Kā bērniem ar autiska spektra traucējumiem var palīdzēt mākslas terapija? Skaidro speciāliste
Dzirdot, ka mūsdienās bērniem arvien biežāk tiek kostatēti autiskā spektra traucējumi, vecāki uztraucas, vai tikai viņu atvasei arī tādu nav. Vieni vecāki saskata problēmas tur, kur to nemaz nav, citi nevēlas redzēt, ka tādas patiešām ir. Par autiskā spektra traucējumiem, kā tie izpaužas un kā bērniem iespējams palīdzēt, stāsta “Veselības centrs 4” filiāles “Bērnu veselības centrs” mākslas terapeite Ingrīda Zvēra.
Kas ir bērnības autisms, autiskā spektra traucējumi un Aspergera sindroms?
Bērnības autismu rada nervu sistēmas attīstības traucējumi. Tā nav slimība, bet viens no bērna centrālās nervu sistēmas attīstības variantiem. Vēl arvien nav skaidri zināms, kas tieši izraisa autismu, taču cēloņi ir saistīti ar galvas smadzeņu darbības īpatnībām, kas rodas psihosociālu un ģenētisku faktoru ietekmē. Traucējumu izpausmes un smaguma pakāpe var variēt plašā spektrā, tādēļ tiek lietots apzīmējums - autiskā spektra taraucējumi. Ar vārdu autisms parasti apzīmē izteiktus saskarmes un mijiedarbības traucējumus, kam raksturīga valodas aizkave un mācīšanās grūtības. Savukārt Aspegera sindromam raksturīgas mazāk izteiktas komunikācijas grūtības un labas intelektuālās spējas.
Kā pamanīt autiskā spektra traucējumus?
Autiskā spektra traucējumi izpaužas trīs jomās: komunikācijas grūtības, saskarsmes jeb sociālās grūtības un atkārtota jeb stereotipiska uzvedība un šaurs interešu loks. Autiskā spektra traucējumus visbiežāk var novērot bērniem no divu līdz piecu gadu vecumam, tomēr tipiskus un izteiktus autiskā spektra traucējumus vecāki un ģimenes ārsti pamana jau zīdaiņa vecumā. Dažkārt autiskā spektra traucējumi izpaužās kopā ar citām grūtībām, piemēram, hiperkativitāti, un līdz ar to tiek saistīti ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu, vai, ja ir izteikti intelektuālās attīstības simptomi, ar garīgo atpalicību.
Katra bērna spējas un garīgā veselība jāizvērtē individuāli un rūpīgi. Nevar pieņemt, ka visi bērni ar autismu ir garīgi atpalikuši, vai pretēji - ar augstu intelekta līmeni. Taču, jo ātrāk autisms tiek atpazīts un uzsākta īpaši piemērota terapijas programma, jo labāki rezultāti gaidāmi. Nav zinātniski pierādītu medikamentu, ko var izmantot ārstēšanā, taču, iesaistot dažādu jomu speciālistus un izmantojot vairākas metodes, iespējams ievērojami uzlabot komunikācijas un saskarmes prasmes, kā arī stimulēt bērna attīstību. Viena no metodēm, ar kuru iespējams panākt labus rezultātus, ir mākslas terapija - metode ar integrētu psihoterapiju un radošajām izpausmēm garīgās, emocionālās, sociālās un fiziskās veselības veicināšanai.
Mākslas terapija kā atbalsta metode bērniem ar autiskā spektra traucējumiem
Mākslas terapijas metodes darbā ar bērniem ar autiskā spektra traucējumiem tiek izmantotas jau izsenis. Gadu gaitā izstrādātas dažādas pieejas, un pieaug zinātnisko pētījumu skaits, kas apliecina šīs terapijas pozitīvo ietekmi darbā ar bērniem ar autiskā spektra traucējumiem.
Māksla vienmēr ir bijis veids, kā bērni komunicē ar apkārtējo pasauli, un tā var būt īpaši vērtīga alternatīva valodas traucējumu gadījumā. Pie tam bērni ar autiskā spektra tarucējumiem bieži domā vizuāli, līdz ar to domu un emociju izpaušana mākslas terapijas sesijās notiek bez trauksmes, ko var izraisīt verbāla sociālemocionāla sevis izzināšana. Mākslas terapija palīdz regulēt emocijas – bērniem ar autiskā spektra tarucējumiem bieži ir grūtības savaldīt emocijas, īpaši augsta stresa situācijās, taču mākslas terapija dod iespēju iepazīt dažādas emocijas un izstrādāt radošas stratēģijas, kas palīdz nomierināties. Tāpat iespējams pilnveidot sīko motoriku un mācīšanās spējas, izmantojot dažādus mākslas materiālus, uzlabot koncentrēšanās spējas un apgūt jaunas prasmes un iemaņas. Autiskā spektra traucējumi bieži izpaužas saasinātā vai gluži pretēji - samazinātā jūtībā pret skaņām, gaismu, tekstūrām, ēdieniem un tml. Mākslas terapijas sesijas dod lielisku iespēju iepazīt jaunas tekstūras relaksējošā, paredzamā vidē kopā ar terapeitu, tā pamazām paplašinot toleranci pret apkārtējo vidi.
Mākslas terapiju dažkārt salīdzina ar mākslas nodarbībām, taču jāatceras: lai gan abās notiek radoša darbošanās, būtiski atšķiras mērķi. Mākslas terapija fokusējas uz emocionālo izaugsmi un garīgās veselības stāvokļa uzlabošanu, labbūtības veicināšu, savukārt mākslas stundās strādā pie māksliniecisko spēju attīstīšanas un realizācijas.
