Bieži dzirdēts par B, C un D vitamīnu, dzelzs un pat joda nozīmi bērnu attīstībā, taču retāk runā par cinka un selēna lomu uztura sabalansēšanā. Skaidrs, ka sabalansēts uzturs ir pamats bērna veselīgai attīstībai. Taču, kā atklāj "Rimi Bērniem" eksperte, sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina, sevišķa nozīme imunitātes veidošanā ir tieši cinkam un selēnam. 

Uzturvielas, minerālvielas, vitamīni, ko bērns uzņem ar ēdienu, ietekmē imūnās sistēmas darbību, kas tālāk pasargā no vīrusiem un saslimšanām. Pētot ar infekcijas slimībām stacionēto pacientu veselības stāvokli, atklājies, ka tieši cinka un selēna nepietiekamība bija viens no visbiežāk atklātajiem deficītiem. 60% pacientu tika konstatēts cinka deficīts, bet gandrīz pusei diagnosticēja selēna deficītu, norāda uztura speciāliste.

Kāpēc vajadzīgs selēns, un kā to apēst?

Foto: Freepik.com/ Racool_studio

Selēns ir mikroelements, kas cilvēka organismā nodrošinātu normālu imūnsistēmas darbību un vairogdziedzera funkcijas darbu, piedaloties to enzīmu darbībā, kas atbild par galvenā vairogdziedzera hormona pārstrādi bioloģiski aktīvā formā un nodrošina šūnu aizsardzības mehānismus. Ikdienā cilvēkam nepieciešamo selēna devu vajadzētu uzņemt ar pārtiku.

Selēna saturs produktos ir atkarīgs no selēna koncentrācijas augsnē. Piemēram, ja govs ēd zāli, kas aug augsnē, kur ir maz selēna, tad arī govs pienā un gaļā būs zems selēna saturs. Izteikts selēna deficīts var būt cilvēkiem ar hroniskām slimībām, piemēram, hroniskām gremošanas trakta slimībām, imūnsupresīvām slimībām, nieru mazspēju.

Selēna ieteicamās vidējās devas:

• zīdaiņiem – 15 µg;
• no viena līdz sešu gadu vecumam – 22–27 µg;
• no septiņu līdz 10 gadu vecumam – 35 µg;
• no 11–14 gadu vecumam zēniem – 50 µg;
• no 11–14 gadu vecumam meitenēm – 45µg;
• no 15–18 gadu vecumam. zēniem – 60µg;
• no 15–18 gadu vecumam meitenēm – 50µg.

Ar selēnu bagāti produkti:

• Brazīlijas rieksti. Tikai seši līdz astoņi rieksti satur ap 550 µg selēna,
• zivis un jūras veltes,
• gaļa (cūkgaļa, liellops, tītars),
• siers,
• olas,
• saulespuķu sēklas.

Grūtības uzņemt šo mikroelementu pietiekamā daudzumā varētu rasties bērniem un pusaudžiem, kuriem ir ļoti vienveidīgs uzturs un izvēlīga ēšana. Pārējiem bērniem bez veselības problēmām par iespējamo selēna deficītu nevajadzētu satraukties.

Kāpēc ir vajadzīgs cinks?

Foto: Freepik.com/ azerbaijan_stockers

Cinks ir mikroelements, kura organismā ir ļoti, ļoti maz, bet cinka nozīme veselības uzturēšanā ir milzīga. “Ar cinka palīdzību organismā notiek hormonu sintēze, tas ietekmē bērna augšanu un attīstību, ietekmē brūču dzīšanu, uztur imūnsistēmas un gremošanas sistēmas darbību. Cinkam piemīt arī antioksidatīva iedarbība. Tas nozīmē, ka ar cinka palīdzību organisms cīnās ar brīvajiem radikāļiem un mazina iekaisīgos procesus organismā,” cinka nozīmi atklāj speciāliste.

Cinka deficīts var attīstīties cilvēkiem, kas ierobežo savā uzturā dzīvnieku izcelsmes produktus, piemēram, veģetāriešiem, vegāniem, cilvēkiem ar hroniskām slimībām un vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem var būt slikta uzturvielu uzsūkšanās jeb malabsorbcija, kā arī bērniem, pusaudžiem un sievietēm bērniņa barošanas periodā.

Cinka ieteicamās vidējās devas:

• zīdaiņiem – pieci miligrami;
• no viena līdz sešu gadu vecumam – seši līdz eptiņi miligrami;
• no septiņu līdz 10 gadu vecumam – astoņi miligrami;
• no 11–14 gadu vecumam zēniem – 11 miligrami;
• no 11–14 gadu vecumam meitenēm – deviņi miligrami;
• no 15–18 gadu vecumam zēniem – 10 miligrami;
• no 15–18 gadu vecumam meitenēm – astoņi miligrami.

Ar cinku bagāti produkti:

• sarkanā gaļa. 100 gramos gaļas ir puse no dienas ieteicamās devas jeb 4,8 miligrami,
• jūras veltes,
• pākšaugi,
• arī sēklas satur cinku, bet tā koncentrācija sēklās ir nedaudz zemāka. Piemēram, termiski apstrādātas lēcas satur ap 1,2 miligramiem cinka uz 100 gramiem produkta.

“Lai izvairītos no cinka un selēna deficīta, būtu jācenšas nodrošināt bērnam daudzveidīgu, sabalansētu uzturu. Būtiski iekļaut ikdienas ēdienkartē ne tikai miltu un piena izstrādājumus, bet arī gaļu, zivis, pilngraudu produktus, pākšaugus, riekstus un sēklas,” aicina uztura speciāliste.