Kas jāņem vērā, ievērojot gavēni? Iesaka speciālisti
Tuvojoties pavasarim, arvien vairāk cilvēku sāk ievērot dažādus organisma atslodzes pasākumus, piemēram, pavasara kūres vai dažādas diētas, turklāt šis ir arī Lielā gavēņa laiks. Kas ir jāņem vērā, gavējot un ievērojot atslodzes dienas? Stāsta sertificētā uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Atslodzes dienu ievērošana ir kļuvusi arvien populārāka. Citi ievēro reliģisko gavēni, bet citi – pavasara kūres, lai tiktu galā ar ziemas nogurumu vai liekajiem kilogramiem, bet vēl kāds vienkārši vēlas uzlabot savu pašsajūtu. Katram cilvēkam ir savi mērķi, kādēļ ievērot attīrīšanās vai atslodzes pasākumus, bet ir nepieciešams arī ieklausīties speciālistos, lai šis periods būtu pēc iespējas veselīgāks mūsu organismam.
Kādēļ vēlamies ievērot atslodzes periodus?
Daba mums ikdienā pasaka priekšā daudzas norādes. Pavasarim tuvojoties, mums tā vien gribas kļūt vieglākiem gan fiziskā, gan garīgā nozīmē. Arī ēdienos vēlamies iekļaut vairāk zaļumu, dzeram koku sulas, diedzējam mikro zaļumus un meklējam pirmās skābenes, stāsta uztura speciāliste Liene Sondore. Mūsu steidzīgajā ikdienā nereti kaut ko apēdam, izdzeram par daudz, tādēļ, pavasarim tuvojoties, vēlamies ar sevi vienoties un palīdzēt savam ķermenim justies labāk, ievērojot dažādas organisma atslodzes metodes. Šobrīd modē ir dažādi uztura ierobežojumi, piemēram, intervālā ēšana, atslodzes dienu ievērošana, veģetārisms vai kilokaloriju daudzumu samazināšana. Tas parāda, ka mūsu organismi saka priekšā, ka ir nepieciešams ēst nedaudz “vieglāk”, saka uztura speciāliste.
Vienlaikus svarīgi atcerēties, ka gavēt nedrīkst grūtnieces, bērni un cilvēki ar veselības problēmām!
Gavēņa veidi
Ir svarīgi saprast, kāpēc un kādu gavēni tieši vēlamies ievērot. Gavēņa ievērošanai var izvēlēties divus laika periodus, kristīgo vai dabas kalendārā noteikto laiku no ziemas meteņiem līdz pavasara saulgriežiem, vai pat izveidot savu personīgo laika periodu. Gavēnis mūsdienu izpratnē ir atteikšanās no kaut kā – no tā, kas tev traucē. Visbiežāk gavēņa laikā ievēro vai nu kristīgā gavēņa noteikumus, vai atsakās no saldumiem, balto miltu izstrādājumiem, pusfabrikātiem, gaļas vai alkohola. Ja no ikdienas ēdienkartes izņemam ārā šos produktus, kas mūsdienu steigā kādam dominē par daudz, nekāds kaitējums organismam nenotiek, skaidro uztura speciāliste.
Gavēnis var būt arī labs laiks, lai vairāk pievērstos savai fiziskajai veselībai, piemēram, atmetot smēķēšanu vai samazinot viedierīcēs vai pie TV pavadīto laiku, kas ļautu izbrīvēt laiku hobijiem, sporta aktivitātēm, pastaigām un pilnvērtīgam miegam, stāsta klīniskā farmaceite Ilze Priedniece. Galvenais ir saprast, vai vēlies to darīt un kā tieši – izdomā, vienojies ar sevi par to, kā to darīsi. Gavēni ierasts ievērot četrdesmit dienas, kas ir gana ilgs laiks un ļauj nostiprināt savus paradumus.
Autors: Foto: Freepik.com / freepik
Ieteikumi, ievērojot gavēni
Lai gavēnis noritētu veiksmīgāk, speciālistes iesaka ievērot šādus padomus:
• Lai uzņemtu visus vitamīnus, minerālvielas un olbaltumvielas, vairāk ēdiet dārzeņus, ogas, augļus, saknes, zaļumus, pākšaugus, graudaugus un lietojiet skābpiena un skābētos produktus.
• Svarīgi sekot līdzi šķidruma uzņemšanai. Dzeriet dienā kādu glāzi vairāk – tīru ūdeni, zāļu tējas, vēlāk var noderēt arī bērzu sulas.
• Jau pirms gavēņa ievērošanas, izdomājiet un izplānojiet, kā rīkosieties situācijā, ja ļoti kārosies produktu, no kuriem būsiet atteicies.
• Ja ir sastādīts plāns, ko darīt vai nedarīt gavēņa laikā, pieturieties pie tā! Ja jau laicīgi zināt, ka kādā dienā nevarēsiet visu precīzi ievērot, piemēram, svētkos, izdariet izņēmumu, bet nākamajā dienā esiet atpakaļ iesāktajā ritmā.
• Sākumā organisms var dažādi reaģēt uz ēdienkartes maiņu – var būt nogurums, kādam var sāpēt galva, var mainīties vēdera izeja. Tādēļ ieteicams izstāstīt savam ģimenes ārstam par saviem plāniem – iespējams, ir jānodod pilna asins analīze, lai izvērtētu veselības stāvokli.
• Gavēņa laikā sākam jaunus ieradumus, piemēram, plānot iepirkumus, maltītes, sākam mājās vairāk gatavot ēdienus līdzņemšanai. Atcerieties, ka jaunos ieradumus, kuri iegūti gavēņa laikā, būtu labi saglabāt arī turpmāk!
Receptes izmēģināšanai gavēņa laikā
Brokastu dzēriens – kefīrs ar kamu
Glāzē kefīra ieber ēdamkaroti kamas un samaisa. Pēc garšas var pievienot mikrozaļumus, saldētas ogas. Tā būs viegla skābpiena un pilngraudu maltīte dienas startam! Kamai var pievienot arī samaltas vai nesamaltas linsēklas, ceļteku klijas.
Grūbu salāti ar lazdu riekstiem
Grūbu salātiem ar lazdu riekstiem 4 personām būs nepieciešama 1 glāze grūbu, 50 grami sasmalcinātu lazdu riekstu, 50 grami kaltētu dzērveņu, 1 sīpols, 2 burkāni, šķēle ķirbja, 1 ķiploku galviņa, extra virgin olīveļļa, sāls, pipari, kaltēts rozmarīns un timiāns pēc izvēles.
Pagatavošana:
1. Grūbas iepriekšējā vakarā iemērc aukstā ūdenī.
2. Sīpolu smalki sakapā. Katliņā ielej nedaudz olīveļļas un apcep 2-3 minūtes sīpolus, līdz tie kļūst zeltaini. Pievieno grūbas, riekstus un pārlej ar ūdeni. Uzliek vāku un gatavo aptuveni 45 minūtes. Kad grūbas ir gandrīz mīkstas, pievieno dzērvenes un šķipsniņu sāls.
3. Dārzeņus notīra, sagriež nelielos gabaliņos, samaisa ar eļļu un garšvielām. Ķiploka galvu pārgriež uz pusēm un pievieno pannas saturam. Uzkarsē cepeškrāsni uz 200 grādiem, cep aptuveni 40 minūtes.
4. Grūbas un dārzeņus var pasniegt lielā bļodā – sajauktus kopā vai ēst nesajauktus.
Uztura speciāliste iesaka, ka labi garšos gan miežu, gan speltas miežu grūbas, bet ātrākam variantam var izmantot pērļu grūbas. Izmantojiet arī sezonas dārzeņus pēc izvēles un pievienojiet ēdienam daudz zaļumu un garšvielu.
