Pusei bērnu pirmsskolas vecumā un 80% pusaudžu vecumā jeb līdz 15 gadiem ir bijusi vismaz viena galvassāpju epizode, liecina Pasaules Veselības organizācijas dati. Turklāt daļai bērnu galvassāpes atkārtojas vismaz reizi nedēļā. Daudzos gadījumos var palīdzēt dzīvesveida korekcijas, taču citkārt galvassāpes var liecināt par nopietnām saslimšanām. Bērnu ārsti vērš vecāku uzmanību uz pazīmēm, kuras nedrīkst ignorēt. Kā atšķirt galvassāpju iemeslus, kā palīdzēt bērnam un kuros gadījumos noteikti jāvēršas pie ārsta, skaidro Cēsu klīnikas pediatre Inga Strazda.

Saspringuma tipa galvassāpes

Gan mazi, gan lielāki bērni mūsdienās bieži sūdzas par galvassāpēm. Vecākiem reizēm ir grūti izšķirt, vai sāpes liecina par pārpūli, nevēlēšanos kaut ko darīt, vai tomēr iemesls varētu būt kāda saslimšana. Visbiežāk gan iemesli meklējami mūsu ikdienas nepareizajos paradumos. Varbūt bērns ir nepietiekami izgulējies, par maz, nesabalansēti paēdis (īpaši raksturīgi pusaudžiem, kas ievēro diētas), aizmirsis padzerties, uzturējies telpā, kur ir par maz skābekļa, ilgi bijis neērtā piespiedu pozīcijā. Varbūt skolā vai ārpusskolas nodarbībās ir bijusi pārlieku liela piepūle. Līdz ar to biežākais galvassāpju iemesls skolas vecuma bērniem ir saspringuma tipa galvassāpes. Ļoti liela slodze smadzenēm ir no viedierīču izmantošanas. Mums šķiet, ka bērns, pārnākot no skolas, viedierīcē atpūšas, tomēr tā ir slodze viņa redzei un smadzenēm. Labākā atpūta pēc skolas būtu nedaudz pagulēt vai iziet svaigā gaisā. Sāpes var veicināt arī emocionāls sasprindzinājums, stress, sakāpinātas emocijas jeb, citiem vārdiem, kad visa kā ir par daudz.

Saspringuma tipa galvassāpes lokalizējas galvas priekšējā daļā vai pa visu galvu. Raksturīgas spiedošas vai trulas velkošas sāpes, saspringums pakauša un kakla rajonā. Reizēm bērni to raksturo kā "spiedošu lentu" ap galvu. Sāpes ilgst dažas stundas, visu dienu, dažkārt pat vairākas dienas, taču nav ne sliktas dūšas, ne vemšanas, ne paaugstinātas ķermeņa temperatūras, ne citu simptomu.

Šīs galvassāpes nepastiprinās, veicot ikdienišķas aktivitātes vai fiziskas, garīgas slodzes gadījumā. Attiecīgi, mainot ikdienas paradumus, samazinot slodzi, sajūtot vecāku emocionālo atbalstu, vairāk laika pavadot svaigā gaisā, sabalansējot uztura un šķidruma uzņemšanu, sāpes mazinās vai pāriet. Pretsāpju medikamentus iesaka nelietot, ja sāpes ilgst līdz 30 minūtēm. Var palīdzēt vēss, mitrs dvielītis uz pieres, kā arī kakla un galvas muskuļu masāža un pastiepšana. Ja tomēr sāpes nepāriet, atbilstoši vecumam un bērna svaram var pielietot nesteroīdos pretsāpju līdzekļus – ibuprofēnu vai paracetamolu. Dažkārt efektīvs var būt Magne B6, jo magnija joni paaugstina sāpju slieksni un mazina nervu sistēmas uzbudināmību.

Migrēna

Diemžēl ne tikai pieaugušie, bet arī bērni var ciest no migrēnas. Šim stāvoklim raksturīgas atkārtotas, spēcīgas galvassāpju lēkmes. Sāpes ir pulsējošas, intensīvas, vienā vai abās galvas pusēs. Tās var ilgt pat vairākas dienas, turklāt var pievienoties slikta dūša, vemšana, reizēm sāpes vēderā. Aptuveni 15% bērnu ar hroniskām vēdersāpēm to iemesls var būt abdomināla migrēna – stipras, epizodiskas sāpes vēderā, kas var kombinēties ar sliktu dūšu, vemšanu un ilgt no stundas līdz pat trim dienām. Mainoties laika apstākļiem vai ikdienas rutīnai, simptomi var pastiprināties. Migrēnas tuvošanos daļai bērnu var atpazīt, ja rodas vizuāli traucējumi, ir jutība pret gaismu, skaņām, stiprām smaržām, ir garastāvokļa izmaiņas, grūtības koncentrēties. Migrēnu var veicināt iepriekš minētie nepareizie dzīvesveida paradumi – par maz miega, stress, fizisku aktivitāšu trūkums, neregulāras ēdienreizes un kofeīnu saturošu produktu lietošana, kā arī pārāk mazs uzņemtā šķidruma apjoms. Nelabvēlīgi galvassāpes ietekmē ātrie ogļhidrāti, produkti, kuros ir daudz cukura. Tie ir dažādi saldinātie dzērieni, našķi kā arī enerģijas dzērieni, kas ātri paceļ cukura līmeni asinīs, bet pēcāk tas tikpat strauji pazeminās. Paaugstinātu organisma jutīgumu var veicināt dažādas pārtikas piedevas, kas tiek izmantotas pārstrādātajos, žāvētajos, konservētajos produktos.

Lai arī migrēnas patoģenētiskais mehānisms vēl nav pavisam skaidrs, taču uzskata, ka tai ir saistība arī ar iedzimtību. Ja kopumā migrēna ir aptuveni 5 – 10% skolas vecuma bērnu, tad gadījumā, ja ar šo slimību sirgst kāds no vecākiem, 40 – 50% gadījumu tā var skart arī bērnu.

Migrēnas gadījumā var būt nepieciešama arī regulāra medikamentu lietošana lēkmju biežuma un intensitātes mazināšanai. Lai uzstādītu migrēnas diagnozi, sākotnēji jāvēršas pie ģimenes ārsta vai pediatra, kas veiks pamatizmeklējumus (ievāks anamnēzi, izmērīs asinsspiedienu, paņems asins analīzes)  un vajadzības gadījumā nosūtīs pie neirologa, kas noteiks vajadzīgo terapiju. Vecākiem jāpievērš uzmanību, lai medikamenti netiktu pārdozēti.

Sekundāras galvassāpes jeb kad sāpes izraisa cita slimība

Galvassāpes var pavadīt augšējo elpceļu infekciju slimības, dažkārt arī alerģijas, jo saistībā ar palielinātu spiediena sajūtu un tūsku augšējos elpceļos tiek apgrūtināta elpošana un līdz ar to vairojas galvassāpes. Galvassāpes var būt pēc traumām – sasitumiem, kritieniem. Arī medikamentu vai psihotropo un narkotisko vielu  lietošana var pastiprināt vai izraisīt galvassāpes, piemēram, amfetamīna vai  orālās kontracepcijas lietošana. Ļoti retos gadījumos bērnu vecumā galvassāpes var izraisīt audzēji. Galvassāpes var liecināt arī par saslimšanu ar ērču encefalītu vai Laimas slimību, bet šo slimību gadījumā galvassāpes kombinējas arī ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru, nespēku, muskuļu sāpēm, sprandas stīvumu.

Somatiska rakstura galvassāpes

Pubertātes vecumā bērniem, īpaši meitenēm, var būt raksturīgas galvassāpes, ko izraisa psihosomatiski traucējumi, stress, neirotiski stāvokļi. Šajos gadījumos sūdzības var būt ļoti daudzveidīgas: sāpes vēderā, krūtīs, mugurā, galvas reibonis, uztraukums, baiļu izjūta, sāpes sirdī, elpas trūkums, gremošanas sistēmas traucējumi (slikta dūša, vemšana), ģībonis.  Arī pašām galvassāpēm nav tipiska, vienveidīga rakstura un ilguma. Tās var būt variablas- pulsējošas, spiedošas, durošas, parasti abās galvas pusēs.

Somatisku galvassāpju ārstēšanā izmanto psihoterapiju, fizioterapiju, uztura terapiju, relaksācijas paņēmienus, kā arī medikamentozo terapiju.

Kad jādodas pie ārsta?

Pie ģimenes ārsta vai pediatra noteikti jāvēršas, ja galvassāpes atkārtojas, tās kļūst biežākas, ja to laikā parādās vemšana, paaugstināta temperatūra, kakla stīvums, ja parādās neiroloģiski simptomi, piemēram, redzes, jušanas, apziņas vai kustību traucējumi, ja pirms tam ir bijusi galvas trauma, kā arī, ja sāpes pavada krampji vai bezsamaņas epizode.

Ja sāpes atkārtojas, iesaku rakstīt galvassāpju dienasgrāmatu, lai vecākiem un bērnam vieglāk tās izprast, fiksējot, cik biežas, ilgas, cik stipras ir sāpes, kur tieši sāp? Vai ir zināmi potenciālie sāpju izsaucēji, piemēram, stress, liela slodze, pārāk ilgs laiks pie telefona vai datora ekrāna? Vai sāpju epizodi pavada vēl citas sūdzības, slikta dūša, redzes traucējumi? Kāds ir bijis miega režīms, ūdens un uztura patēriņš, citi faktori, kas var ietekmēt sāpju rašanos? Tas palīdzēs atšķirt, vai situāciju var uzlabot pašu spēkiem, vai tomēr nepieciešama speciālista konsultācija.