Vispirms tu piekrīti draudzenei vai draugam izpalīdzēt, rīkojot dzimšanas dienas ballīti. Reizēm tu piekrīti darba kolēģiem aizvietot viņus, lai gan pašam spēki jau sen izsīkuši. Citā reizē tu atsaucies radinieku aicinājumam izpalīdzēt lauku darbos, tā vietā, lai ar ģimeni atpūstos pludmalē, un lūk – tavu ikdienu un pat brīvdienas jau veikli saplānojuši citi.

Skolēnu vasaras brīvlaikā bērni un pusaudži vairāk laika pavada savā vaļā, tostarp mobilajās ierīcēs un internetā. Lai vienmēr zinātu, kā rīkoties, sastopoties ar kibermobingu jeb emocionālo pazemošanu internetā, eksperti apkopojuši praktiskus padomus, kas bērniem un pusaudžiem noderēs arī brīžos, kad pieaugušie nav tuvumā. 

Kādu profesiju izvēlēties un kur to apgūt? Ko vidusskolēnam iesākt ar virkni padomdevēju, kuru skaits mēdz pieaugt, tuvojoties izlaidumam? Par to sīkāk stāsta Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docētājs ārsts-psihoterapeits

Nereti ar vasaras laiku saistām daudz cerību – gribam to sagaidīt ar skaistu augumu, nomest svaru, izbaudīt perfektu atvaļinājumu, uzliekam sev pārāk augstus mērķus, ko bieži vien nav iespējams sasniegt. Kā izbaudīt vasaru, nenomokot sevi ar neizpildāmiem mērķiem? Kas var būt par iemeslu emocionālajam diskomfortam vasarā un kā no tā izvairīties?

Spēja uzņemties atbildību viennozīmīgi ir viens no svarīgākajiem patstāvības priekšnoteikumiem. Tomēr – kā palīdzēt bērnam kļūt drošam, patstāvīgam un laimīgam?

Vairāk nekā 16 tūkstoši jauniešu šogad kārtos obligātos un izvēles valsts pārbaudes darbus. Lai gan eksāmena mērķis ir pārbaudīt zināšanas, nereti tas pārvēršas par stāstu, kur galveno lomu spēlē skolēna spēja koncentrēties un tikt galā ar stresu. 

Raksts ir veltīts tādai tēmai kā līdzatkarība attiecībās. Tā netiek uzskatīta par psihisku traucējumu, bet gan par psihes attīstības krīzi, kuru psihe cenšas pabeigt pie pirmās iespējas jau pieaugušā vecumā.

Labsajūtas un laimes sajūta rodas ķermenī, un par tās veidošanos atbild tādas vielas kā serotonīns, dopamīns, endorfīns un oksitocīns. Kā justies labāk un veicināt laimes hormonu veidošanos, skaidro farmaceite.

Kopā pavadītais laiks ir vecāku dāvana bērnam. Tā vēsta: "Tu esi svarīgs. Man patīk būt kopā ar tevi." Vai tā būtu nesteidzīga saruna vai kāda rotaļa, kopīga zīmēšana, lasīšana vai sportošana, ģimenes kopīgās aktivitātes bērnam ir ļoti svarīgas, uzsver psiholoģe.

"Manai mammai/tētim/māsai/brālim arī ir/bija veģetatīvā distonija – visu laiku sirds sitās, ģīboņi uznāca, trīcēja, elpot nevarēja." "Mēs visi ģimenē tādi nervozi, tas mums laikam gēnos." Bieži nākas dzirdēt šādas un līdzīgas frāzes ikdienas praksē. Viena kopīga īpašība visiem veģetatīvās distonijas pacientiem ir, ka netiek runāts par patiesajām izjūtām – emocijām, bet gan par fiziskajām sajūtām.