Mirdzaritmija (arī ātriju fibrilācija) ir neregulāra un bieži arī ātra sirdsdarbība, kas var palielināt insulta, sirds mazspējas un citu ar sirdi saistītu komplikāciju risku. Tās gadījumā sirds priekškambari haotiski un neritmiski saraujas, radot nepareizu sirds ritmu – tas var būt gan pastāvīgs, gan epizodisks jeb lēkmjveidīgs (mirdzaritmijas paroksismi). Mirdzaritmijas simptomi bieži ietver sirdsklauves, elpas trūkumu un vājumu.

Lai arī pati ātriju fibrilācija parasti nav dzīvībai bīstama, tas ir nopietns veselības stāvoklis, kam dažkārt nepieciešama ārkārtas ārstēšana. Mirdzaritmiju raksturo ievērojami paātrināts sirds ritms, sirds augšējo un apakšējo kambaru asinhrona darbība, kam seko nepilnīga asins pievadīšana ķermenim. Tas, savukārt, rada tādus riskus kā asins recekļi, kognitīvie traucējumi, sirds trieka un sirds pēkšņa apstāšanās.

Simptomi

Dažos gadījumos mirdzaritmija ir asimptomātiska, tāpēc šie cilvēki par to pat nenojauš, kamēr sirdsdarbības traucējumi nav atklāti fiziskās pārbaudes laikā. Tiem, kam ir mirdzaritmija simptomi, var parādīties tādi simptomi kā sirdsklauves, kas izpaužas kā neērta, neregulāra sirdsdarbība, vājums, nogurums, reibonis, elpas trūkums, sāpes krūtīs.

Mirdzaritmija var izpausties vairākos veidos un būt gadījuma rakstura, ko sauc par paroksizmālu mirdzaritmiju. Simptomi parādās un pazūd, un parasti ilgst no dažām minūtēm līdz dažām stundām. Tā var būt arī noturīga, kad sirds ritms pats par sevi neatgriežas normālā stāvoklī. Šajā gadījumā, lai normalizētu sirdsdarbību, nepieciešama ārstēšana. Ilglaicīga mirdzaritmija ir nepārtraukta ilgst vairāk par 12 mēnešiem. Pastāvīgas mirdzaritmijas gadījumā patoloģiskais sirds ritms nav novēršams. Ir nepieciešami medikamenti, lai kontrolētu sirdsdarbības ātrumu un novērstu asins recekļu veidošanos.

Cēloņi

Mirdzaritmija ir neregulāra un ātra sirdsdarbība, kas rodas, kad abi sirds priekškambari saņem haotiskus elektriskos signālus; rezultāts ir ātrs un neregulārs sirds ritms. Viens no galvenajiem mirdzaritmijas cēloņiem, kas ir apstiprināts daudzos klīniskajos pētījumos, ir arteriālā hipertensija.

Arī smēķēšana, stress, miega traucējumi, cukura diabēts ir mirdzaritmiju veicinoši faktori. Tāpat tās veidošanos ietekmē novecošanās, liekais svars un sēdošs dzīvesveids.

Turklāt pacientiem ar mirdzaritmiju ir piecas reizes lielāks insulta risks, turklāt mirdzaritmijas dēļ ir tie biežāk ir ar letālu iznākumu nekā insulti ar citiem cēloņiem.

Ārstēšana

Viens no labākajiem veidiem, kā novērst priekškambaru mirdzēšanu, ir atklāt to tā attīstības agrīnākajos posmos. Tāpēc svarīga ir regulāra sirds kontrole ar elektrokardiogrammas palīdzību. Šis risinājums vienkāršu, ātru un efektīvu sirds mērījumu laikā atklāj esošus vai potenciālus mirdzaritmijas riskus, tādējādi ļaujot rīkoties laicīgi, lai tos novērstu.

Ārstēšanas mērķis ir normāla sirds ritma atjaunošana un uzturēšana, sirdsdarbības frekvences kontrole un insulta riska novēršana. Ir ārkārtīgi būtiski veicināt cilvēku izpratni par slimību, mudināt atpazīt simptomus un nepieciešamības gadījumā arī ārstēties.