Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem pasaulē katru gadu mirst 17,9 miljoni cilvēku sirds asinsvadu slimību dēļ, kas ir biežākais nāves cēlonis. Sirds asinsvadu slimības izpausmes un simptomi ir pamanāmi, cilvēkam novecojot, taču svarīgi ir veikt profilaktisko darbu riska faktoru novēršanai / mazināšanai jau no dzimšanas. Diemžēl sirds asinsvadu slimības attīstība sākas jau augļa attīstības periodā – tas ir inkubācijas periods, kurš turpinās pēc dzimšanas kā latentais periods – kad simptomi un sūdzības vēl nav, taču izmaiņas asinsvadu sieniņās jau ir novērojamas.

Lai stiprinātu sirds veselību, ir vairāki profilaktiski pasākumi, kurus var ieviest ģimenē kā tradīcijas jau no pašas pirmās dienas. Būtiski ir rīkoties, pirms parādās kādas konkrētas sūdzības. Tādēļ Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) kardiologi ir apkopojuši ieteikumus, kas jāņem vērā, lai mēs savlaicīgi parūpētos par savu bērnu sirds veselību un ikdienā ievērotu dažādus profilaktiskus pasākumus.

1. Pētām gēnus!

Īpaši svarīgi apzināt iepriekšējo paaudžu sirds-asinsvadu sistēmas slimību simptomu sākšanos, jo ģimenēs, kur pirmās un otrās pakāpes radiniekiem šīs slimības ir diagnosticētas vai konstatēts augsts holesterīna un/vai triglicerīdu līmenis pirms 55 gadu vecuma, ir nepieciešama agrīna sirds-asinsvadu sistēmas slimību sijājošā diagnostika.

2. Sirdsmiers = Sirdsmiegs

Pilnvērtīgs miegs ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai bērna sirds būtu vesela! Ir noteikts laiks, kas bērnam konkrētā vecumā ir jāpavada miegā.

• Jaundzimušajam un zīdainim līdz trīs mēnešu vecumam tās ir 14–17 stundas diennaktī;

• Zīdainim no četriem līdz 11 mēnešiem – 12–15 stundas diennaktī;

• Bērniem no viena līdz dieviem gadiem – 11–14 stundas diennaktī;

• Pirmsskolniekam (trīs līdz pieci gadi) – 10–13 stundas diennaktī;

• Jaunākā skolas vecuma bērniem no sešiem līdz 13 gadiem – deviņas līdz 11 stundas diennaktī;

• Pusaudžiem no 14 līdz 17 gadiem – astoņas līdz 10 stundas diennaktī. 

3. Saldie apskāvieni

Kustība "Saldie apskāvieni", kuras idejas veidošanā piedalījās arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārsti, aicina vecākus vairāk samīļot bērnus un mazāk dot bērniem konfektes. Atgādinām, ka pilnvērtīgam un sabalansētam uzturam ir izšķiroša nozīme, lai bērna veselība un jo īpaši sirds būtu vesela.

4. Kustini kājas – kustas sirds!

Ikviena bērna aprūpē pēc piecu gadu vecuma ir svarīgi gādāt par to, lai katru dienu vismaz 60 minūtes būtu vidējas intensitātes fiziskās aktivitātes, bet laiks datorspēlēm, televīzijai un citām ierīcēm tiktu ierobežots līdz nepilnām divām stundām diennaktī. Ieteicamas dažādas sporta nometnes un pulciņi ar sporta aktivitātēm.

5. Nedūmo mājās!

Vecāku un vecvecāku uzdevums – izskaust smēķēšanu mājās, un kopā ar bērnu neapmeklēt vietas, kur smēķē!

6. Asinsspiediens jāmēra arī bērniem!

Asinsspiediens bērniem jāsāk kontrolēt jau no triju gadu vecuma. To iespējams izmērīt vizītē pie ģimenes ārsta vai arī, iegādājoties mēraparātu – arī mājas apstākļos. Ļoti svarīgi bērnam asinsspiedienu izmērīt pareizi. Pirmkārt, asinsspiedienu nedrīkst mērīt tūlīt pēc fiziskas slodzes, negulētas nakts, stresa, sāpēm, raudāšanas, noteiktu medikamentu lietošanas, jo tādā brīdī augsts asinsspiediens ir tikai norma. Otrkārt, tas jādara ne uzreiz, ienākot ārsta kabinetā (jo ļoti daudziem bērniem ir baltā halāta sindroms, kad, ieraugot ārstu, asinsspiediens paaugstinās no uztraukuma), bet mazliet vēlāk, kad mazais pacients jau apradis ar ārstu un vairs nebaidās. Un, treškārt, spiediens jāmēra ar pareiza izmēra manšeti. Bērnam jāatrodas sēdus stāvoklī, rokai un manšetei – sirds līmenī, mērījumi vispirms jāveic uz labās rokas.

7. Augsts holesterīna līmenis

Mūsdienu mazkustīgais dzīvesveids un neadekvāta ikdienas uztura izvēle, dažkārt rada situācijas, ka pat bērniem, kuri sasnieguši 10 gadu vecumu, jau vajadzētu noteikt holesterīna līmeni, un tas būtu jāveic ģimenes ārstam.