Iestājoties siltākam laikam, pieaug dažādu gūto traumu gadījumu skaits. Kam gan negadās sadzīviska rakstura brūces, sasitumi vai pat kaulu lūzumi?! Par tipiskākajām kļūdām, ko nevajadzētu pieļaut, lai trauma ātrāk sadzītu, brūce neatstātu rētas un pēc iespējas ātrāk atkal varētu atgriezties normālā ikdienas ritmā, stāsta aptieku tīkla "Apotheka" sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.

1. kļūda: Nepareizi lietota ūdeņraža pārskābe brūces kopšanai

No tā, cik pareizi brūce tiek kopta, būs atkarīgs, cik veiksmīgi un ātri tā sadzīs. Pareiza brūču kopšana samazina arī rētu veidošanās risku. Jāatceras, ka ūdeņraža pārskābe domāta tikai dezinfekcijai pie pirmreizējas brūces apstrādes, kad svarīgi to attīrīt no dažādiem mikroorganismiem, smilšu graudiem, sīkiem akmentiņiem vai citiem svešķermeņiem, kas varētu izraisīt infekciju. Taču vēlāk, turpinot traumēto vietu apkopt un mainīt pārsējus, ūdeņraža pārskābe vairs nav nepieciešama. “Ja to turpina lietot katrreiz, kad maina pārsēju, brūces maliņas nemitīgi tiek apdedzinātas un sadzīšanas process norit daudz lēnāk, jaunās šūnas nespēj tik labi un ātri veidoties. Tāpēc arī ādas bojājums nesadzīst tik ātri kā gribētos,” norāda sertificētā farmaceite, uzsverot, ka brūces turpmākai kopšanai jāizmanto nevis ūdeņraža pārskābe, bet speciāls brūču skalošanas līdzeklis, šķīdums, ar kuru droši drīkst tīrīt traumēto vietu, lai atkal uzliktu sterilu pārsēju. Noderēs arī 0.9 % fizioloģiskais šķīdums (nātrija hlorīds), kas ir saudzējošs audiem, kā arī ziede, kas satur dekspantenolu un veicina sadzīšanu. Ja ziedes sastāvā ir gan dekspantenols, gan hlorheksidīns, tā darbosies kā papildu dezinficējošs līdzeklis, nodrošinot arī pretiekaisuma efektu. Savukārt, ja brūce ir inficēta, labi var noderēt arī furagīna pulveris, ko izšķīdina ūdenī un ar šo šķīdumu brūci tīra katrreiz, kad tiek mainīts pārsējs.

Jāļauj brūcei “paelpot”!

Tiek uzskatīts, ka nobrāzumi un brūces sadzīst ātrāk, ja pāri traumētajai vietai nelīmē plāksterus vai pārsējus, bet ļauj, lai gaiss tiek klāt, lai āda “elpo”. “Tā ir taisnība, bet ne vienmēr un ne visās situācijās var iztikt bez pārsēja. Viss atkarīgs no vietas, kur brūce radusies. Ja brūcei nemitīgi ir saskarsme ar kādu virsmu un pastāv lielāks inficēšanās risks, pārsējs tomēr būtu vajadzīgs. Tomēr katrreiz, kad tas tiek mainīts, uz kādu laiku var ļaut ādai baudīt gaisa peldes, brūcei “paelpot” un pēc laika atkal uzlikt jaunu sterilu pārsēju,” iesaka farmaceite.

2. kļūda: Ārstējot lūzumus, netiek uzņemts kalcijs

Organismam ļoti nepieciešami vitamīni un mikroelementi, lai kaulu šūnas spētu atjaunoties. Tātad – jāuzņem kalcijs kopā ar D3 vitamīnu – tas veicinās kalcija uzsūkšanos. “Kalcijs, ko uzņemam ar pārtikas produktiem dabīgā veidā, organismā spēj uzsūkties labāk, nekā lietojot kalciju tabletēs kā uztura bagātinātāju. Līdz pat 1000 miligramus kalcija satur glāze piena vai siera šķēle, 500 miligrami kalcija ir svaigi spiestas apelsīnu sulas glāzē, bet pie 200 miligramiem kalcija var tikt, brokastīm izvēloties nelielu bļodiņu ar auzu pārslu putru. Apzinoties, ka ikdienas uzturs nav ideāls un, iespējams, organismam kalcija pietrūkst vai arī gadījies kaulu lūzums, kad jādomā, kā palīdzēt traumai ātrāk sadzīt, var jautāt farmaceitam, lai iesaka kādu no aptiekā nopērkamiem kalcija preparātiem,” norāda farmaceite. Kaulu sadzīšanas procesu veicina arī uzturēšanās svaigā gaisā, saulē, bet ja šo procesu aizkavē iekaisums vai pārmērīgi liels asinsizplūdums, palīgā noteikti jāņem fizioterapija. Fizioterapija lieliski palīdz atjaunot arī muskuļu un locītavu funkcijas pēc imobilizējošo pārsēju, ģipša noņemšanas.

Vislabākā profilakse ir drošība

Tikai savlaicīgi parūpējoties par drošību, var izvairīties no liekiem uztraukumiem un tēriņiem nākotnē, kas rodas tad, ja trauma ir notikusi un nākas to ārstēt. Tādēļ jāpieskata, lai bērni, baudot aktivitātes svaigā gaisā – riteņbraukšanu, skrituļošanu, braucienus ar skrejriteņiem – vienmēr lieto aizsargķiveres, ceļu un elkoņu sargus. Jārāda piemērs arī pašiem pieaugušajiem.

3. kļūda: Vienkārši paļaujas, ka laiks visu sadziedēs pats

Foto: Freepik.com/ jcomp

Protams, laiks patiešām visas brūces dziedē, bet arī cilvēks pats var daudz ko darīt, lai šo procesu veicinātu. “Pirmkārt, jāuzņem kolagēns, olbaltumvielas, antioksidanti (E un C vitamīns), kas kopumā veicina audu atjaunošanās procesu. Arī uzturs jāplāno tā, lai tajā netrūkst ne olbaltumvielu, ne ogļhidrātu, nedz nepieciešamo vitamīnu. Visas uzturvielas, ko uzņemam ar pārtiku, daudz labāk uzsūcas organismā, tāpēc arī atlabšanas periodā sniegs vairāk labuma. Savukārt, ja uzturs nav pilnvērtīgs, palīgā  jāņem uztura bagātinātāji,” saka farmaceite.

Katram gadījumam jeb – kam jābūt mājas aptieciņā, lai parūpētos par pareizu brūču kopšanu?

• Ūdeņraža pārskābe
• Dekspantenolu saturoša ziede
• Furagīna pulveris
• Brūču skalošanas šķīdums
• Dažāda izmēra saites, vēlams trīs dažādu izmēru: vienu lielāku, vienu mazāku, vienu vidēju
• Sterilas marles salvetītes, ko var uzlikt uzreiz uz brūces un pāri pārsaitēt ar saiti
• Dažāda izmēra plāksteri – gan lielāki, gan mazāki. Noderēs, ja brūce būs radusies vietā, kur nav iespējams uzlikt apsēju.