Rudens un ziemas mēnešos daļai cilvēku pasliktinās garastāvoklis, mainās miega paradumi un bieži vien zūd enerģija pat vienkāršu uzdevumu veikšanai. Pašlaik, mainoties gadalaikiem un iestājoties tumšākam laikam, arvien vairāk cilvēku saskaras ar tā dēvēto rudens depresiju.

Tik bieži tiek runāts par veselīgu ēšanu, atteikšanos no sliktajiem taukiem ikdienā, lai saglabātu labu veselību un cīnītos pret lieko svaru, tomēr atkal kāda zinātnieku grupa nākusi klajā ar pārsteidzošu atklājumu.

Florences pētnieki nākuši klajā ar paziņojumu, ka cilvēki, kuriem ir ārlaulību sakari vai arī kuri dzīvo dubultu dzīvi un krāpj savus partnerus, ir lielāks risks ciest no infarkta.

Granātābols sevī slēpj spēju uzlabot cilvēku psihofizisko veselību.

Labas attiecības ar darba kolēģiem palīdz dzīvot garāku un kvalitatīvāku dzīvi.

Kā definēt stresu? Kādas ir tā biežākās izpausmes?

Tik bieži lietotais vārds depresija, pēdējā laikā kļuvis populārs. Psihiatriskais jēdziens iegājis mūsu ikdienas sarunā tik cieši, it kā mēs runātu par iepirkšanos veikalā. "Man ir nomākts garastāvoklis, laikam man ir depresija, to vai ik dienas dzirdam no kāda pieaugušā. Bet arī bērniem mēdz būt depresija, tikai bērns nemāk izteikt ar vārdiem to, kā viņš jūtās, nespēj apzināties to, kas viņu nomāc. Bērns vēl neizprot jēdzienu depresija un arī nespēj to attiecināt uz sevi. Tieši tāpēc mums – pieaugušajiem ir jābūt īpaši uzmanīgiem uz signāliem, kas varētu liecināt par depresiju. Kas tieši ir bērnu depresija, kā tā izpaužas un kā ātri un efektīvi reaģēt uz to? Kādas ir palīdzības iespējas, ja ar depresiju saslimis bērns?

Psiholoģe Natālija Ņemiro Izmaiņas miegā ir viena no paaugstināta stresa līmeņa pazīmēm. Visbiežāk cilvēki sastopas ar to, ka nevar aizmigt vakarā vai pamostoties nakts vidū ilgi paliek nomodā, kā arī ceļas no rīta agrāk, nekā bija paredzēts, kaut tas nav viņam raksturīgs.

Daudziem cilvēkiem rodas jautājumi, kam, un kāpēc ir vajadzīgas psihologa un psihoterapeita konsultācijas ? Kā tās var palīdzēt?

Inga Lubāne, Krīžu un psihoterapijas centrs "Taka" psiholoģe, psihoterapeite, www.centrstaka.lv Veģetatīva distonija vai somatoforma veģetatīva disfunkcija ir veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi, kas izpaužas ar tādiem simptomiem kā sirdsklauves, elpas tūkums, drebuļi, svīšana, sarkšana un bālums, reiboņi, slikta dūša, vemšana, caureja, sāpes sirdī, krūtīs. Fiziskās izjūtas papildina paniskas bailes nomirt vai sajukst prātā. Lai arī izjūtas ir ļoti reālas un ķermeniskas, šajā gadījumā simptomus rada nevis fiziska saslimšana, bet nervu sistēmas uzbudinājums.