Lēcieni uz galvas ūdenī ir vieni no biežāk sastopamajiem mugurkaula traumu cēloņiem jauniem cilvēkiem un nereti beidzas ar noslīkšanu vai smagu traumu, tiek ietekmēta cilvēka spēja kustēties un veikt pašaprūpi, radot neatgriezeniskas izmaiņas dzīves kvalitātē. To, kā lēciens ietekmē mugurkaulu un ar kādām sekām jārēķinās traumas gadījumā, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) rīkotās kampaņas “Pārgalvības cena. Nelec!” ietvaros skaidro traumatologs, ortopēds un mugurkaula ķirurgs Aleksejs Repņikovs.

“Viens solis var izmainīt visu dzīvi. Redzot, kā jaunieši lec ūdenī, manī rodas iekšējais saspringums. Ikvienam, kurš lec ūdenī uz galvas, es vēlos pajautāt – vai tu esi gatavs turpmāk dzīvot ratiņkrēslā? Vai tas mirklis, emocijas un adrenalīns ir tā vērts, lai tā mainītu visu savu atlikušo dzīvi?” aizdomāties aicina ķirurgs, uzsverot, ka ikvienam būtu jāapzinās sekas, kādas var iestāties pēc šādas neapdomīgas rīcības.

Mugurkauls ir nozīmīga skeleta sastāvdaļa, turklāt tam ir sarežģīta uzbūve. Mugurkaulam ir trīs galvenās funkcijas: aizsargfunkcija (pasargā muguras smadzenes no bojājuma), kustību (liels locītavu skaits nodrošina lokanību un lielu kustību apjomu dažādās ķermeņa daļās) un balsta funkcija (mugurkauls veido mūsu stāju). Tādēļ mugurkaula traumas ir īpaši smagas un komplicētas un praktiski vienmēr atstāj sekas uz visu atlikušo mūžu. Traumas simptomi ir atkarīgi no tā, kura mugurkaula daļa ir cietusi un kāda ir tās smaguma pakāpe, bet kopumā tas pilnībā izmaina turpmāko dzīvi, padarot cietušo atkarīgu no apkārtējo cilvēku palīdzības.

“Lecot ūdenī uz galvas un atsitoties pret ūdenstilpes gultni, tiek traumēti viens vai vairāki no septiņiem kakla skriemeļiem. Turklāt viss spēks – mūsu svars ar paātrinājumu – koncentrējas vienā vai divos kakla skriemeļos. Bet šie skriemeļi ir ļoti mazi, un, protams, šāds neliels kauliņš tādu slodzi nevar izturēt un salūst – tie ir kompresijas lūzumi, skriemelim sadaloties vairākos fragmentos. Jo tuvāk galvaskausam ir skriemeļa lūzums vai mežģījums, jo smagāka būs neiroloģiskā simptomātika,” skaidro traumatologs.

Mugurkaula kanālā atrodas muguras smadzenes un nervu saknītes. Muguras smadzenes ir kā starpnieks starp galvas smadzenēm un pārējo ķermeni, tādēļ to traumēšanas sekas parasti ir ļoti smagas. Šī smaguma pakāpe ir atkarīga no tā, cik tuvu galvaskausam radies bojājums un cik dziļš ir muguras smadzeņu bojājums.

“Kakla skriemeļus skaita no galvaskausa pamatnes uz leju. Zemāka līmeņa traumas gadījumā, piemēram, ja traumēti C6, C7 skriemeļi, cietušais varēs pakustināt rokas, bet roku funkcija nebūs pilnvērtīga un kājas nefunkcionēs vispār. Savukārt C3–C4 skriemeļu lūzuma gadījumā jārēķinās ar ķermeņa paralīzi zemāk par plecu joslu. Turklāt šajā gadījumā pacientiem nereti ir arī elpošanas mazspēja, kas var novest pie pneimonijas un agrīnas nāves pēc traumas,” skaidro ķirurgs, papildinot, ka lēkšanas uz galvas ūdenī sekas var būt ne tikai skriemeļu lūzums, bet arī, piemēram, galvas smadzeņu satricinājums vai galvaskausa lūzums ar asinsizplūdumu, kas var beigties ar nāvi.

Muguras smadzenes ir ļoti jutīgas pret ievainojumiem, un atšķirībā no citām ķermeņa daļām tajās nenotiek funkciju atjaunošanās procesi bojājuma gadījumā. Kopumā mugurkaula ievainojuma sekas var būt:

• muskuļu vājums un ekstremitāšu kustību zudums;
• jušanas traucējumi ķermenī zem traumas līmeņa;
• mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi (piemēram, urīnpūšļa un zarnu kontroles zudums);
• seksuālo funkciju izmaiņas, piemēram, impotence;
• sāpes traumētajā mugurkaula daļā, neiropātiskas sāpes ekstremitātēs.

Ķirurgs norāda, ka bīstama ir arī lēkšana uz kājām: “Šajos gadījumos biežāk sastopami kājas kaulu (papēža kaula vai potītes) vai iegurņa kaula lūzumi. Lecot uz kājām seklākā vietā, iespējams gūt arī mugurkaula traumas, visbiežāk mugurkaula krūšu-jostas daļas rajonā, starp vienpadsmito krūšu un otro jostas skriemeli. Muguras smadzenes cilvēkam beidzas starp pirmo un otro jostas skriemeli, tādējādi, arī lecot uz kājām, var traumēt muguras smadzenes, kas pacientam var nozīmēt dzīvi ratiņkrēslā un mazā iegurņa funkciju zudumu.”

Arī tehniski pareizi veicot lēcienu – ar rokām uz priekšu –, cilvēks nevar būt pasargāts no mugurkaula traumas. “Kad ienirstam ūdenī, mēs atbrīvojamies un rokas atvirzās atpakaļ. Pat, ja rokas ir priekšā galvai, tās tāpat neiztur sitienu pret gultni, un seko arī atsitiens ar galvu. Jā, šāda tehnika var pasargāt no ķermeņa atsitiena pret ūdens virsmu, bet dziļumā ar to vien vairs nepietiek. Ja dziļums ir nepietiekams, sekas būs nopietnas un neatgriezeniskas,” skaidro ārsts, uzsverot, ka nirt var tikai tam speciāli paredzētā vietā. Vēlams, lai dziļums ir divas reizes lielāks par cilvēka augumu, tātad trīs četri metri.

Pēc tehniski pareizi iecerēta, tomēr neveiksmīga lēciena ar galvu pa priekšu piepūšamajā baseinā traumu guvis arī Elvis Kurpnieks, kurš nu jau četrus gadus pavada ratiņkrēslā: “Kopā ar draugiem atpūtāmies un baudījām karstu vasaras dienu. Pie mājas bija piepūšamais baseins. Viens draugs tajā ielēca, otrs ielēca – viss bija kārtībā. Arī es vēlējos atvēsināties un ielēkt ar rokām pa priekšu. Taču es paslīdēju, un rokas automātiski parāvās atpakaļ. Es ar galvu atsitos pret baseina dibenu, apmetu kūleni un man aizsitās elpa. Jutu, kā laužu kakla skriemeļus. Tajā pusminūtē acu priekšā paskrēja visa mana dzīve.”

Kad draugi Elvi izvilka no baseina, viņš vairs nevarēja pakustināt nevienu ķermeņa daļu un bija pilnībā bezspēcīgs. Sekoja mēnesis slimnīcā un ilgstoša rehabilitācija, Elvim bija nepieciešama pilnīga asistēšana: “Man ir paralizētas kājas, nestrādā roku pirksti. Sākumā es nevarēju neko izdarīt, nevarēju nosēdēt, pagrozīties vai paēst. Redz, ko nozīmē viena nepārdomāta rīcība – tu kļūsti pilnībā atkarīgs no citiem cilvēkiem. Ja vēlies lēkt, vismaz uz sekundi iedomājies, vai būsi spējīgs sēdēt ratiņkrēslā?”

Tomēr arī lūzums bez muguras smadzeņu bojājuma var atstāt paliekošas sekas, tostarp hroniskas sāpes uz visu mūžu, ierobežotu ikdienu un zemu dzīves kvalitāti. Mugurkauls ir viens visam mūžam, tāpēc tas ir jāsaudzē!

Ārsts uzsver, ka sabiedrības izglītošana jāsāk jau ļoti agrīnā vecumā, kad bērni sāk apmeklēt peldvietas: “Mēs mācām bērniem, ka ceļš jāšķērso pie zaļās gaismas un ka automašīnā ir jāpiesprādzējas, bet par šiem jautājumiem mēs nerunājam. Jāstāsta bērniem, ka nedrīkst lēkt ūdenī, tas ir bīstami un sekas var būt ļoti nopietnas!”

Elvja Kurpnieka pieredzes stāsts: https://youtu.be/sVZdygShBcw 

SPKC īstenotās kampaņas “Pārgalvības cena. Nelec!” mērķis ir informēt par drošas atpūtas pie un uz ūdens nozīmi, kā arī skaidrot, kādas sekas var rasties pārgalvīgas rīcības rezultātā, lecot uz galvas ūdenī. Plašāka informācija par kampaņu: https://www.spkc.gov.lv/lv/pargalvibas-cena-nelec.