Krīzes telefons 67222922
Inese Ruka, Krīžu un konsultāciju centrs "Skalbes"
Krīzes telefons tika izveidots jau 1997.gada 7.martā, dibinot biedrību "Skalbes". Jau no pirmssākumiem telefons darbojas diennakti, un ir vienīgais diennakts uzticības tālrunis pieaugušajiem.
Uz zvaniem atbild speciāli apmācīti brīvprātīgie darbinieki, kas var sniegt atbalstu cilvēkiem krīzes situācijās, informēt par pieejamajiem psihologu, psihoterapeitu un psihiatru pakalpojumiem Latvijā, kā arī citiem medicīniskajiem un sociālajiem pakalpojumiem. Kā rāda mūsu pieredze, tad apmēram puse no gada laikā atbildētajiem gandrīz 4 tūkstošiem zvanu ir informatīvie zvani, bet otra puse – konsultācijas.
Cilvēki biežāk zvana situācijās, kuras ir pēkšņas krīzes; tādās, kuras viņus nomāc; no kurām viņi nespēj rast izeju – tāpēc konsultanta galvenais uzdevums ir zvanītāju uzklausīt un atbalstīt, atspoguļot viņa jūtas, tādā veidā mazinot sakrājušos spriedzi. Konsultants nedod padomus, kā risināt krīzes situāciju – uzklausot zvanītāju, ļauj viņam pašam izprast problēmu un meklēt iespējamos risinājumus.
Zvanītāju problēmas ir visdažādākās – daudzi cilvēki sūdzas par vientulību, daudzi - par attiecību problēmām – un zvana tad, kad ir grūti uzticēties tiem, kas ir blakus. Drošības sajūtu rada arī tas, ka telefona saruna dod iespēju palikt anonīmam. Iespējams, tāpēc bieži zvanītāji ir vīrieši, kuri uz klātienes konsultācijām pie speciālista vēršas retāk, jo vēl ar vien sabiedrībā valda stereotips, ka vīriešiem pašiem ir jātiek galā ar savām problēmām un viņi nedrīkst būt vāji. Arī slimība var būtiski izmainīt cilvēka dzīvi, ko ne vienmēr ir viegli pieņemt, un tad saruna norit par to, ko šī saslimšana viņu dzīvē maina, kā tā liek viņam justies; savukārt hroniska saslimšana rada jautājumus, kā iekļauties sabiedrībā un veidot attiecības ar līdzcilvēkiem. Ir situācijas, kad tieši telefona konsultācija ir vienīgā iespēja saņemt speciālista palīdzību vai cilvēcisku atbalstu.
Cilvēkiem ir svarīgi justies sadzirdētiem, tas ir būtiskāk, kā iedot gatavu risinājumu – saruna nedod risinājumu, bet tas, ka cilvēks jūtas uzklausīts un saprasts, dod viņam spēku izkļūt no krīzes situācijas.
