Kā tikt galā ar stresu? Skaidro speciālisti
Bezmiega, imūnsistēmas darbības traucējumu, svara izmaiņu, straujas garastāvokļa maiņas, palēninātas smadzeņu darbības, samazinātas hormonu ražošanas un citu veselības problēmu izraisītājs var būt stress. Lai gan zināms, ka stress noteiktās devās ir normāls un pat veselīgs, daudzi cilvēki aizvada savas dienas pārmērīgā satraukumā un steigā, tādējādi nelabvēlīgi ietekmējot savu labklājību.
Mūsdienās stress ir kļuvis par izplatītu parādību ne tikai pieaugušo, bet arī pusaudžu un pat bērnu vidū. "Apotheka" aptieku tīkla eksperti ir apkopojuši noderīgu informāciju, kā ikdienā novērst stresu dažādos veidos.
Noskaidro stresa cēloni
Stress ir organisma reakcija uz spēcīgu kairinājumu. Jebkāds fizisks, bioķīmisks vai emocionāls faktors, kas izraisa fizisku vai psihisku spriedzi. Lai gan šķiet, ka stress ir kaitīgs, nelielās devās tas var nākt par labu. Kad ir jāpaveic kāds uzdevums, neliela spriedze var būt stimuls enerģiskai un efektīvai darbībai. Savukārt pārlieku liels stresa daudzums izraisa veselības problēmas, un no tā nepieciešams izvairīties.
Daži no izplatītākajiem stresa cēloņiem ir spriedze darbā, veselības problēmas, nelabvēlīgas attiecības ar apkārtējiem. Lai izvairītos no stresa, ir jāatrod tā cēlonis vai veids, kā to mazināt. Galvenais ir izzināt savu ikdienu un sevi, lai spētu cīnīties pret stresu. Dažas no stresa pazīmēm, piemēram, ir pasliktināta atmiņa, pēkšņas negatīvas emocijas, slikta sava laika plānošana un miegainība, kas rezultējas neapmierinošos darba rezultātos.
Ikdienas darbības
Ar stresu var sākt cīnīties, veicot nelielas izmaiņas ikdienas darbībās. Sākot no laika plānošanas, ikdienā veltot laiku arī sev, un elpas atvilkšanai uz pāris minūtēm starp visiem darbiem, beidzot ar ikdienas dzīves aplūkošanu "no malas". Laika plānošana ļaus rūpīgi sakārtot ikdienu tā, lai katrai darbībai atliktu laiks.
No sākuma ir jāpadomā par lietām, kas ir svarīgas tieši tev, un tikai tad ķerieties pie tām, kuras būtu svarīgas citiem. Saplāno darbus, maltītes, atpūtas un pārdomu brīžus, velti vairāk laika sev, jo tas atmaksāsies ar precīzu ikdienas ritmu bez stresa. Lai saprastu, kas tev ir svarīgi un kas nav tik svarīgi, ir jāpaskatās uz "lielo bildi" no malas – jādomā ilgtermiņā un jāizvērtē lietu svarīgums. Nav nepieciešams satraukties par lietām, kuras nevar mainīt šodien, bet rīt jau tās būs aizmirstas.
Jaunu izaicinājumu priekšā
Lai ilgtermiņā uzvarētu stresu un tā radītās sekas, noteikti būtu nepieciešams mainīt ikdienas ritmu un izmēģināt ko jaunu. Esi fiziski aktīvs. Sportošana izraisa tā dēvētā laimes hormona jeb endorfīna izdalīšanos, kas dabīgā veidā mazina stresu un uzlabo garastāvokli. Pavadi laiku, socializējoties ar draugiem vai ģimenes locekļiem, kas būs lielisks veids kā relaksēties, pozitīvi "uzlādēties" un smieties – tas mazinās sasprindzinājumu, uzlabos asinsrites darbību un sirds veselību. Meditē. Ir pierādīts, ka atvēlot laiku meditācijai, koncentrējoties uz elpošanu, sarūk stresa līmenis, un var samazināties stresa izraisītas veselības problēmas. Mēģini pēc iespējas vairāk laika pavadīt pie dabas. Svaigs gaiss, saules gaisma un dabas ainavas var samazināt stresa līmeni, labvēlīgi ietekmēt ķermeni un uzlabot pašsajūtu.
Vitamīni pret stresu
B grupas vitamīni labvēlīgi iedarbojas uz mūsu nervu sistēmu un uzlabo smadzeņu darbību. B grupas vitamīnu trūkums var izraisīt nervu sistēmas izsīkumu. Tas nozīmē – pastiprināts garīgs un fizisks nogurums, depresīvs garastāvoklis, uzbudināmība, atmiņas traucējumi, koncentrēšanās spēju samazināšanās, samazināta izturība pret stresu, bezmiegs. Visi B grupas vitamīni piedalās nervu šūnu metabolisma procesos, nervu impulsu pārvadē, līdz ar to nodrošinot visu orgānu sabalansētu, veselīgu darbību. Lietojot šīs grupas vitamīnus, uzlabojas darba spējas, atmiņa, koncentrēšanās, ilgstošāka stresa noturība.
Pie nervus sistēmas stabilizētājiem noteikti jāatzīmē arī Magnijs, jo tā deficīts organismā izpaužas tāpat kā iepriekš minētie simptomi. Magnijs ir ļoti svarīgs minerāls, kas mazinās nogurumu, nespēku, nervozitāti un uzbudināmību, kā arī muskuļu krampjus.
Palīdzēt var arī augu valsts preparāti, kuriem ir nomierinoša, garastāvokļa stabilizējoša darbība. Piemēram, baldriāns, kuram ir izteikta sedatīva darbība, arī pasiflora, melisa, apiņi, vīgrieze, mātere un kumelīte, kas nomierinās, kā arī pozitīvi ietekmēs tavu garastāvokli.
