Rudenī un ziemā daudz biežāk nekā vasarā kā piedevu ikdienas uzturā mēdz izmantot graudaugus – griķus, rīsus, grūbas. Kas tajos vērtīgs un noderīgs cilvēka organismam? Kas jāzina par to lietošanu? Stāsta sertificēta uztura speciāliste un klīniskā farmaceite.

Divas karbonādes, četri vārīti kartupeļi, salāti, un vēl nav gana! Vai ir jāuztraucas, ja pusaugu dēls vai meita ēd pat vairāk nekā vecāki? To skaidro sertificēta uztura speciāliste.

Digitālā satura autors, fizioterapeits un divu mazu bērnu tētis Gustavs Mellenbergs, kas aktīvi dalās sociālajos tīklos ar savas ģimenes ikdienu un maltītēm, bija pārliecināts, ka āboliem puvuma vietu var izgriezt un tad tos var gan apēst, gan taisīt ievārījumus vai arī kompotus. 

Apkārtējās vides, dzīvesveida un ēšanas paradumu izmaiņas, stress, darba apstākļi – visi šie un citi faktori var veicināt alerģijas rašanos jeb paaugstinātu jutību pret specifiskām vielām organismā vai vidē. Alerģija var piemeklēt jebkurā vecumā, bet sevišķi tā skar bērnus, kuru organismam jāiepazīst dažādas vielas, tajā skaitā daudzveidīga pārtika.

Mūsdienu steidzīgā dzīves ritma dēļ un laika taupīšanas nolūkos izlaistas pusdienas nav retums. Noslogoto profesiju pārstāvji mēdz atrunāties, ka lielā darba apjoma dēļ pusdienu ieturēšanai vienkārši nav laika. Tomēr pilnvērtīga pusdienu maltīte palīdz optimizēt intelektuālās spējas atlikušās darba dienas laikā, kā arī regulēt enerģiju un cukura līmeni asinīs.

Lai organisms spētu pilnvērtīgi funkcionēt, tam regulāri nepieciešams uzņemt noteiktu daudzumu vitamīnu. Ikkatrs no tiem pilda atšķirīgas funkcijas un ir vitāli svarīgs, lai palīdzētu saglabāt stipru veselību, labu pašsajūtu un nemainīgi augstu dzīves kvalitāti.

Eļļa var būt līdzeklis ēdiena pagatavošanai un dažādu garšas nianšu piešķiršanai, kā arī vienlaikus vērtīgu vielu avots. Pieejamais eļļu klāsts ir tik plašs, ka ir viegli tajā apjukt. Turklāt eļļas plaši izmanto ne vien pārtikā, bet arī profilaksē un skaistumkopšanā.

Ir iestājies rudens. Tātad ir pienācis laiks sākt aktīvi sagatavot savu organismu sezonālām nepatikšanām, kas ir saaukstēšanās, spēka zudums, depresija un citas samazinātas imunitātes izpausmes. Mums ir jāsniedz mūsu ķermenim maksimāla noderīgo minerālvielu un vitamīnu uzlāde, kas palīdzēs mums pārdzīvot garo ziemu ar minimāliem zaudējumiem. Un čempions šajā ziņā ir D vitamīns.

Lai gan to, cik bieži bērns slimo, lielā mērā nosaka iedzimtā imunitāte, tomēr pietiekams vitamīnu, mikroelementu un minerālvielu daudzums, sportiskās aktivitātes, svaigs gaiss, miegs un pozitīvs mikroklimats mājās var ievērojami uzlabot bērna imunitāti un palīdzēt izvairīties no saslimšanām. 

Par imūnsistēmas stiprināšanu jādomā visa gada garumā. Nereti cilvēku zināšanas par imunitātes veicināšanu aprobežojas ar C vitamīna uzņemšanu sezonā, kad biežāk gadās slimot ar saaukstēšanos un gripu. Tomēr ar C vitamīnu ne vienmēr var pietikt.