ir sausi. Lai nesabojātu apavus, tos nedrīkst žāvēt strauji, piemēram, uzliekot uz radiatoriem. Žūšanai jānotiek dabiski, tāpēc tas var prasīt pat 24 stundas, līdz apavi ir pilnīgi izvēdinājušies un sausi.
#3 "Elpojoša" materiāla izvēle
Labākā izvēle būs tie slēgtie apavi, kas ļauj pēdām "elpot" un mazina to svīšanu, piemēram, āda vai zamšs. Tikpat svarīga ir arī zeķu izvēle – pēdas novērtēs, ja tiks nēsātas kokvilnas, nevis sintētiska materiāla zeķes. Ja pēdas mēdz pastiprināti svīst, periodiski var lietot specializētos dezodorantus, kas mazina svīšanu un novērš mikrobu rašanos apavos.
#4 Regulāra kāju mazgāšana
Pēdas jāmazgā vismaz vienu reizi dienā tekošā ūdenī. Ūdens temperatūrai ir jābūt pietuvinātai ķermeņa temperatūrai. Taču ziepes gan katru dienu lietot nevajadzētu, jo tās var sausināt pēdu ādu, kā arī izmainīt ādas dabisko mikrofloru. "Svarīgi atcerēties, ka pēc mazgāšanas pēdas obligāti ir jānosusina un kārtīgi jāizslauka pirkstu starpas, pretējā gadījumā tajās palikušais mitrums veicinās kāju pirkstu ādas plaisāšanu un palielinās sēnīšu infekcijas risku," papildina speciāliste.
#5 Atbrīvošanās no ādas sabiezējumiem
Situācijās, kad izveidojies ādas sabiezējums, to ieteicams noņemt ar abrazīvu pēdu vīli. Pēdas jāapstrādā sausas, nevannotas un pēc procedūras veikšanas jāieziež ar krēmu. Ja sabiezējumi izveidojušies biezā slānī, no tiem jāatbrīvojas pakāpeniski. Svarīgi nepārspīlēt ar ādas sabiezējumu likvidēšanu – pārāk strauji atbrīvojoties no sabiezējušās ādas, pastāv risks savainot ādas dziļākos slāņus, kas savukārt padarīs pēdas jutīgākas, vieglāk ievainojamas un uzņēmīgākas pret infekcijām. Lai nepanāktu pretēju efektu, nedrīkst aizmirst par higiēnas ievērošanu – pēdu vīli nevajadzētu izmantot ilgāk par diviem mēnešiem, jo raupjās virsmas ir ļoti labvēlīga vide mikrobu un sēnīšu infekciju attīstībai.
#6 Pēdu vannošana
Maigas un gludas pēdu ādas iegūšanai reizi nedēļā ieteicamas sagatavot pēdu vanniņu ar kādu no aptiekās nopērkamajiem vannas sāļiem. Turklāt jāatceras, ka kājas nevajadzētu vannot ilgāk par 5–10 minūtēm un ūdens temperatūra nedrīkstētu pārsniegt 38 grādus, lai pārlieku nesausinātu ādu. Savukārt pēc vannošanas pēdas ieteicams ieziest ar barojošu vai mitrinošu krēmu. Ieteicams parūpēties arī par nagiem – uz tiem vēlams uzklāt nagu eļļu, kas mīkstinās ādu ap nagiem un padarīs nagus elastīgākus.
