Pētījums: stress un nervozitāte negatīvi ietekmē 69% iedzīvotāju labsajūtu
69% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņu labsajūtu visbiežāk negatīvi ietekmē stress un nervozitāte, liecina “EUROAPTIEKA” “Labsajūtas barometrs”* dati. Stresa ietekme īpaši izteikta sieviešu vidū – 75%, kamēr starp vīriešiem šis rādītājs ir 63%.
Visaugstākais stresa un nervozitātes līmenis konstatēts jaunākajā vecuma grupā – 82% respondentu vecumā no 18 līdz 29 gadiem, savukārt vecākajās grupās šis rādītājs pakāpeniski samazinās, sasniedzot 56% starp 60–74 gadīgajiem respondentiem.
Kā citi labsajūtu mazinošie faktori ir norādītas problēmas darbā un pārslodze (30%), kam seko finansiālās grūtības (29%) un slikta fiziskā pašsajūta – bieža slimošana un enerģijas trūkums (28%), kas arī ir saistīti ar stresu un nervozitāti.
“Stress ir klusais imunitātes vājinātājs – tas ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē gan emocionālo, gan fizisko veselību. Kad organisms ilgstoši atrodas stresa stāvoklī, tas var vājināt imunitāti, padarot cilvēku uzņēmīgāku pret saaukstēšanos un citām slimībām. Ilgstošs stress paaugstina kortizola līmeni, kas savukārt samazina leikocītu aktivitāti, tādēļ imūnsistēma lēnāk reaģē uz vīrusiem un iekaisumiem,” skaidro “EUROAPTIEKA” klīniskā farmaceite Ksenija Lukjanova.
“Fiziskā veselība bieži vien ir cieši saistīta ar emocionālo un garīgo līdzsvaru. Tāpēc par sevi jāparūpējas ne tikai fiziski, bet arī psihoemocionāli. Katram no mums būtu vērts prast nosaukt vismaz piecas aktivitātes, kas rada iekšēju prieku un pateicības sajūtu. Zinātniski pierādīts, ka, izjūtot pacilātas emocijas – prieku, pateicību, atzinību, brīvību un citas –, tiek stiprināta arī imunitāte. Šādu iekšējo līdzsvaru palīdz uzturēt sirds koherences stāvokļa veidošana (kad sirds un smadzenes darbojas saskaņoti), elpošanas prakses, pašizziņa un gudra rūpēšanās par savu fizisko ķermeni,” norāda Veselības centra 4 ģimenes ārste un integratīvās medicīnas speciāliste Elizabete Bērziņa.
Ja stress kļūst hronisks, tas pakāpeniski izsmeļ organisma rezerves un samazina spēju cīnīties ar vīrusiem un baktērijām. Ja to nav iespējams pilnībā novērst, ir svarīgi mazināt tā ietekmi – pietiekami atpūsties, regulāri kustēties, ievērot miega režīmu un sabalansētu uzturu. Papildus veselīgam dzīvesveidam un sabalansētam uzturam palīdz arī uztura bagātinātāji, kas stiprina gan nervu sistēmu, gan imunitāti. Rudens un ziemas sezonā tie īpaši būtu B grupas vitamīni, kas palīdz nervu sistēmas darbībai un enerģijas vielmaiņai, magnijs, kas veicina muskuļu un nervu darbības līdzsvaru, palīdz samazināt spriedzes sajūtu, un D vitamīns, kas ir būtisks imunitātei, it īpaši gada tumšajos mēnešos.
Jaunākie zinātniskie pārskati liecina, ka akūts, īslaicīgs stress var pat nākt par labu, īslaicīgi mobilizējot organisma aizsargspējas, taču hronisks stress rada pretēju efektu – tas palielina uzņēmību pret saslimšanām, pastiprina iekaisumu un autoimunitāti, kā arī var samazināt miega kvalitāti, izraisot neizguļamu nogurumu.
*”EUROAPTIEKA” “Labsajūtas barometrs” ir Latvijas iedzīvotāju aptauja par labsajūtu ietekmējošiem faktoriem. Aptauju pēc “EUROAPTIEKA” pasūtījuma 2025. gada martā veica tirgus pētījumu kompānija “Norstat Latvija”, un tajā piedalījās 1001 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
