Ināra Roja, SIA Rīgas 1. slimnīca poliklīnikas nodaļas neiroloģe, eksperte, ārste hipnoterapeite, seksoloģe, seksopatoloģe, ģimenes konsultante Saskaņā ar statistikas datiem, 10% no visiem bērniem, kurus vecāki atved pie garīgās veselības speciālista, cieš no uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma (UDHS) un pretējiem uzvedības traucējumiem (PUT).

Dr. med., profesors Marsels BERTHOLDS, Ārstu hipnoterapeitu, seksologu, seksopatologu biedrības Goda biedrs Latvijā Šveices Askonas psihosomatiskās skolas docētājs Pasaulē visi bērni attīstās veselīgi, ja viņi tiek ievēroti un mīlēti. Mīlu un sev veltītu radošu uzmanību no vecāku puses bērni gūst svarīgākajos savas psihosomatiskās attīstības dzīves periodos. Bērns mīl savus vecākus neatkarīgi no ārējiem apstākļiem.

Dace Rolava, M.A. NLP,Jaunās hipnozes praktiķe, Jauno psiholoģiju centra direktore Kas ir sajūtas, emocijas? Klasiskajā medicīnā sajūtas tiek ņemtas vērā diagnozes precizēšanai. Klīniskajā psihoterapijā tās sauc par veģetatīviem pārdzīvojumu pavadoņiem; Psihoanalīzē tās kalpo somatisko simptomu – ķermenis ziņo par dominējošo bezapziņas ideju- tulkošanā un konstrukciju veidošanā.

Margarita Livmane, Mag. psych., sertificēta psihoterapeite, mob. tālr. 6409300, Dzelzceļa slimnīca Biķernieki Pagājuši tie laiki, kad jaundzimuša bērna psihi uzskatīja par baltu lapu. Mūsdienās zinātnieku vairākums atzīst, ka mātes psihiskās īpatnības ietekmē augļa attīstību. Ietekme uz grūtniecības iznākumu un bērna dzimšanu aizsākas tā ieņemšanas brīdī. Deviņus mēnešus ilgajā augšanas procesā bērns nodzīvo intensīvu un izmaiņām bagātu dzīvi. Tas aug un iegūst primāro pieredzi apkārtējās pasaules apgūšanā. Taču vairāk nekā uz jebko citu bērns reaģē uz mātes emocionālo stāvokli, viņas balss tembru un augstumu.

D.Rolava NLP meistare,Jauno psiholoģiju centra vadītāja Bailes vietā un nevietā Ja cilvēks, pārejot ielu, pēkšņi ierauga tuvojošos auto un tā vietā, lai adekvāti novērtētu situāciju un mierīgi paietu malā, sastingst kā sālsstabs ceļa vidū, tad tāda reakcija visdrīzāk ir bīstama, nevis derīga. Tāpat arī tiem, kuriem piemīt fobija no suņiem, ir daudz lielāka iespēja tikt sakostiem aizvien no jauna, jo nepārtrauktā adrenalīna izsviešana, jau ieraugot suni vien, izprovocē dzīvnieku uz agresīvu darbību. Bezbailīgs cilvēks var aiziet bojā vēl ātrāk nekā cilvēks ar fobiju, jo viņš nespēj atšķirt drošu situāciju no patiešām bīstamas. Tāpēc darbā ar fobijām un bailēm liela uzmanība tiek pievērsta ekoloģiskajai noskaņošanai uz nākotni, kuras mērķis ir iemācīt klientam adekvāti reaģēt tajās situācijās, no kurām viņš agrāk vairījās, un noteikt sensoros kritērijus, atšķirot reālas briesmas no šķietamām.