Reti kurš apzināti trenē atmiņu. Visbiežāk par šādu nepieciešamību iedomājamies vien izmisīgi meklējot kaut ko, kas pirms laiciņa nolikts tā, lai viegli atrast, un turklāt saprotam, ka šī nebūt nav pirmā epizode, kad atmiņa pieviļ. Vai, kad un kā rūpēties par atmiņas saglabāšanu – jau zināmo papildina neiroloģe Veselības centru apvienībā (VCA) Dace Bērziņa un „Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs.

Lūdzu, iedodiet kaut ko atmiņai!

Farmaceits atzīst, ka iemesli, kāpēc aptiekā taujā pēc kāda līdzekļa atmiņas uzlabošanai, mēdz būt visdažādākie un nereti ir atkarīgi no klientu vecuma. „Tā ir, un sūdzības par sliktu atmiņu ne vienmēr var saistīt ar procesiem, kas noris galvas smadzenēs. Jaunieši, piemēram, bieži vien, sevišķi pirms eksāmeniem, sūdzas par stresu, kas traucē atcerēties pat to, ko gluži labi zina. Šādā gadījuma lietderīgāk būs piedāvāt kādu nomierinošu augu valsts preparātu.

Cilvēki darbspējas vecumā izjūt lielu spriedzi darbā, ir pārstrādājušies, jo, lai visu paveiktu, dara to arī naktī, laupot stundas miegam. Protams, ka, neizguļot visas miega fāzes, smadzeņu šūnas neatjaunojas, atmiņa pasliktinās. Šādā gadījumā pirmais ieteikums būtu prioritāšu pārskatīšana un dzīvesveida maiņa. 

Cilvēkiem gados kognitīvo spēju, tostarp, atmiņas, vājināšanos mēdz ietekmēt ikdienā lietotie medikamenti hroniskas slimības ārstēšanai, pretsāpju zāles vai antidepresanti.

Aicinu ikvienu vispirms konsultēties ar savu ārstu vai farmaceitu! Farmaceita konsultācija būs sevišķi noderīga, ja ikdienā jālieto vairākus medikamentus. Iespējams, atmiņas pasliktināšanās ir kādu zaļu vai to mijiedarbības blakne, ko var novērst, veicot korekcijas terapijā. Farmaceits var izanalizēt lietoto zāļu mijiedarbību un informēt par to klientu vai viņa ārstu.”

Kāpēc atmiņa ir tik svarīga?

Foto: Freepik.com/ freepik

„Visiem zināms, ka tieši atmiņa nodrošina informācijas saglabāšanu un atcerēšanos. Galvenie atmiņas procesi ir iegaumēšana, atcerēšanās un aizmiršana. Taču atmiņa nav konstants lielums – šo kognitīvo funkciju var ietekmēt daudzi un dažādi faktori,” teic neiroloģe un min dažus interesantus, pētījumos balstītus faktus par atmiņu.

• Mācīšanās nodrošina izcilu treniņu smadzenēm – jo ilgāk mācamies bērnībā un jaunībā, jo labākas izredzes, ka atmiņa būs lieliska arī seniora vecumā;
• Izpētīts, ka nobriedušā vecumā kaut vai tikai viens mācību gads sievietei uzlabo atmiņu par aptuveni pieciem gadiem, vīrietim – par diviem;
• Tāpat pētījumi liecina, ka smadzenēm veselīgāka ir kopdzīve, jo vientulība pēc 65 gadu vecuma nelabvēlīgi atsaucas uz īstermiņa atmiņu;
• Atmiņas funkcionēšanai ir svarīgs kvalitatīvs miegs, tā kā dienas laikā iegūto informāciju smadzenes apstrādā tieši miegā. Nepietiekams nakts miegs var veicināt to, ka informācija aizmirstas vai nepaliek atmiņa pietiekami ilgi;
• Atmiņai nāk par labu regulāras fiziskās aktivitātes. Tās palīdz uzlabot arī koncentrēšanās spējas, veicina radošumu.

Atmiņu ietekmējošie faktori

Neiroloģe apkopo faktorus, kas var ietekmēt atmiņas kvalitāti.

• Iedzimtība. Ģenētikai ir nozīme ne tikai ārējo pazīmju mantošanā no tēva vai mātes;
• Miega kvalitāte, kā arī stress, trauksme, depresija;
• Atkarību izraisošu, apreibinošu vielu lietošana;
• Mazkustīgums, fizisko aktivitāšu un svaiga gaisa trūkums un nepietiekama fiziska slodze;
• Nozīme ir gan uzturam, gan zarnu traktā esošajai mikroflorai;
• Smagas infekcijas, hroniskas citu orgānu slimības;
• Alcheimera slimība, demence, arī insults;
• Galvas trauma un citi galvas smadzeņu bojājumi.

Kā noteikt atmiņas kvalitāti?

Doma, ka ir aizmirsies izslēgt gludekli, nevarēšana atrast auto atslēgas vai cītīga briļļu meklēšana, kas patiesībā atrodas tur pat uz galvas, ir situācijas, ko, visticamāk, kaut reizi ir piedzīvojis ikviens pieaudzis cilvēks. Ārste skaidro: „Atmiņu var pasliktināt, piemēram, pārslodze vai kāda nozīmīga notikuma gaidas, stress eksāmenu laikā, gatavošanās kādam svarīgam pasākumam, negulēta nakts. To, ka miegam ir nozīme, apliecina arī pētījumi – vislabāk atmiņa darbojas tad, ja cilvēks ir labi atpūties.”

Atsevišķs aizmiršanas gadījums droši vien nav iemesls satraukumam par atmiņas kvalitāti, tomēr, ja šādas epizodes atkārtojas un kļūst traucējošas, ieteicams vērsties pēc palīdzības pie ārsta.

„Bieži aizmirstas atslēgas vai regulāri uz karstas plīts piemirsta panna, iespējams, signalizē par nepieciešamību meklēt speciālista palīdzību. Ir dažādas atmiņas mērīšanas metodes, taču bieži lieto Monreālas kognitīvo funkciju novērtēšanas jeb MoCa skalu. Tā ir atrodama arī internetā un to var mēģināt izpildīt patstāvīgi, tiesa, rezultātu korektai interpretācijai tāpat būtu nepieciešama speciālista konsultācija, jo īpaši, ja no maksimāli iegūstamajiem 30 punktiem, rezultāts ir mazāk par 26.”

„Ātrā palīdzība” atmiņai

„Ja atmiņas pasliktināšanās notiek vien atsevišķā gadījumā vai vienreizēja faktora ietekmē, aptiekā var mēģināt piemeklēt konkrētajai situācijas piemērotāko līdzekli,” saka farmaceits.

• Melatonīnu – miega hormonu saturoši bezrecepšu medikamenti, kas paredzēti labākai iemigšanai, noderēs, ja cilvēks cieš no miega traucējumiem. Kā noskaidrojām, neizgulēšanās kaitē atmiņas procesu norisei;
• Normalizēt nervu sistēmas darbību var palīdzēt uztura bagātinātāji, kas satur B grupas vitamīnus, kā arī magniju un koenzīmu Q10;
• Asinsriti (arī galvā) var uzlabot līdzekļi, kas satur Ginkgo biloba ekstraktu. Tiesa, nevar gaidīt tūlītēju efektu, tas tāpat būs jālieto ilgākā laika posmā, ko ieteiks ārsts vai farmaceits.

2 darbības, kas trenē atmiņu

Foto: Freepik.com/ jannoon028

Neiroloģe norāda, ka ir divas visiem pieejamas, vērtīgas un reāli īstenojamas metodes, kā saglabāt labu atmiņu.

• Viena no tām ir mācīšanās visa mūža garumā, jaunu prasmju un zināšanu apgūšana, aizraušanās ar hobijiem, kas mudina domāt, palīdz aktivizēt smadzeņu darbību un saglabāt labu atmiņu arī seniora vecumā;

• Otra – fiziskas aktivitātes, kas tiek veiktas nevis, kad gadās, bet regulāri. “Fiziskas aktivitātes, jo īpaši, svaigā gaisā, regulē asinsspiedienu, uzlabo sirds veselību un asinsvadu sieniņu elastību, labvēlīgi ietekmējot vielmaiņu galvas smadzenēs, kas, savukārt, veicina labāku atmiņas procesu norisi. Līdz ar gadiem tas viss nezaudē aktualitāti, tāpēc vecums noteikti nav iemesls fizisko aktivitāšu pārtraukšanai. Neiroloģe gan mierina, ka novecošana nebūt nenozīmē, ka ar to rokrokā nāks slikta atmiņa. Pretēji kādreizējiem pieņēmumiem, jaunākie zinātnieku atklājumi neiroloģijā liecina, ka nervu audi spēj atjaunoties un veidot jaunus savienojumus.