Dzīve pēc insulta: 3 ārsta ieteikumi veselības uzlabošanai

Insults jeb pēkšņi smadzeņu asinsrites traucējumi ir otrs izplatītākais nāves cēlonis pasaulē un trešais galvenais invaliditātes iemesls. Katru gadu Latvijas slimnīcās nonāk 6500 cilvēku ar šo diagnozi. Lai mazinātu insulta sekas, cilvēkam svarīgi maksimāli ātri saņemt specifisku ārstēšanu, kā arī kopš šī gada 1. aprīļa ir iespēja saņemt valsts apmaksātu medicīnisko papilduzturu. Tomēr nereti, neskatoties uz savlaicīgi saņemto ārstēšanu, insulta pacientam var saglabāties dažādas pakāpes funkcionāli traucējumi, kur nepieciešama multiprofesionālas rehabilitācijas komandas palīdzība, skaidro neiroloģe Dr. Iveta Haritončenko.

“Insults ir smadzeņu bojājums, kas rodas asinsvadu plīsuma vai nosprostojuma rezultātā. Tas var piemeklēt cilvēku jebkurā vecumā, tomēr visbiežāk tas novērojams pēc 55 gadu vecuma. Īpašā riska zonā ir cilvēki ar paaugstinātu asinsspiedienu, nekontrolētu cukura diabētu, vai paaugstinātu holesterīna līmeni, kā arī tie, kas smēķē un pārmērīgi lieto alkoholu. Lai izvairītos no insulta, ikvienam, īpaši pēc 40 gadu vecuma, regulāri jāpārbauda savs pulss, asinsspiediens, holesterīna līmenis, kā arī cukura līmenis asinīs. Ja rādītāji ir paaugstināti, jādomā par to kontroles iespējām, tajā skaitā ar dzīvesveida maiņu. Savukārt, ja nelaime jau notikusi, svarīgi pacientu nogādāt slimnīcā jau pirmajās stundās, palielinot iespēju izvilkt trombu vai izšķīdināt to ar specifiskām zālēm. Jāatzīmē, ka pilnvērtīga rehabilitācija pirmajā pusgadā pēc insulta viennozīmīgi ir vissvarīgākais faktors ceļā uz atveseļošanos,” skaidro neiroloģe.

Fiziskā rehabilitācija

Diemžēl, visbiežākās insulta sekas ir runas vai kustību traucējumi, piemēram, vienas ķermeņa puses paralīze. Specializēti rehabilitācijas vingrinājumi ir viens no svarīgākajiem faktoriem ceļā uz atlabšanu. Nepieciešamība saņemt konkrētus rehabilitācijas pakalpojumus ir jāvērtē individuāli, balstoties uz slimības nodarītajiem traucējumiem un reāli sasniedzamajiem mērķiem. Rehabilitācijā nereti tiek iesaistīts fizioterapeits, ergoterapeits, logopēds. Ar dažādiem vingrinājumiem eksperti cenšas atjaunot cilvēka kustību, līdzsvaru, runasspēju u.c funkcijas. Medicīnā ir fenomens, kas tiek dēvēts par neiroplasticitāti – smadzeņu spēju savas dzīves laikā atjaunoties un tikt trenētām. Līdzīgi kā tiek trenēti ķermeņa muskuļi. Kustību laikā smadzenēs tiek veidoti jauni savienojumi no veselajām nervu šūnām, un, balstoties uz jauniegūto pieredzi, cilvēks ir spējīgs atsākt dažādas darbības, ko tas zaudējis insulta dēļ. Rehabilitācija pieejama gan valsts, gan privātajās medicīniskajās iestādēs. Jāņem vērā, ka ļoti svarīga ir līdzcilvēku iesaiste un pacienta atbalsts ikdienas darbībās. Tiešsaistē pieejami arī bezmaksas materiāli latviešu valodā, kas skaidro insulta skarto cilvēku aprūpes procesu, kā arī iezīmē vingrinājumus, kurus iespējams veikt mājas apstākļos.

Medicīniskais papilduzturs

Pēc insulta nereti tiek ietekmēta cilvēka spēja pilnvērtīgi uzņemt ēdienu – var rasties grūtības to sakošļāt vai norīt. Tāpat organismā notiek izmaiņas, kas ietekmē vielmaiņu – ķermenī pastiprināti sairst olbaltumvielas, kas atbild par enerģiju un muskuļu uzbūvi. Ja cilvēks nespēj pilnvērtīgi uzņemt uzturvielas, viņam nebūs spēka arī citiem rehabilitācijas procesiem. Tādēļ, svarīgi konsultēties ar ārstu par nepieciešamību saņemt medicīnisko papilduzturu. Tas tiek uzņemts maltīšu vietā vai papildus tām, saturot visas organismam nepieciešamās uzturvielas (ogļhidrāti, tauki, olbaltumvielas, vitamīni, minerālvielas, šķiedrvielas) sabalansētos daudzumos. Ja cilvēkam ir rīšanas traucējumi, papilduzturs var tikt ievadīts caur barošanas zondi vai vēnu. Savukārt, ja ir grūtības sakošļāt ēdienu vai uzņemtais ēdiena daudzums ir nepietiekams, to dzērienu vai pulveru veidā iespējams lietot mājas apstākļos. 

No šī gada 1. aprīļa mājās lietojamais medicīniskais papilduzturs dažādām pacientu grupām tiek apmaksāts no valsts līdzekļiem. Saņemot ārstējošā ārsta vai ģimenes ārsta norīkojumu, pacients tiek nosūtīts uz Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Klīniskās barošanas kabinetu. Pēc klātienes vai attālinātās konsultācijas, tiek izvērtēta papilduztura nepieciešamība un tā atbilstošākais veids. Medicīnisko papilduzturu lietošanai mājas apstākļos, uz dzīvesvietu kurjers piegādā 3 dienu laikā pēc tā izrakstīšanas. Pēc divām līdz astoņām nedēļām ārsts izvērtēs medicīniskā uztura tālāku nepieciešamību, atkarībā no pacienta veselības stāvokļa un ārstēšanās procesa plāna. Kabinets nodrošina ne tikai speciālās pārtikas izsniegšanu un piegādi, bet arī piedāvās uztura speciālista un medicīnas māsas klātienes un attālinātas konsultācijas pacientiem un to tuviniekiem. Pacientu tālrunis: 22034606.

Ne tikai fiziskā, bet arī emocionālā rehabilitācija

Neskaitot fizioterapiju, rehabilitāciju un sabalansēta uztura piekopšanu pēc slimības, pacientiem ir nepieciešams rūpēties arī par savu psiholoģisko veselību. Daudzi insultu pārcietušie cīnās ar pēcinsulta depresiju un trauksmi. To var skaidrot gan ar fiziskām izmaiņām smadzenēs, gan emocionālām pārmaiņām, kas bieži saistītas ar ilglaicīgu daba nespēju vai pēkšņas invaliditātes iestāšanos. Diemžēl šāds psihoemocionālais stāvoklis var mazināt cilvēka spēju motivēt sevi atveseļoties, kas būtiski var ietekmēt rehabilitācijas rezultātu. Šādos gadījumos svarīgi gan vērsties pie profesionāļu, piemēram, psihologu palīdzības, gan ar pacientu strādāt arī tuviniekiem. Svarīgi palīdzēt cilvēkam saglabāt viņa pašcieņu jebkurā situācijā un atturēties no viņa veselības stāvokļa kritizēšanas. Jācenšas pārslēgt viņa uzmanība, runājot par ierastām ikdienas lietām, cenšoties, fizisko iespēju robežās atbalstīt viņa vaļaspriekus vai intereses. Šādos gadījumos var palīdzēt arī radinieku, draugu apciemojumi. Tuvinieku maigums palīdz pacientam pielāgoties viņa stāvoklim un izvairīties no smagas depresijas. Galvenais uzdevums – censties motivēt cilvēku nenolaist rokas un turpināt rehabilitācijas procesu.