Gandrīz visi, kam ģimenē ir mazi bērni vai mazbērni, piedzīvo “aizraujošu” ikdienu gluži kā amerikāņu kalniņos – nedēļu mazais bērnudārzā, divas – slims un mājās. Turklāt ir jūtami blakusefekti – bieži vien bērna kaites pieķeras arī pieaugušajiem. Ģimenes ārste un farmaceite palīdz noskaidrot, kas tās ir par slimībām, kam būtu īpaši jāpiesargājas un ko darīt profilaksei.

“Es gribu, lai mans bērns sāk sportot, bet nezinu, ar ko lai sāk,” ir pilnīgi normālas sajūtas, ar kurām saskaras teju ikviens vecāks. Ja pašam bērnam padomā nav neviens konkrēts sporta veids, tad ne viens vien speciālists iesaka bērnu ievirzi sportiskā gultnē sākt tieši ar peldēšanu.

Cilvēka ēšanas paradumu pamati galvenokārt tiek ielikti bērnībā – bērns tos pārņem no saviem vecākiem, brāļiem un māsām. Tieši tāpēc ir ļoti svarīgi, lai jau no agras bērnības ģimene ievērotu veselīgas ēšanas principus jeb diētu (tulkojumā no sengrieķu valodas).

Pusei bērnu pirmsskolas vecumā un 80% pusaudžu vecumā jeb līdz 15 gadiem ir bijusi vismaz viena galvassāpju epizode, liecina Pasaules Veselības organizācijas dati. Turklāt daļai bērnu galvassāpes atkārtojas vismaz reizi nedēļā. Daudzos gadījumos var palīdzēt dzīvesveida korekcijas, taču citkārt galvassāpes var liecināt par nopietnām saslimšanām. 

Lai gan Covid-19 pandēmija jau ir aiz muguras, tās atstātās sekas izjūtam vēljoprojām. Speciālisti un skolotāji norāda, ka skolēnu atkārtota integrācija mācību vidē pēc ilgās izolācijas ir bijis emocionāli grūts process bērniem.

Noslēgšanās no apkārtējiem, izvairīšanās no sarunas ar vecākiem, draugu satikšana arvien retāk vai viegla agresija – ne vienmēr šīs būs kādas pusaudžu vecumposmam raksturīgas krīzes pazīmes. Eksperti komentē, kādos gadījumos vecākiem īpaši jāpievērš uzmanība krasām izmaiņām bērna uzvedībā, un, iespējams, pat jāmeklē speciālistu palīdzība.

Rīgā Starptautiskajā Precīzijas medicīnas tīklošanās forumā PMNET pulcējās Latvijas un ārvalstu medicīnas jomas eksperti, lai pārrunātu jaunākās gēnu inženierijas iespējas. Šobrīd pasaulē notiek pētniecība par gēnu sekvencēšanu, kas ļauj jaundzimušajiem un kopumā cilvēkiem atklāt slimību riskus vēl pirms pašu slimību rašanās.

Rudenī bērni daudz vairāk laika pavada telpās – bērnudārzos un skolās –, kas paaugstina risku iegūt utis un pārnest tās mājās. Kā atpazīt pedikulozi, kādus līdzekļus izvēlēties, lai vislabāk tiktu galā ar utīm, un kāda ir iespējamā profilakse, stāsta farmaceits.

Dažādas fiziskās aktivitātes un prasmes katrā vecumposmā neapšaubāmi ir ieguldījums bērna attīstībā, tomēr aktivitātes ir jāplāno tā, lai netiktu nodarīts kaitējums bērnam. Par svarīgākajām fiziskajām aktivitātēm un to nozīmi katrā vecumā stāsta fizioterapeite.

“Elīzas piedzimšana mainīja manu dzīvi. Elīza mums ir iemācījusi ļoti daudz,” par savu priekšlaikus dzimušo bērnu, kuram uzstādīta retās slimības diagnoze – Kabuki sindroms, stāsta Kristīne. Šobrīd viņu abu nedēļas pamatu veido piecu dažādu terapiju apmeklēšana.