Pēdējais ziemas mēnesis un pavasaris ir laiks, kad mazliet pagurstam no aukstuma un pelēcības visapkārt. Turklāt patlaban vairāk enerģijas organismam nepieciešams, lai apkarotu aktivizējušos vīrusus un infekcijas. Kādus vitamīnus labāk lietot spēku atjaunošanai? Viennozīmīgas atbildes nav, jo katram gan ārsts, gan farmaceits ieteiks kaut ko individuāli, ņemot vērā vecumu, dzimumu, hronisku slimību esamību un daudzus citus faktorus. Tomēr vērā ņemami ieteikumi vitamīnu izvēlē, protams, ir. Par pilnvērtīga uztura nozīmi, kā arī vitamīnu un minerālvielu uzņemšanu sīkāk – „Mēness aptiekas” sertificētā farmaceite Jeļena Bebre.

No viena līdz 13

Kas ir vitamīni? Tās ir barības vielas – organisko savienojumu grupas, kas nepieciešamas pareizai organisma funkcionēšanai. Pastāv divu veidu vitamīni – ūdenī šķīstoši (C un visa B grupa) un taukos šķīstoši (A, D, E, K vitamīni). Pavisam to ir trīspadsmit: A – retinols, B1 – tiamīns, B2 – riboflavīns, B3 (PP) – niacīns, B5 – pantotēnskābe, B6 – piridoksīns vai adermīns, B7 – biotīns, B9 – folskābe, B12 – ciānkobalamīns, C – askorbīnskābe, D – kalciferols, E – tokoferols, K – filohinons. Mūsu organisms saņem vitamīnus no ārpuses (ar pārtiku) vai izstrādā (sintezē) pats. Lielāko daļu mums vajadzīgo vitamīnu uzņemam ar pārtiku, ko lietojam uzturā katru dienu.

Tikai ar fāstfūdu vesels nebūsi!

Tikai pareizs, sabalansēts uzturs nodrošinās mūsu organismu ar visu nepieciešamo — olbaltumvielām, taukiem, ogļhidrātiem, vitamīniem, minerālvielām, šķiedrvielām un antioksidantiem. Tieši mūsu ēšanas paradumi, kas reizēm nav paši labākie, lielā mērā nosaka mūsu veselības stāvokli. Ja uzturā ir par maz dārzeņu un augļu, tā būs viena problēma organismam; ja ir par maz zivju produktu – cita; pietrūkst putraimu un graudaugu – vēl viena... Tādējādi ārsti uzstāj, ka savs ikdienas uzturs ir rūpīgi jāpārdomā un vispār ļoti nopietni jāizturas pret šo jautājumu. Tāpēc nedēļas ēdienkarti ieteicams dažādot: iekļaut graudaugu produktus (rīsus, griķus, pilngraudu maizi, cieto šķirņu makaronus), kartupeļus, augļus un dārzeņus, pākšaugus, piena produktus, olas, gaļu, obligāti – zivis.

Foto: Freepik.com/ timolina

Vitamīnu un minerālvielu trūkuma pamatā var būt ne tikai vienveidīgs uzturs, bet arī apkārtējās vides ietekmējošie faktori, ilgstošs stress, liels ogļhidrātu daudzums uzturā (fāstfūdā un dažāda veida ceptos ēdienos), saaukstēšanās un vīrusu slimības, grūtniecība, pārciestās operācijas un organisma individuālās īpatnības.Polivitamīnu uzņemšana preparātu veidā ir lietderīga, ja cilvēkam ir pierādīts vitamīnu trūkums organismā vai ar to saistītās slimības. Piemēram, autoimūna gastrīta gadījumā organismā neuzsūcas B12 vitamīns, tādēļ var attīstīties smagas tā deficīta izpausmes. Šajā gadījumā jāsaņem vitamīns papildus. Vēl viens piemērs. Nereti vecāka gadagājuma cilvēki ikdienā lieto medikamentus, kuri neitralizē skābo vidi, kas nepieciešama vitamīnu uzsūkšanai. Lietojot recepšu zāles, noteikti ir jākonsultējas ar farmaceitu, kādas minerālvielas vai vitamīnus būtu nepieciešams uzņemt papildus. Tas palīdzēs kompensēt pēkšņi radušos vitamīnu vai minerālvielu deficītu. Galvenais ir noteikt, kāpēc tas ir radies. Vispirms jākonsultējas ar ārstu, kurš sniegs vajadzīgos ieteikumus. Protams, noderēs saruna ar farmaceitu, jo mēs vienmēr varam ieteikt atbilstošus vitamīnus kursa veidā, bet to nav iespējams izdarīt bez komunikācijas ar konkrēto cilvēku. Bez precīzas ārsta norādes patstāvīgi uzņemt vitamīnus nedrīkst onkoloģiskie slimnieki, kā arī cilvēki ar cukura diabētu, multiplo sklerozi, virkni zarnu un kuņģa slimību un kādu produktu nepanesību, atgādina „Mēness aptiekas” farmaceite Jeļena Bebre.

Saules gaismas deficīts organismā

Foto: Freepik.com/ pvproductions

Jau daudzkārt minēts, ka D vitamīna deficīts ir novērojams gandrīz 85% Latvijas iedzīvotāju. Ziemeļu platuma grādos ir par maz saules gaismas, tādējādi – ultravioletā starojuma, kas organismā izstrādā šo tik ļoti nepieciešamo vitamīnu. Pat tad, kad ir iespēja sauļoties, tik un tā nedrīkstam riskēt ar veselību. Tāpēc katram ir pienākums lietot saules aizsargkrēmu, tādējādi pasargājot sevi no ādas vēža rašanās draudiem. Neliels daudzums D vitamīna nonāk organismā ar pārtiku (treknām zivīm, olu dzeltenumu utt.), taču parasti ar to nepietiek, lai uzturētu tā normu.

Tas, ka trūkst D vitamīna, ir pat ļoti slikti.  D vitamīns ir atbildīgs par šūnu atjaunošanos organismā, hormonu sintēzi, kalcija uzsūkšanos organismā, kaulu blīvumu, ietekmē sirds un asinsvadu darbību, muskuļu spēku un imunitāti. Zinātnieki pierādījuši, ka praktiski nav nevienas hroniskas slimības, ko nepadziļinātu D vitamīna trūkums. Covid-19 pandēmijas laikā pētījumi ir atklājusi, ka cilvēki, kuriem organismā ir pietiekami daudz šī vitamīna, izrādījušies izturīgāki pret šo vīrusu un, ja arī saslimuši, tad ātrāk atveseļojušies. Iesaku noteikt D vitamīna līmenī asinīs, ja tas sen nav darīts. Un tad kļūs skaidrs, vai saulainais vitamīns ir jālieto un kādā devā – jums to pateiks ārsts un farmaceits, ja jūs parādīsiet aptiekā šī testa rezultātu. D vitamīna preparātu patlaban ir daudz, tie ir dažādi, un var piemeklēt piemērotāko variantu katram cilvēkam. Optimāla dozēšana D vitamīna līmeņa uzturēšanai pieaugušajam (sākot no 12 gadu vecuma) ir līdz 2000 ME, lai tā līmenis asinīs nesamazinātos.

Antioksidanti – A, E, C, koenzīms Q10 un selēns

Bieži aptieku apmeklētāji interesējas par antioksidantiem. Tie ir vitamīni (A, C, E), mikroelementi (šajā gadījumā selēns) un fermenti (koenzīms Q10), kas palīdz pasargāt mūsu organismu no ļoti kaitīgu savienojumu – brīvo radikāļu – negatīvās ietekmes. Zinātnieki uzskata, ka brīvo radikāļu radītais oksidatīvais stress palielina risku saslimt ar dažādām slimībām, piemēram, vēzi, Alcheimera slimību, Pārkinsona slimību, sirds slimībām. Turklāt tas ir viens no galvenajiem faktoriem, kas paātrina organisma novecošanās procesus! Antioksidanti palīdz šūnām atjaunoties, palēnina novecošanas procesus (palīdz ādai un matiem saglabāt veselīgu izskatu), stiprina imūnsistēmu, uztur redzi, optimizē maiņas procesus organismā, samazina sirds slimību risku, pasargā organismu no kaitīgā starojuma, arī ultravioletā starojuma. Ziemas gaitā šādi vitamīnu kompleksi var sniegt milzīgu palīdzību organismam. Taču atcerieties: visā vajadzīga mēra sajūta. Pārdozēšana ar antioksidantiem var būt bīstama. Tādā veidā var izjaukt organisma līdzsvaru. Tāpēc vispirms labāk konsultējieties ar savu ārstu! Visvairāk antioksidantu ir mellenēs, kazenēs, avenēs, ķiršos un zemenēs, Briseles kāpostos, spinātos un brokoļos, bietēs, vīnogās un rozīnēs, plūmēs, tumšajā šokolādē un kakao.

C vitamīna (mūsu labā drauga vīrusu infekciju un antioksidanta profilaksē) avots ir arī citrusaugļi – apelsīni un greipfrūti gan svaigā veidā, gan sulās. Šis vitamīns ir arī brokoļos, zemenēs, tomātos un zaļajos piparos. Ja nav iespējas pilnvērtīgi uzņemt vitamīnu ar pārtiku, to var uzņemt sintezētā veidā – gan multivitamīnu sastāvā, gan koncentrētā veidā (askorbīnskābes).

Ne visi zina par koenzīmu Q10 – taukos šķīstošu vitamīnu līdzīgu vielu, kas ir gandrīz katrā organisma šūnā. Šis koferments palīdz pārvērst uzturu dzīvības enerģijā. Ir pierādīts, ka novecošanas procesā dabīgā koenzīma Q10 koncentrācija organismā strauji samazinās. Savukārt papildināt šī koenzīma deficītu ar uztura palīdzību nav viegli, jo produktos tas ir mazās devās. Kompensēt Q10 koenzīma trūkumu var ar bioloģiski aktīvu piedevu palīdzību.

Nerviem un sāpēm

Noteikti jāmin B grupas vitamīni, kas sniedz enerģiju organismam, stimulē pareizu nervu sistēmas darbību, piedalās dažādos smadzeņu bioķīmiskajos procesos. Ļoti bieži šīs grupas vitamīnus (B1, B6, B12) cilvēkiem izraksta lietot kopā ar pretsāpju līdzekļiem, kas palīdz atrisināt problēmu. B grupas vitamīni ir vitāli nepieciešami DNS veidošanai, nodrošinot šūnu spēju dalīties, kas savukārt ļauj ķermenim augt. Neatkarīgi no vecuma, ja ir bijusi trauma (lūzums, sastiepums, plīsums), labākai dzīšanai noderēs papildu kolagēns, glikozamīns un B grupas vitamīni…

Savukārt B9 vitamīnu, kas plašāk pazīstams kā folskābe, ārsti (individuālā devā) iesaka lietot grūtniecības laikā. Folskābe veicina pareizu topošā mazuļa skeleta veidošanos, atbild par viņa muguras un galvas smadzeņu attīstību.

Vitamīnu ir daudz, un bieži vien tie mums palīdz, taču tas nenozīmē, ka šie preparāti jālieto daudz, palielinot ārsta vai farmaceita ieteikto devu. Nē, šajā gadījumā vairāk nenozīmē labāk.