Dusmas
Visas jūtas ir svarīgas, jo tās mums par kaut ko stāsta. Spēcīgās un radošās jūtas bieži tiek apspiestas. Un tas, savukārt nozīmē, ka arī tādas jūtas, kā prieks un mīlestība, nevar brīvi un nepiespiesti izpausties. Mūsu audzināšana dusmas liek uzskatīt par kaut ko destruktīvu, ko jācenšas apslāpēt. Mēs esam iemācījušies no dusmām baidīties, tās noliegt, vērst vai nu pret sevi vai pret neīsto objektu.
Mēs bieži izturamies tā, ka mūsu dusmas paliek bez iedarbības un paši noliedzam, ka būt dusmīgam ir iemesls.
Tomēr mēs gandrīz nekad bez pamata nekļūstam dusmīgi. Dusmas mums parāda, ka kaut kas nav kārtībā. Tās izjūt, ja kaut kā ir par daudz un mēs esam pārslogoti. Tās rūpējas, lai mēs sajustu un skaidri novilktu robežas.
Dusmas ir būtisks izejas punkts, lai dzīvē kaut ko mainītu. Nevienam nepalīdz pārmetumi, pazemojumi, nebeidzami strīdi vai emocionāla atkāpšanās.
Kā mēs sajūtam dusmas?
Mēs sajūtam trakojošu enerģijas pieplūdi. Mēs vārāmies, mutuļojam un drebam no dusmām. Varbūt mēs sastingstam un atkāpjamies. Sakožam zobus, līdz žokļa muskulatūra sāk sāpēt. Parādās stīvums plecos un skausta apvidū.
Ikdienas dzīvē mūs daudz kas aizkaitina un mēs bieži īslaicīgi sadusmojamies. Tā ir īsa, emocionāla reakcija uz nepatīkamu notikumu (aizkaitinājums).
Dusmas ir daudz smeldzošākas par aizkaitinājumu. Tā ir stipra, agresīva reakcija uz kaut ko, kas dziļi ievaino un aizskar. Dusmas vairojas.
Niknums tiek adresēts uz kādu personu vai grupu, bet dusmas vienlaikus var eksplodēt visos virzienos. Naids paradās tad, ja dusmas tiek turētas ilgstoši. Cilvēki, kuri tur naidu uz kādu, apzināti atceras sāpīgo notikumu un atkārtoti pārdzīvo šīs sāpes.
Dusmas jāapzinās
Svarīgi ir dusmas nenoliegt un ignorēt. Bez tam, ja mēs dusmas apzināmies, parādās iespēja radīt distanci starp dusmām un starp reakciju uz tām. Tad dusmas pilnībā vairs nepārņems savā varā un mēs spēsim tās vadīt.
Pēkšņs aizkaitinājums vai dziļas dusmas?
Bieži gadās, ka ikdienas situācija izprovocē dziļas, apspiestas dusmas. Bieži dusmu apmērs nav atbilstošs nodarījumam, bet tas ir novedis pie mūsu spēka izsīkuma robežas. Jūtamies pārmocījušies un nezinām, kā tikt galā. Ja dusmas šādā intensīvā veidā izpaužas, iemesls pārsvarā jāmeklē bērnībā. Jaunā situācija ir atbrīvojusi ceļu senām, dziļi slēptām atmiņām.
Dusmas un zaudējuma bailes
Droši var teikt, ka katrs cilvēks ir jutis bailes. Katram, protams, ir bijusi atšķirīga baiļu izjūta.
Bailes, ka vairs nemīlēs un tiks pamests.
Daudzi cilvēki attiecībās ar citiem cilvēkiem izvairās no jebkura konflikta. Bailes zaudēt tuvu draugu vai pat dzīvesbiedru, pastāvot par savām vajadzībām vai prasībām, ir ļoti izplatīta parādība. Ir svarīgi apzināties savas bailes būt pamestam. Jo vairāk jūs bailes spēsiet pieņemt kā jums piederošas, kā savējās, jo agrāk jūs uzdrošināsieties būt dusmīgs.
Bailes no citu atbildes reakcijas
Tās ir bailes, ka pretējā puse arī var sadusmoties un kļūt uzbrūkoša, jo nav iespējams paredzēt otra reakciju uz dusmām.
Bailes zaudēt kontroli
Tikt galā ar dusmām nozīmē sajust dusmas, tās pieņemt un izpaust vai arī paturēt pie sevis, lai neiekristu aklās dusmās un destruktīvās dusmu lēkmēs. Dusmas ir ļoti spēcīgas jūtas, tādēļ bailes zaudēt kontroli pār dusmām ir pamatotas.
Bailes no jūtām
Racionāli cilvēki izvairās no jūtu izpausmēm, jo viņiem ir nepieciešama sajūta, ka viss tiek kontrolēts. Ir jāatceras, ka dusmu izstumšana ir viena no mūsu aizsarg funkcijām.
Bailes no pārmaiņām
Dusmas atgādina mums, ka situācija ir kļuvusi nepanesama un, ka kaut kas ir jāmaina. Pārmaiņas rada bailes, īpaši, ja tas skar attiecības.
Bailes no sabiedrības nosodījuma
Vīrieši uztver aizdomīgi sievietes, kuras ir pieprasošas un agresīvas. Viņas tiek uzskatītas par kaprīzām, neapmierinātām un emancipētām fūrijām. Sievietes dusmas ātri tiek noraidītas kā histēriskas, smieklīgas un neefektīvas, jo ir pretrunā ar saprotošas un harmoniskas sievietes ideālu. Tādēļ sievietes biežāk kļūst skumjas nekā dusmīgas un novirza dusmas uz iekšieni vai netieši mēģina dusmas attālināt no sevis.
Attiecības var izjukt arī tad, ja mēs savas jūtas cenšamies nospiest, jo izzūd dziļš, emocionālais kontakts. Tiem, kas vēlas dzīvot patiesi harmoniskās attiecībās, ir jāspēj arī strīdēties.
Der zināt: dusmas ir jūtas, kas piemīt mums visiem, atšķiras tikai dusmu emocionālās izpausmes. Ja tās ir neadekvātas situācijai, ir jādomā par iespēju meklēt palīdzību.
Raksta autori:
Ārsts-psihoterapeits Māris Belte
un
Ārste-psihoterapeite Guntra Zariņa
