Mūsdienu intensīvajā darba kultūrā mēdz būt grūti saglabāt balansu starp darbu un personīgo dzīvi. Daudzos gadījumos tas var novest pie izdegšanas – fiziskā un garīgā izsīkuma stāvokļa, kad cilvēka strādātspējas ir izsmeltas.

Dzīve nav vāveres ritenis - ir jāprot laikus nobremzēt skrējienu, lai nezaudētu dzīvesprieku, nekristu panikā vai pat neieslīgtu depresijā.

Bezmiega, imūnsistēmas darbības traucējumu, svara izmaiņu, straujas garastāvokļa maiņas, palēninātas smadzeņu darbības, samazinātas hormonu ražošanas un citu veselības problēmu izraisītājs var būt stress.

Tā sauktā pozitīvā domāšana, kad cilvēks visā cenšas saskatīt tikai labo un samierinās ar esošo situāciju, neapzināti liek izvairīties no nepatīkamajām emocijām, noliedzot realitāti un savas izjūtas.

Skolas gaitu uzsākšana ir liels solis ne tikai bērnam, bet arī pašiem vecākiem. Lai pārmaiņas, kurām laicīgi var sagatavoties, norisinātos bez aizķeršanās, nedrošības un bailēm, ir virkne tēmu, ko savā prātā pārcilāt un jautājumi, uz kuriem atbildēt vecākiem pašiem sev.

Būt par vecākiem ir ļoti atbildīgs darbs. Katru dienu jāmeklē atbildes uz neskaitāmiem jautājumiem, kā rīkoties vispareizāk, kā bērnam labāk atbildēt, kurā brīdī kaut ko teikt vai pastāstīt.

Tikai trešā daļa cilvēku uzskata, ka savā dzīvē lietas dara pa īstam, bet ikdienā mums visvairāk pietrūkst pašu izdzīvotu piedzīvojumu, mīlestības, attiecību un īstu sarunu ar draugiem.

Psiholoģijā termins "narcisms" apzīmē nopietnus personības traucējumus, kas saistīti ar patoloģiski augstu pašvērtējumu un neadekvātām prasībām pret sevi un līdzcilvēkiem.

Savstarpējās attiecības ģimenē, tostarp sliktais stress, nenoliedzami atstāj tiešu iespaidu uz bērnu, ietekmējot viņa pašsajūtu, emocijas un dzīvi gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.

Ideālā situācijā pensijas gadus ikvienam cilvēkam vajadzētu pavadīt "miera vējos". Diemžēl Latvijā seniori ir viena no tām iedzīvotāju grupām, kas piedzīvo dažāda veida stresu.