Ūdenī šķīstošie B grupas vitamīni, kas  viegli uzsūcas un tikpat viegli izdalās (ar sviedriem caur ādu, ar urīnu), piedalās dažādos smadzeņu un nervu sistēmas bioķīmiskajos procesos, kā arī vielmaiņas un citos nozīmīgos organisma darbības posmos. Tā kā uzkrājumi organismā veidoties nevar, šie vitamīni ir regulāri jāuzņem. Par B grupas vitamīnu nepieciešamību stāsta „Mēness aptiekas” pieaicinātā eksperte internās un ortomolekulārās medicīnas speciāliste Antra Briede un „Mēness aptiekas” farmaceite Agnese Zonne.

„B grupas vitamīni piedalās vielmaiņas procesos, palīdz organismam ražot un izmantot enerģiju, kas iegūta, pārstrādājot ogļhidrātus, olbaltumvielas un taukus. B grupas vitamīni ir vitāli nepieciešami DNS veidošanai, nodrošinot šūnu spēju dalīties, kas savukārt ļauj ķermenim augt. Visbeidzot, tie piedalās dažādos smadzeņu un nervu sistēmas bioķīmiskajos procesos – tādējādi nodrošinot mums veselīgu garīgo attīstību. Šo iemeslu dēļ B grupas vitamīni ir īpaši nozīmīgi augošiem bērniem.  Šie vitamīni regulāri ir jāuzņem ar uzturu,” norāda eksperte.

Senāk nepilnvērtīga uztura dēļ vitamīnu trūkums bieži bija sastopams daudz smagākās formās – piemēram, B1 vitamīna deficītu sauca par beriberi slimību, un B3 vitamīna trūkums tika dēvēts par pelagru. Mūsdienās galēja vitamīnu deficīta slimības vairs nav novērojamas, taču tas nenozīmē, ka visi uzturā lieto pietiekami daudz vitamīnu. Nevar izšķirt, kurš nozīmīgāks un par kura trūkumu var neuztraukties, jo organisma bioķīmiskajos procesos vienlaikus nepieciešami vairāki vitamīni, tāpēc B grupas vitamīnus ir svarīgi lietot kompleksa veidā. Protams, vispirms konsultējoties ar savu ārstu vai farmaceitu.

„B grupas vitamīni pārsvarā ir kompleksajos preparātos ar sabalansētām devām, nodrošinot un pastiprinot ne tikai viens otra iedarbību, bet arī izvairoties no iespējamās B vitamīnu pārdozēšanas un tā sekām. Atsevišķi B grupas vitamīni ir pieejami monopreparātos, kā B12, folskābe un tiamīns,” paskaidro farmaceite.

No faktora līdz vitamīnam

Kad 20. gadsimta sākumā zinātnieki un ārsti nodarbojās ar vitamīnu pētīšanu, Elmēram Makkolumam (Elmer McCollum) izdevās no sviesta izdalīt organisku savienojumu, ko viņš nosauca par faktoru A. Nosaukums bija ambiciozs, jo poļu zinātnieks Kazimirs Fanks jau bija atklājis līdzīgu vielu, ko Makkolums sāka dēvēt par faktoru B. Citi zinātnieki sekoja viņa piemēram, un tā sākās tradīcija vitamīnus saukt pēc kārtas alfabēta secībā. Zinātnei attīstoties, pētnieki atklāja, ka faktors B patiesībā ir daudzi dažādi ķīmiski savienojumi, kas bieži pārtikā bija atrodami kopā. Zinātnieki izlēma katram no tiem piešķirt noteiktu ciparu, bet tos apzīmēt ar burtu B. Drīz pēc tam sekoja arī termina "faktors" maiņa uz "vitamīns".

B vitamīnu palete

B1 – tiamīns 

Palīdz organismam uzturvielas pārvērst enerģijā un darbojas kā antioksidants. B1 vitamīnam piemīt neiroloģiskas īpašības, tas stiprina sirds muskulatūru un tādējādi ka profilaktisks līdzeklis var palīdzēt pret sirds mazspēju.

B1 deficītu novēro reti, jo šo  vitamīnu pievieno dažādiem pārtikas produktiem. Izņēmums ir cilvēki, kuri pārmērīgi lieto alkoholu – B1 trūkuma gadījumā viens no biežākajiem simptomiem ir sausa un niezoša āda ap muti.

Šo vitamīnu satur alus raugs, brūnie rīsi, dārzeņi, augļi, jūras veltes, liellopa gaļa, saulespuķu sēklas, pilngraudu produkti.

B2 – riboflavīns

Palīdz organismam uzturvielas pārvērst enerģijā, mazināt redzes problēmas, piemēram, kavēt katarakta veidošanos, var palīdzēt arī pret «sarkanās sejas sindromu» jeb rozāciju (Rosacea). Atsevišķos pētījumos atklāta B2  vitamīna  spēja palīdzēt pret migrēnu.

B2 vitamīna deficīts var izraisīt ādas problēmas, reizēm ir novērojams iekaisis kakls un gļotāda.

Arī B2 vitamīns ir dažādu pārtikas produktu ierasta sastāvdaļa. To satur, piemēram, lasis, brokoļi, spināti, mandeles, pilnpiena produkti, gaļa, olas, pilngraudu produkti.

B3  –  niacīns

Palīdz organismam uzturvielas pārvērst enerģijā. Pazemina holesterīna līmeni  asinīs, kā arī uzlabo gremošanas sistēmas darbību un veicina apetīti.

Niacīnu reizēm iesaka papildus lietot tiem, kuri mēģina atmest smēķēšanu, jo šis vitamīns ķīmiski ir līdzīgs nikotīnam.

B3 vitamīna deficīts var izraisīt gremošanas problēmas, piemēram, nelabumu un vēdera krampjus, kā arī ādas iekaisumu. Lietojot B3 vitamīnu kā uztura bagātinātāju vai kā smēķēšanas alternatīvu, tas rada siltuma sajūtu un iesārtina seju, kaklu, reizēm pat visu ķermeņa augšdaļu. Šie simptomi, kurus rada paplašināti asinsvadi, ir rādītājs, ka uzņemts pietiekami daudz vitamīna. Simptomi pastiprinās, paralēli lietojot alkoholu vai karstus dzērienus, tāpēc labāk kopā ar  B3 vitamīnu tos nelietot.

B3 atrodams zemesriekstos, aknās, vistas gaļā, zivīs, brūnajos rīsos.

B5 – pantotēnskābe

Vielmaiņas procesos palīdz šķelt ogļhidrātus, piedalās sarkano asinsķermenīšu ražošanā, svarīgs, lai uzturētu gremošanas trakta veselību. Tam piedēvētas spējas palīdzēt pret pūtītēm jauniešiem un artrītu vecāka gadagājuma cilvēkiem, tomēr zinātnieki izšķirošus pierādījumus vēl nav ieguvuši.

Organismam nav nepieciešams pārāk daudz B5 vitamīna, tādēļ tā deficīts, ja arī parādās, ir neliels. Galvenais simptoms – tirpšanas un durstīšanas sajūta pēdās. 

B5 vitamīnu satur aknas, sēnes, pilngraudu produkti, piena produkti, pākšaugi, gaļa, dārzeņi, rieksti, avokado.

B6 – piridoksīns

Palīdz organismam uzturvielas pārvērst enerģijā, kā arī stiprina imūnsistēmu.

Ārsti vitamīnu B6 izmanto karpālā kanāla ārstēšanā, lai izvairītos no operācijas vieglākos gadījumos. Tas arī aizkavē nierakmeņu rašanos, palīdz novērst nelabumu grūtniecības laikā.

Nepietiekams B6 vitamīna daudzums var izraisīt nelabumu, anēmiju un ādas problēmas, piemēram, izsitumus vai sausu un niezošu ādu ap muti. B6 deficīta novājinātās imūnsistēmas dēļ pastāv lielāka iespēja saslimt ar infekcijas slimībām, atgādina Antra Briede.

Labs šī vitamīna avots ir forele, lasis, mellenes, subprodukti, moluski, putnu gaļa, lēcas, pilngraudu produkti.

B7 – biotīns

Piedalās tauku, aminoskābju un ogļhidrātu vielmaiņas procesos, stabilizējot cukura līmeni asinīs, tāpēc īpaši svarīgs diabēta slimniekiem. Tiek uzskatīts, ka B7 vitamīns palīdz stiprināt nagus un matus.

B7 vitamīna deficīts var izraisīt ievērojamas muskuļu sāpes, dermatītu un citas ādas problēmas, kā arī glosītu jeb mēles iekaisumu.

B7  satur olu dzeltenums, subprodukti, piens, mieži, alus raugs, medus šūnas.

B9 – folijskābe

Piedalās sarkano asinsķermenīšu ražošanā, nozīmīgs visu organismu šūnu normālai augšanai, attīstībai un atjaunošanai.

Zinātnieki uzskata, ka grūtniecības laikā, mātei pastiprināti lietojot folijskābi, mazinās iedzimto defektu risks jaundzimušajam.

B9 deficīta gadījumā var sākties anēmija un caureja. Grūtniecības laikā B9 vitamīna deficīts var izraisīt paaugstinātu iedzimtu defektu risku jaundzimušajam. Tomēr nedrīkst arī pārspīlēt, jo B9 pārdozēšana var bērnam izraisīt neiroloģiskas problēmas. 

B9 avots ir zaļumi, ogas, citrusaugļi, pākšaugi, spināti, olas, piena produkti.

B12 – kobalamīns

Palīdz regulēt nervu sistēmu, nozīmīgs organisma augšanas procesā, šūnu, galvenokārt  sarkano asinsķermenīšu jaunveidei.

Ja šī vitamīna trūkst, var būt manāma tirpšana rokās un kājās, nogurums, vājums, rasties anēmija. Bez fizioloģiskiem simptomiem novērojamas arī dažādas izmaiņas uzvedībā un psiholoģiskas slimības, piemēram, demence, paranoja un depresija. Smagākos gadījumos neiroloģiskie bojājumi ir paliekoši.

B12 var uzņemt, uzturā lietojot foreli, lasi, moluskus, aknas, liellopa gaļu, kā arī ar olas dzeltenumu, pienu.

“Tā uzsūkšanos vājina metformīns, antibiotikas samazina tā uzsūkšanos no gremošanas trakta, jo tiek nomākta zarnu mikroflora un samazinās fermentu aktivitāte, kas nodrošina B12 uzsūkšanos, B12 uzsūkšanos veicina glikokortikoīdi,” skaidro „Mēness aptiekas” farmaceite Agnese Zonne un atgādina – pirms sākt lietot vitamīnu preparātus, ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.

Kur palicis B4, B8, B10 un B11 vitamīns?

B grupas vitamīnu sarakstā ir viegli pamanāmi robi. Patiesībā senāk bija atklāti ne tikai 12, bet gan vairāk nekā 20 dažādi B vitamīni. Ar laiku zinātnieki šiem ķīmiskajiem savienojumiem atņēma vitamīna titulu – galvenokārt tādēļ, ka to deficīts neizraisīja manāmas veselības problēmas (vismaz ne cilvēkiem). Līdzīgs liktenis piemeklēja arī daudzus ar alfabēta burtiem apzīmētus vitamīnus, tādēļ ir lēciens no E uz K vitamīnu.