Pulsometrs būs noderīgs, gan uzsākot, gan regulāri praktizējot fiziskas aktivitātes, un tas var kļūt par noderīgu sirds un asinsvadu veselības uzraugu. Ko svarīgi zināt par sirds un asinsvadu veselību sportotājiem un, jo īpaši, iesācējiem, skaidro ģimenes ārsts Veselības centru apvienībā Ingars Burlaks un “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.

Veselīgā amplitūda

“Pieskatot savu sirds un asinsvadu veselību, ideāls arteriāla asinsspiediena rādītājs būs 120 uz 80. Šāds asinsspiediens, atrodoties miera stāvoklī, patiešām ir normāls un sirds un asinsvadu veselība atzīstama par teicamu. Tomēr jāatceras, ka cilvēka organisms ir savā ziņā arī unikāls un ikvienam likumam mēdz būt izņēmumi. Kādam normāls un veselībai atbilstošs asinsspiediens, iespējams, ir mazliet augstāks par minēto normu, citam – nedaudz zemāks, un abos gadījumos cilvēki jūtas labi. Regulāri pieskatot asinsspiedienu, katrs var noteikt savu veselīgo normu un pamanīt, ja no tās ir novirzes,” teic ģimenes ārsts.

Kad cilvēks sāk satraukties par savu asinsspiedienu, parasti ģimenes ārsts rekomendē veikt asinsspiediena un pulsa novērojumus. “Esot miera stāvoklī (tātad – ne uzreiz pēc tam, kad uzkāpts ceturtajā stāvā, iztīrīta māja vai veikti citi fiziski procesi), septiņas līdz 10 dienas pēc kārtas vajadzētu mērīt asinsspiedienu aptuveni vienā un tanī pašā diennakts laikā. Ieteicams mērīt ar speciālo asinsspiediena mērītāju – tonometru. Tie ir dažādi, bet parasti izmēra arī pulsu – sirds sitienu skaitu minūtē. Tāpat pulsu var uzraudzīt, izmantojot viedtālruni vai, piemēram, oksimetru – skābekļa saturācijas asinīs mērītāju. Ja nekādu speciālu ierīču nav, pie pretējās rokas augšdelma (plaukstas locītavas iekšpusē) pieliek trīs pirkstus un skaita, cik reizes minūtē sitas pulss. Lai arī kāda ir mērīšanas taktika, rezultāti, visticamāk, būtiski neatšķirsies. Par normu ir atzīti 55–70 pulsa sitieni minūtē. Ja mērījuma rezultāti ir augstāki vai zemāki, ka arī tad, ja (neatkarīgi no novērotā asinsspiediena un pulsa) rodas kādi jautājumi par sirds un asinsvadu veselību, svarīgi to visu pārrunāt ar ģimenes ārstu.”

Pulsa uzraudzība – jebkurā vecumā

Foto: Freepik.com/ wayhomestudio

Sirds un asinsvadu veselībai ir nozīme jebkurā vecumā, sākot jau no dzimšanas brīža. “Pat, ja pirmās četras dzīves desmitgades sirds un asinsvadu sistēma strādājusi pēc augstākajiem standartiem, 40 gadi ir slieksnis, kad šai organisma sfērai pievērsties rūpīgāk. Sevišķi, ja ir parādījušās jebkādas sūdzības par veselību. Piemēram, nemiers, trauksmainība, miega traucējumi, biežas galvassāpes paaugstināta spiediena gadījumā vai reiboņi, ģībšanas sajūta, aizdusa un sāpes aiz krūšu kaula pazemināta asinsspiediena gadījumā. Jā, arī ar pazeminātu asinsspiedienu ir jāuzmanās. Ja, sajūtot kādu no minētajām pazīmēm, pulsa mērījums ir aptuveni 40–45 sitieni minūtē, vajadzētu saukt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Nav medikamentu, ko mājas apstākļos iedzert, lai zemo pulsu paaugstinātu. Šādā gadījumā nepieciešama mediķu palīdzība,” apstiprina ģimenes ārsts.

Pulsometrs kā uzticams palīgs

Foto: Freepik.com/ rawpixel.com

Pašlaik ir pieejami dažādi pulsometri gan kā aproces, gan pulksteņi. Arī viedtālruņi piedāvā lietotnes, ko, lejupielādējot un ieslēdzot aktivitāšu laikā, var sekot līdzi savam pulsam.

“Ņemot vērā, ka dažādu cilvēku veselīgais asinsspiediens atšķirīgos vecumposmos ir individuāls, pulsometra rādījumus vajadzētu uzskatīt tikai par informatīviem. Lai nenodarītu pāri veselībai, uzsākot sportošanu, būtu jākonsultējas ar fizioterapeitu, treneri vai sporta ārstu, kurš izskaidro, kādā pulsa amplitūdā vislabāk darboties tieši jums, ņemot vērā aktivitāšu mērķi (piemēram, kaloriju dedzināšana, muskuļa masas veidošana), kā arī, kāds pulss ir par augstu un liecina, ka fizisko slodzi vajag samazināt, un kādā gadījumā to atkal var palielināt.

Pēc tam, kad organisms fiziskās slodzes laikā ir iepazīts, tieši pulsometrs būs vislabākais palīgs, kas ļaus sekot līdzi fiziskās slodzes intensitātei un pateiks priekšā, vai slodzi kāpināt, mazināt vai uzturēt tāda pašā līmenī,” skaidro ārsts un piebilst, ka pirms vēl nav apzināti personīgie pulsa un veselīga asinsspiediena skaitļi, ieteicams konsultēties ar speciālistu, lai fizisko aktivitāšu laikā nenodarītu pāri sirds un asinsvadu sistēmas veselībai.

Kustību nozīme nevar būt pārvērtēta – sirds par to noteikti būs pateicīga! Tādēļ ikvienam vajadzētu rast veidu, kā uzturēt labu fizisko formu un gūt prieku no sportošanas un kustībām.

Skrien, nūjo, vingro vai dejo – roku uz pulsa!

Foto: Freepik.com/ gpointstudio

Farmaceite, kura konsultē klientus arī tiešsaistē, ik dienu atbildot uz dažādiem ar sirds veselību saistītiem jautājumiem, zina teikt, ka, neapdomīgi uzsākot fiziskās aktivitātes, bieži vien cilvēks nodara ļaunumu savai veselībai. Tādēļ neatkarīgi no tā, kāds aktivitātes veids ir izraudzīts, tam ir jāsagatavojas un jākustas gudri un pareizi.

“Regulāras fiziskas aktivitātes organismam ir ārkārtīgi nepieciešamas. Gudri veiktas, tās var pasargāt no nopietnām veselības problēmām, piemēram, samazinot risku saslimt ar hipertensiju (paaugstināts arteriālais asinsspiediens) un citām sirds slimībām, 2. tipa cukura diabētu, paaugstinātu holesterīnu.

Fiziskas aktivitātes uztur ķermeni tonusā, var palīdzēt mazināt trauksmi, uzlabot miegu, sniedz pozitīvas emocijas. Ieguvumu ir daudz un atliek tikai izvelēties, kādam fizisko aktivitāšu veidam pievērsties. Pirms tam ir noderīgi pārliecināties, kādā stāvoklī ir sirds un asinsvadu sistēma. Vislabāk būtu veikt veloergometriju, pēc kuras rezultāta ārsts vai fizioterapeits (vai treneris) var ieteikt, kāda aerobā slodze ir vēlama un kāds ir maksimāli pieļaujamais pulss slodzes laikā,” iesaka farmaceite. 

Par ko ziņo pulsa frekvence?

Pulsa frekvence ir fiziskās aktivitātes gids – zems pulss dod zaļo gaismu palielināt slodzi, turpretī pārāk ātra sirdsdarbība var būt bīstama – tā ir zīme, ka slodze jāsamazina. “Sekot līdzi pulsa frekvencei fiziskas slodzes laikā ir svarīgi, lai nenodarītu pāri savam organismam un treniņš būtu maksimāli efektīvs. Pulsa zaļo jeb drošo zonu aprēķina, iegūstot maksimāli pieļaujamo pulsu attiecīgajā vecumā. Formula ir šāda:

maksimālais pulss = 220 – cilvēka vecums.

Drošā robeža sportošanas iesācējiem ir līdz 70% no šī skaitļa. Piemēram, veselam četrdesmit gadus vecam potenciālajam skrējējam maksimālais pulss ir 180, tomēr drošās zonas maksimālā robeža ir 126 sirds sitieni minūtē. Uzsākot skriešanas treniņu, pulss var ātri sasniegt maksimālo pieļaujamo robežu, tādēļ jācenšas slodzi samazināt, lai atrastos drošajā zonā. Var skriet lēnā solī, sekojot līdzi gan pulsam, gan pašsajūtai. Pie slodzes organisms parasti pierod vien divu mēnešu laikā. Tad slodzi var palielināt, un droša zona jau būs līdz 85% no maksimālā sirds ritma.”

Secinājums – ikdienā katrs pats var veikt konkrētu sirdsdarbības rādītāju monitorēšanu, ja prasmīgi un ar jēgu izmanto mūsdienu tehnoloģiju priekšrocības un liek lietā kaut elementāras zināšanas par organismu un tā veselību.