Neierasts pārgājiens, darbi piemājas dārzā vai kaut nedaudz pārspīlētas sportiskās aktivitātes gaidītā apmierinājuma un gandarījuma vietā mēdz radīt gan sadzīves traumas, gan sāpes ceļos, sprandā, mugurā, plecos – atkarībā no neadekvātas slodzes nodarījuma, sarakstu var turpināt.

Tieši pavasara medus esot īpašs ar spēju ilgstoši saglabāt šķidru konsistenci. Šī gada ziedu laiks jau plaukumā, un mēs ziedos pamanām bites. Zinātnei attīstoties, pieaug tehnoloģiskas iespējas atklāt jaunus uztura un medicīniskos pielietojumus produktiem, par ko līdz šim šķitis, ka zināms jau viss. 

Cilvēka ķermenis un, jo īpaši, locītavas nemīl steigu un pārpūli! Pieaugušam cilvēkam līdz 65 gadiem ir rekomendēta vismaz 30 minūšu mērenas intensitātes fiziskā slodze piecas reizes nedēļā. Tātad – gandrīz katru dienu un nedaudz. 

Glikozamīns ir skrimšļaudu būvmateriāls, kas palīdz saglabāt veselīgas un stipras locītavas un piedalās jaunu saistaudu izstrādē. Ar gadiem organisma spēja sintezēt glikozamīnu samazinās, kā rezultātā rodas diskomforts un sāpes, kas var būtiski ietekmēt cilvēka dzīves kvalitāti un pat kustībspēju. 

Labi zināms, ka ir medikamentu kombinācijas, kuras nevajadzētu lietot kopā – nevēlama vai novājināta efekta dēļ. Mazāk zināms fakts, ka arī noteikti ēdieni un dzērieni iespaido zāļu efektivitāti. Pirms uzsākt lietot jaunu medikamentu, svarīgi aprunāties ar ārstu vai farmaceitu, kā arī uzmanīgi izlasīt zāļu lietošanas instrukciju, lai uzzinātu, vai preparāts draudzējas un vai nav konfliktā ar kādu tavu iemīļotu kārumu.

Sāp mugura pēc apkārtnes sakopšanas  darbu slodzes, aktīvas sportošanas vai neierasti garas pastaigas… Tūlītējai muguras sāpju mazināšanai bieži vien gribas ķerties pie pretsāpju līdzekļa, nevis dodas pie ārsta. Taču ilgstoša šī simptoma nomākšana ne vien nerisina pamata problēmu, bet var radīt arī citu kaiti, piemēram, kuņģa gļotādas iekaisumu.

Vērtīgā olbaltumviela kolagēns organismā atbildīga kā par ādas, matu un nagu skaistumu, tā arī par saistaudu, kaulu un muskuļu veselību. Lai gan šo proteīnu ķermenis spēj izstrādāt pats, ar gadiem tā daudzums samazinās un to nepieciešams uzņemt papildus. 

Ziemas vīrusu un saaukstēšanās laiks var atstāt pēc sevis ne vien enerģijas trūkuma un bezspēka sajūtu, bet arī ietekmēt mūsu vēdera labsajūtu un zarnu mikrofloru. Īpaši par kuņģa un zarnu trakta labsajūtu jāpiedomā, ja ir lietotas antibiotikas.

Pavasarī “mostamies” no ziemas perioda un kļūstam aktīvāki – sportojam, dodamies pārgājienos un strādājam dārzā. Lai arī šīs ir patīkamas un gaidītas nodarbošanās, vienmēr pastāv risks gūt dažāda veida traumas. Šādos gadījumos katrā mājas aptieciņā var noderēt gan atvēsinošās, gan sildošās ziedes.

Ja nu reiz ir kāds vitamīns, par kura lietošanas nepieciešamību ārsti ir vienisprātis, tad tas ir D vitamīns. Pirms došanās uz aptieku ir vērts par to noskaidrot svarīgāko.