Veģetatīva distonija

Inga Lubāne, Krīžu un psihoterapijas centrs "Taka" psiholoģe, psihoterapeite, www.centrstaka.lv

Veģetatīva distonija vai somatoforma veģetatīva disfunkcija ir veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi, kas izpaužas ar tādiem simptomiem kā sirdsklauves, elpas tūkums, drebuļi, svīšana, sarkšana un bālums, reiboņi, slikta dūša, vemšana, caureja, sāpes sirdī, krūtīs. Fiziskās izjūtas papildina paniskas bailes nomirt vai sajukst prātā. Lai arī izjūtas ir ļoti reālas un ķermeniskas, šajā gadījumā simptomus rada nevis fiziska saslimšana, bet nervu sistēmas uzbudinājums.

Veģetatīvā nervu sistēma ietekmē asinsrites, elpošanas, gremošanas orgānu, izvadorgānu, dzimumorgānu un iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbību, kā arī regulē vielmaiņu. Nervu sistēmas svārstības var izraisīt nepatīkamas emocijas, stress, pārslodze. Līdzsvaru visbiežāk izjauc ilgstošas neatrisinātas problēmas, pārstrādāšanās, konfliktsituācijas, nepatīkami pārdzīvojumi, psiholoģiskas traumas, neapmierinātība ar sevi un citas dzīves situācijas, kas rada emocionālu spriedzi.

Veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi var būt vieglā formā un  īslaicīgi, bet var radīt nopietnas problēmas un būtiski pazemināt dzīves kvalitāti

Pirmām kārtām par simptomiem būtu jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu, lai viņš nepieciešamības gadījumā nozīmē analīzes un izmeklējumus. Ja izmeklējumi neuzrāda nekādus somatiskus traucējumus, tas liecina, ka simptomu izcelsme ir saistīta ar dzīvesveidu un psiholoģiskiem faktoriem.

Šajā gadījumā ir svarīgi samazināt stresa līmeni - atvieglot darba režīmu, samazināt mājas pienēkumus, sākt sportot (īpaši palīdz peldēšana, joga), pabūt dabā, pievērsties mūzikai un mākslai, atrast sev patīkamu aizraušanos, doties ceļojumā, izvēlēties veselīgu pārtiku, ievērot miega un atpūtas režīmu. Tas nozīmē – parūpēties par sevi. Svarīgi ir atrisināt ieilgušas konfliktsituācijas vai atrast veidu, kā mazināt to ietekmi. Ar šo uzdevumu var tikt galā paša spēkiem, aprunāties ar draugiem vai nepieciešamības gadījumā meklēt risinājumus pie psihologa.

Ir ieteicams izveidot rīcības plānu, ko darīt panikas lēkmes laikā, kad simptomi saasinās – kas palīdz, ko var darīt, lai nomierinātos (elpošanas vingrinājumi, pašiedvesma, uzmanības pārvirzīšana, savu resursu apzināšanās u.c.). Plānu var veidot patstāvīgi vai kopā ar psihologu.

Dziļāk izprast simptomu parādīšanos, to nozīmi un veikt būtiskākas izmaiņas savā pašsajūtā palīdzēs psihoterapija. Situācijā, ja simptomi ir parādījušies nesen un saistās ar pēdējā laika notikumiem dzīvē, terapija var dot labus rezultātus jau salīdzinoši īsā laikā. Ja simptomi ir ilgstoši, arī psihoterapija var prasīt ilgāku laiku, lai sasniegtu jūtamus un stabilus rezultātus. Psihoterapija nav brīnumlīdzeklis, bet tas ir efektīvākais palīdzības veids psiholoģisko problēmu risināšanā.

Gadījumos, kad simptomi ir pārlieku nomocījuši, iespējams papildus darbam ar sevi lietot medikamentozu terapiju. Tomēr jāatceras, ka zāles ir iejaukšanās, kas var samazināt simptomu intensitāti, bet nepalīdz izmainīt pašu dzīves situāciju. Simptomi var būt vienīgais veids, kā organisms spēj signalizēt par problēmām.