Speciālisti atzīst – bieži vien, konsultējot pacientus ar locītavu problēmām, nākas sastapties ar dažādiem aplamiem uzskatiem saistībā ar locītavu veselību. Kuri no tiem ir visizplatītākie, un vai šie mīti atbilst patiesībai?

Iepriekšējo gadu statistika liecina, ka Latvija ar augstajiem dzemdes kakla vēža saslimstības rādītājiem ir līdzās Rumānijai, Serbijai, Ungārijai un Bulgārijai. Līdzīgi rādītāji ir arī Lietuvā un Igaunijā, taču Igaunija cītīgi strādā, lai saslimstību mazinātu, un ir pārgājusi uz kvalitatīvākiem skrīninga izmeklējumiem. Par to, kas būtu darāms situācijas uzlabošanai Latvijā, pārdomās dalās onkoginekologs.

Vēlēšanās rast vieglāko ceļu ir cilvēkam raksturīga rīcība. Bieži, iedzerot lielākas vai mazākas devas alkohola, maskējam savus veselības traucējumus, kā arī nevēlēšanos risināt ikdienas problēmas produktīvākā veidā, maldīgi uzskatot, ka tās izzudīs. Bieži ir iespējas nenojaust, ka mūsu sajūtas varētu būt simptomi kādai no saslimšanām.

Pavasara tuvums lielai daļai sabiedrības nāk ar vēlmi ātrāk nolikt plauktā ne vien smagos ziemas mēteļus, bet arī iegūt jaunas enerģijas rezerves un tikt vaļā no pāris liekiem kilogramiem, lai silto laiku un pludmales sezonu sagaidītu iespējami labākā formā. Uztura speciāliste piedāvā piecus padomus, kā pavasarim gatavoties gudri un pārdomāti.

Statistika atklāj, ka Latvijā līdz pat 25% bērnu tiek konstatētas redzes problēmas. Ja redzes problēmas netiek pamanītas un novērstas laikus, tās traucē bērna turpmākajai attīstībai un rada grūtības dzīvē, vispirms – jau skolā. Lai redzes korekcija būtu sekmīga, ir svarīgi redzes problēmas pamanīt un risināt savlaicīgi.

Pasaules Nieru dienu ik gadu atzīmē martā, tā ir globāla kampaņa, lai vērstu sabiedrības uzmanību nieru slimībām un faktoriem, kuri to ietekmē. 2019. gada devīze – "Nieru veselība ikvienam un visur!" 

Gavēt vai nē, ir jautājums, kas nereti nomoka daudzus no mums, īpaši sievietes. Piederība kādai reliģiskai konfesijai to nedaudz vienkāršo, jo kristīgajā pasaulē gavēņa laikā ir stingri noteikta lietu kārtība. Ko darīt pārējiem, īpaši, ja darbā, mācībās un medijos nemitīgi  tiek atgādināts par gavēņa laiku?

Skolēnu brīvlaikā piesardzīgākiem jābūt gan vecākiem, gan autovadītājiem, jo bērni kļūst aktīvāki un tradicionāli pieaug dažādu traumu risks. Kā liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības dati, skolēnu brīvlaikos traumatisms ir par 11% lielāks nekā vidēji gadā.

Kā padarīt savu dzīvi labāku ikdienā bez milzīgiem ieguldījumiem vai ārējiem pamudinājumiem? Meklējot abildi uz šo jautājumu, dzīvesstila blogere Kristīne Beitika pirms mēneša pieņēma "Rimi" kustības "Labākai dzīvei" izaicinājumu, kura laikā viņu konsultēja eksperti – uztura speciāliste, fitnesa treneris un psiholoģe. 

Tik daudzās mājās gaidītais skolēnu brīvlaiks beidzot ir klāt! Brīvdienu rīti ir lieliska iespēja kārtīgi izgulēties, taču ko darīt pārējā laikā, lai atjaunotu paputējušos enerģijas krājumus? Sēdēšana pie televizora ar čipsu paku nebūs risinājums, atgādina farmaceite un iesaka veselīgākas alternatīvas.