3 nosacījumi, lai bērni augtu laimīgi un harmoniski
Būt par vecākiem ir ļoti atbildīgs darbs. Katru dienu jāmeklē atbildes uz neskaitāmiem jautājumiem, kā rīkoties vispareizāk, kā bērnam labāk atbildēt, kurā brīdī kaut ko teikt vai pastāstīt. Ik dienu vecākiem jāpieņem neskaitāmi lēmumi, kas veido bērnus kā personības un ietekmē atvašu emocionālo labklājību. Psiholoģe, "Rimi Bērniem" emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte Iveta Aunīte dod trīs nozīmīgus padomus, kas parasti ietekmē bērna domāšanu, pasaules uztveri un palīdz bērniem izaugt par psiholoģiski veseliem un veiksmīgiem pieaugušajiem.
Mutiskā programmēšana
Ļoti svarīgi ir simts reizes padomāt, pirms kaut ko teikt bērna klātbūtnē. Jāatceras, ka arī mazs bērns, kurš nerunā, saprot pieaugušo sacīto. Bieži dzirdētas frāzes nosaka bērna domāšanu un rīcību visai dzīvei. Piemēram, smagi nopūšoties, teikta frāze "Sievietes liktenis mīlēt un ciest" vai "Kas dzimis rāpot, nevar lidot", vai "Visi bagātie ir blēži" var traucēt, bērnam pieaugot, attīstīt viņa radošumu, pašrealizēties, izvirzīt augstus mērķus un tos sasniegt. Bieži lietota, pieaugušoprāt, motivējoša frāze "Es zinu, tu vari labāk!" nevis stimulē bērnu sasniegumiem, bet, gluži otrādi - rada nepilnvērtības sajūtu un atņem iespēju bērnam justies mīlētam bez nosacījumiem, jo vārdam "labāk" nav robežu. Bērns nesaprot, kas vēl viņam jādara, lai vecāku acis beidzot priekā un atzinībā iemirdzētos. Dēls vai meita jau no bērnības iemācās, ka viņi ir labi tikai veiksmes gadījumā. Tas ir tiešais ceļš uz izdegšanu pieaugušā vecumā. Būtiski un svarīgi ir bērnus iedrošināt un atbalstīt:
• "Neizdevās? Mēģini vēlreiz! Mēģini citādāk!"
• "Domā ar savu galvu!"
• "Izvirzi mērķus! Sasniedz tos!"
• "Kļūdas ir tikai pieredze!"
• "Mācies! Zināšanas ir vienīgais, ko tev nekad nevarēs atņemt!"
Piaugušo piemērs
Vecākiem un skolotājiem jārēķinās, ka apmēram 4-6 gadu vecums bērniem ir atdarināšanas laiks. Jāatceras, ka bieži bērns cenšas izpatikt pretējā dzimuma vecākam un atdarina sava dzimuma vecāku. Mēs varam bērniem mēģināt iestāstīt visdažādākās dzīves gudrības, taču tās nestrādās, jo bērni mācīsies no mūsu uzvedības un kopēs to. Jākļūst par paraugu saviem bērniem! Mums jākļūst par tiem varoņiem savu bērnu acīs, kam viņi vēlēsies līdzināties un sekot. Ja šajā vecumā vecāki maz būs kopā ar saviem bērniem un bērniem būs pieeja, piemēram, televizoram vai datoram, kurā viņi skatīsies nekontrolētu saturu, var gadīties, ka mūsu atvases par varoņiem izvēlēsies kādus negatīvus multfilmu vai datorspēļu varoņus, vai kādus monstrus un sāks sekot viņu uzvedības paraugam. Tāpēc, ja vēlamies izaudzināt spēcīgas personības, mums, pieaugušajiem, pašiem par tādām jākļūst.
Svarīgas ir pieaugušo emocionālās reakcijas
Bērns jau agrīnā bērnībā sāk pamanīt, kāda viņa uzvedība rada vecākos visspēcīgāko emocionālo pārdzīvojumu. Psiholoģe stāsta, ka parasti bērni labāk atpazīst prieku un dusmas: "Mums, pieaugušajiem, vajadzētu iemācīties bez pārspīlētas un nepamatotas sajūsmas vai vilšanās reaģēt uz bērnu sasniegumiem vai neveiksmēm, kā arī uzvedību. Jo mierīgāk mēs reaģēsim, jo harmoniskāki augs mūsu bērni."
