Pusaudžu gados depresija ir sastopama daudz biežāk nekā pārējos dzīves posmos. Pārsvarā pusaudži ar depresīviem simptomiem brauc ārstēties Neirožu klīnikā. Viena no bieži sastopamām problēmām ir nepieņemšana vienaudžu vidē, apsaukāšana, konfliktējošas attiecības ar vecākiem. Vecāki neizprot, kas notiek ar viņu bērnu. Kontaktu trūkumu viņi pamato ar teicienu: "Viņš tā uzvedas, jo viņam tagad ir pārejas vecums."

Pusaudžu vecums ir tiešām grūts periods vecākiem un pašiem bērniem. Šajā vecumā saasinās bērnības problēmas. Pusaudzis kļūst nesavaldīgs, viņš ļoti piesardzīgi ielaiž vecākus savā pasaulē, it īpaši, ja līdz tam nav bijis kontakta.

Bērnībā depresija ir vienāda meitenēm un zēniem, tomēr pusaudžu gados parādās dzimumu atšķirības: meitenēm depresija diagnosticēta vairāk nekā zēniem, augstāki depresijas rādītāji sievietēm parādās arī turpmāk.

Depresijas pakāpes

Izšķir vieglu, vidēju un smagu depresiju, par smago depresiju runā tad, kad parādās psihosomatiski simptomi, piemēram, miega traucējumi (nevar ilgi aizmigt, vai pamostas agri no rīta un nevar vairs aizmigt), ēšanas traucējumi (zūd apetīte), nogurums (grūtības paveikt skolas uzdevumus, grūtības koncentrēties), bezspēks.

Depresijas riska faktori

Pusaudžu depresijai ir gandrīz tie paši cēloņi un riska faktori, kas bērnu depresijai.

Bioloģiski:

·        Ģenētiska predispozīcija

·        Bioķīmiski faktori

·        Ģimenes faktori (vecāku nepieejamība, vardarbība, pašu vecāku depresija)

·        Kognitīvie faktori (negatīvas domas par sevi, negatīvas domas par nākotni)

·        Saskarsme ar vienaudžiem – būtiska nozīme pusaudžu depresijas attīstībā. Depresīvam pusaudzim raksturīgs vājš kontakts ar vienaudžiem, tas nozīmē vēl lielāku atstumšanu

Pusaudžu depresijas izpausmes

Pusaudžu depresijas izpausmes ir dažādas. Svarīgi atcerēties, ka ir būtiska atšķirība starp pusaudžu un pieaugušo depresiju. Ja pieaugušais ir nomākts, ir pasīvs savās darbībās, viņam ir grūtības veikt darbus, ar kuriem līdz šim ir labi ticis galā, samazinās cilvēku loks, ar kuriem viņš agrāk kontaktējies, tad depresīvas pusaudža izpausmes var būt agresija, vērsta pret citiem cilvēkiem (konflikti ar skolotājām, ar klasesbiedriem) vai sevi (autoagresija: pašdestruktīvas darbības, narkotiku lietošana, tīša iesaistīšanās kautiņos utt.)

Skolas problēmas

Viena no spilgtākajām pazīmēm ir skolas problēmas, kuras aptver attiecību sfēru un mācību sfēru. Depresīvam pusaudzim ir grūti veidot attiecības. Liela varbūtība ir, ka depresīvo pusaudzi izzobos, apcels. Parasti viņš neiesaistās skolu aktivitātēs, neapmeklē skolas organizētus pasākumus; vēl sliktāk - viņš nereti negrib iet uz skolu, dažreiz tik ļoti, ka parādās psihosomatiskas sūdzības (piem., sāp galva vai vēders u.tml.), kavē, basto skolu.

Bērna emocionālais stāvoklis iespaido arī mācības, un pusaudžu depresijas rezultātā var pēkšņi pazemināties sekmes. Tas nav vienkārši slinkums: depresijas periodā pusaudzim ir grūti koncentrēt uzmanību, palēninās kognitīvie procesi. Par šādām un citām pazīmēm svarīgi ziņot vecākiem un apspriest, kas notiek ar viņu dēlu vai meitu.

Galēja robeža - pašnāvība!

Dažreiz, depresija ieilgstot, pusaudzis kā vienīgo izeju redz pašnāvību. Ir svarīgi pamanīt, kas notiek ar pusaudzi, pirms viņš ķeras pie radikāliem līdzekļiem. Daži vecāki uztver to kā liekus draudus, demonstratīvu aktu, tomēr, neskatoties uz to, ka viņš vai viņa it kā joko, tas nopietni jāņem vērā. Pusaudzim, kuram viss ir kārtībā, neienāktu prātā jokoties ar tik bēdīgām lietām. Ar depresijas simptomu paaugstināšanos pusaudžu gados varētu daļēji būt skaidrojams pašnāvības gadījumu skaita pieaugums šajā pašā periodā.

Pazīmes, kam jāpievērš uzmanība:

·        Raksta atvadu vēstules

·        Atkārto "jūs nožēlosiet to, kad manis nebūs" u.tml.

·        Atvadas no paziņām, draugiem

·        Pašnāvības mēģinājums

Palīdzības iespējas

Psihiatra palīdzība; medikamentoza ārstēšana gan mazina simptomus, taču nepieciešams apmeklēt psihoterapeitu vai psihologu, kurš palīdzēs saprast depresijas cēloņus un tikt ar tiem galā, atrast jaunus dzīves mērķus. Visefektīvākā terapija būs zāles kombinācijā ar psihologa/psihoterapeita konsultācijām. Arī vecākiem ir nebūt ne pēdējā loma pusaudža atveseļošanās procesā. Lai labāk saprastu savu bērnu, viņi kopā ar to var griezties pie speciālista.

Gaļina Voļmillere