Biedrība “Skalbes”: pieaug vientulības izjūta Latvijā – par trešdaļu vairāk cilvēku meklē emocionālu atbalstu
Dati no vienotā valsts apmaksātā krīzes tālruņa 116123 rāda – vientulība kļūst par nopietnu emocionālās veselības risku. Krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” ir apkopojis datus par valsts apmaksātā vienotā krīzes tālruņa 116123 zvaniem 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn. Dati liecina, ka vientulības tēma šogad pieaugusi par 34%, un tā kļuvusi par vienu no visbiežākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki vēršas pēc psiholoģiskā atbalsta. Šie zvani atklāj ne tikai izolētības sajūtu, bet arī dziļākas problēmas – depresiju, trauksmi un izmisumu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, redzams, ka ar vientulību visbiežāk saskaras cilvēki ar fiziskām vai psihiskām saslimšanām – šogad to minējuši 66% vīriešu (pieaugums par 15%) un 86% sieviešu (pieaugums 2,5 reizes). Pieaudzis arī to cilvēku īpatsvars, kuri izjūt grūtības attiecībās ar citiem (vīrieši – 18%, bet sieviešu skaits ir gandrīz dubultojies, sasniedzot 31%).
Jauna tendence, ko biedrība “Skalbes” iezīmē šī gada datos, ir vientulības pieaugums starp cilvēkiem, kuri saskaras ar grūtībām darbā – šī tēma parādās 13% vīriešu un 13% sieviešu zvanos. Savukārt finansiālas problēmas kā vientulības cēloni min 15% vīriešu un 10% sieviešu.
Vientulības portrets 2025. gadā: mazāk atkarību, bet vairāk trauksmes
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, redzams, ka vientulība un depresīvs stāvoklis kļūst arvien izteiktāki, īpaši sieviešu vidū, kamēr alkohola atkarības un pašnāvības mēģinājumu skaits samazinās.
- Sievietēm depresijas pazīmes ir gandrīz dubultojušās (no 24% līdz 42%).
- Vīriešiem depresīvs stāvoklis ir nedaudz pieaudzis un sasniedzis 47%.
- Pašnāvības mēģinājumu skaits sarucis no 5% līdz 3%.
- Satraukums un nemiers palielinājies abiem dzimumiem un sasniedzis 57% vīriešu un 69% sieviešu.
Šie dati norāda, ka, iespējams, pieaug ilgstošs psihoemocionālās spriedzes līmenis sabiedrībā. Lai gan cilvēki aizvien biežāk meklē palīdzību, daudzi joprojām paliek vieni ar savām sajūtām. “Vientulības izjūta var radīt ilgstošu spriedzi, depresīvu stāvokli un pat vēlmi pārtraukt dzīvi,” skaidro biedrības “Skalbes” vadītāja Anda Švinka. “Pētījumi apliecina, ka emocionālais sāpju slieksnis šādos brīžos var būt tikpat reāls kā fiziskas sāpes. Tāpēc svarīgi uztvert to nopietni un spert pirmo soli – piezvanīt uz valsts apmaksāto krīžu tālruni 116123, lai saņemtu emocionālu atbalstu. Dažkārt tieši šis viens zvans palīdz sākt saskatīt iespējas risinājumiem, kas var nebūt ātri vai vienkārši, bet ir iespējami.”
Vīriešiem: mazāk alkohola, bet vairāk nemiera
Vīriešu vidū situācija uzrāda gan pozitīvas, gan satraucošas tendences.
- 42% vīriešu cieš no psihiskām saslimšanām.
- Alkohola atkarības īpatsvars samazinājies no 37% līdz 26%.
- Depresīvi vīrieši trīs reizes biežāk nekā sievietes cieš no alkohola atkarības, savukārt attiecību atkarība novērojama divreiz retāk nekā sievietēm.
- 28% vīriešu domājuši par pašnāvību, bet pašnāvības mēģinājumu skaits ir sarucis no 5% līdz 3%.
Vienlaikus 57% vīriešu izjūt satraukumu un nemieru. Aiz šiem skaitļiem bieži slēpjas finansiālais spiediens, atbildības sajūta un nespēja lūgt palīdzību, kas padara vīriešus īpaši ievainojamus.
Autors: Shutterstock.com
Sievietēm: pieaug depresija un emocionālās pārslodzes sajūta
Sieviešu vidū emocionālais fons šogad ir kļuvis smagāks. Lai gan emocionālā izolācija un finanšu grūtības samazinājušās līdz 10%, depresīvs stāvoklis ir gandrīz dubultojies un sasniedzis 42%. Šis depresīvais stāvoklis visbiežāk izpaužas kā satraukums (69%) un izmisums (36%), kas būtiski ietekmē sieviešu spēju tikt galā ar ikdienas grūtībām.
Tāpat pieaudzis emocionālās vardarbības īpatsvars par 172% pret pagājušo gadu. Šī tendence iezīmē, ka daudzas sievietes joprojām saskaras ar ilgstošu emocionālu spiedienu ģimenē vai attiecībās. 17% sieviešu ir atzinušas, ka domājušas par pašnāvību, un 3% – ka to mēģinājušas.
“Emocionālā vardarbība ir īpaši smaga pieredze, jo to bieži ir grūti pierādīt vai pat atpazīt,” skaidro biedrības “Skalbes” vadītāja Anda Švinka. “Zvanu laikā klientes tiek pieņemtas un uzklausītas ar visām savām grūtībām – tā, kā tās ir. Krīzes intervences saruna var sniegt tūlītēju spriedzes mazinājumu, apstiprinājumu tam, ka situācija ir nopietna, un sajūtu, ka cilvēks nav viens pats savās ciešanās. Emocionālais atbalsts ir viena zvana attālumā.”
Vientulība vairs nav tikai sajūta – tā kļūst par sabiedrības veselības jautājumu
Vientulība kļūst par nopietnu sabiedrības veselības problēmu. Aizvien biežāk cilvēki, kas zvana uz valsts apmaksāto krīzes tālruni 116123, apraksta ne tikai izolētības sajūtu, bet arī ilgstošu izsīkumu, trauksmi un cerības zudumu.
Biedrība “Skalbes” uzsver, ka palīdzības meklēšana agrīnā stadijā var būt izšķiroša, lai nepieļautu, ka vientulība pārvēršas par dziļāku krīzi.
Ja tev vai kādam līdzās ir grūti – palīdzība ir pieejama:
- Diennakts vienotais krīzes tālrunis: 116123 (valsts apmaksāts, bezmaksas, pieejams 24/7 latviešu, krievu un angļu valodā)
- Diennakts krīzes tālrunis: 67222922 | 27722292
- Atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem: 116006 (darba laiks 12.00–20.00, vairāk informācijas – cietusajiem.lv)
- Vardarbības novēršanas tālrunis: 22045225 (P.–Pk. 6.00–12.00 un 18.00–00.00, brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti)
- Atbalsta tālrunis azartspēļu atkarīgajiem un viņu tuviniekiem: 29323202 (darba laiks 12.00–20.00)
- Neatliekamā medicīniskā palīdzība: 113
- Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests: 112
