To, ka organismam sāk pietrūkt folijskābes, sākumā var nekādi neizjust, līdz kādā brīdī parādās nogurums, miegainība, grūtības koncentrēties, pastiprināti izkrīt mati. Folijskābes trūkums ar laiku var izraisīt anēmiju, un attiecīgi parādīties mazasinībai raksturīgās pazīmes. 

Atceries kaut kur dzirdēto, ka, saēdoties zemenes, vitamīnus var uzņemt visam gadam, un slimības, kā likts, atkāpsies? Apgalvojums, protams, ir pārspīlēts, taču neatņem košajai ogai tās popularitāti un īpašo statusu.

Nav noslēpums, ka vasaras sezonā daudziem pārtikas produktiem, piemēram, pienam, maizei, ir tendence sabojāties ātrāk, kaut arī tos glabājam ledusskapī. Īpaši uzglabāšanas noteikumi ir dažādiem medikamentiem. Uztura speciālisti un farmaceite sniedz padomus, kā vasarā vislabāk būt draugos ar ledusskapi. 

Laikā, kad siltais laiks mūs lutina, nereti ikviens no mums ēdienreizes un dažādas uzkodas vēlas padarīt vieglākas, veselīgākas, mazāk laikietilpīgas, bet vienlaikus arī tikpat gardas. Ielūkojies augu valsts šašlika jeb sojšlika (sojas šašlika) aizkulisēs!

Cilvēka organisms šķidrumu nevar uzkrāt tā, kā tas izdodas, piemēram, kamielim, tādēļ mums ūdens jāuzņem regulāri. Lai arī ūdens nesatur barības vielas, tomēr tas ir nepieciešams ikvienu ķermeņa funkciju veikšanai, tostarp gremošanai, barības vielu transportēšanai un ķermeņa temperatūras regulēšanai, kā arī citiem daudziem ķīmiskiem procesiem.

Jāņos 45% pilngadību sasniegušie aptaujātie iedzīvotāji dzers alu, 25% citus alkoholiskos dzērienus, savukārt bezalkoholiskos dzērienus no aptaujātajiem izvēlēsies 39%, noskaidrots aptaujā.

Būsi pārsteigts, bet “alus vēders” mēdz būt ne tikai vīriešiem, bet arī sievietēm, turklāt nepareizas diētas dēļ tas nereti izveidojas arī aktīvā dzīvesveida atbalstītājiem, apliecina uztura speciāliste. Viņa arī atgādina apdomāt, cik daudz ikdienā vai svētkos lietot alu, jo alū viltīgi slēpjas šķidrās kalorijas. Kauss pēc kausa, un ikdienā nepieciešamo kaloriju daudzums pārsniegts vairākkārt!

Līdz ar siltāku laikapstākļu iestāšanos, piemājas dārzos vai mini dārzos, kas uzturēti mājas apstākļos vai uz balkona, izauguši pirmie mikrozaļumi, kurus var lietot uzturā. Pēc garās ziemas lielai daļai cilvēku izsīkuši enerģijas un spēka krājumi, un tieši mikrozaļumu dīgsti var būt ļoti vērtīgi, lai uzņemtu nepieciešamos vitamīnus, antioksidantus un minerālvielas. 

Ne reizi vien ir dzirdēts pieminām kolagēnu. Ar gadiem šīs olbaltumvielas ražošana organismā samazinās un tas atsaucas gan uz locītavu un saistaudu veselību, gan ādu – parādās novecošanās pazīmes. Labā ziņā – kolagēna zudumu ir iespējams kompensēt.

Vai saskaries ar nogurumu, nespēku un muskuļu sāpēm? Nē, tā nav pārstrāde darbā vai sekas pēc pārāk intensīva treniņa. Šie tik ļoti pazīstamie simptomi var norādīt uz kādu būtisku problēmu – magnija deficītu. Kas var izraisīt magnija deficītu, kādas ir ieteicamās magnija devas pieaugušajiem un bērniem, kā arī veidus, kā ikdienā uzņemt magniju skaidro farmaceite.