Arvien biežāk medicīnā – gan diagnostikā, gan ārstniecībā – pielieto starpdisciplināru pieeju un komandas darbu. Jaunākie krustpunkti savieno neiroloģiju un oftalmoloģiju. Ko, raugoties acīs, var uzzināt par mūsu smadzenēm un kāpēc rūpes par vienu palīdz saglabāt arī otra veselību?

Kāda saistība ir starp aviāciju un oftalmoloģiju? Izrādās, tā ir pētniecība par redzi un acu veselību! Veidojot drošu gaisa pārvadājumu telpu, tiek vērtēts, kas ir svarīgi tik atbildīgā profesijā kā pilots. Taču iegūtie rezultāti sniedz daudz praktiskas informācijas arī ārstiem. Stenfordas Aviācijas drošības laboratorijā un Jūras pēcdiploma skolā gūtie dati liecina, ka acu kustības var daudz pastāstīt par pamata kognitīvajām spējām, īpaši attiecībā uz tādiem sarežģītiem uzdevumiem kā lidmašīnas vadīšana.

Pētnieki spēja atšķirt pilotus iesācējus un ekspertus, balstoties uz vizuālo skenēšanu, kamēr viņi “lidoja” lidojuma simulatorā. Pieredzējuši lidotāji skatienu vērsa tieši tur, kur jāraugās tieši tajā brīdī, kad jāpieņem lēmums. Savukārt amatieru un iesācēju vizuālās skenēšanas modeļi bija haotiski, atklājot, ka viņi bieži nezina, kādus vizuālos avotus lēmuma pieņemšanai izmantot. Tāpat pētnieki varēja noteikt stratēģijas, kuras piloti izmantoja, lai pārbaudītu savu pašreizējo atrašanās vietu, un uz kādām skrejceļa pilotu iezīmēm paļāvās, lai izlemtu, vai nolaisties miglas apstākļos.

Šajos pētījumos tika mērītas acu kustības, dalībniekiem veicot sarežģītus uzdevumus. Secinājums bija ārkārtīgi interesants – pat vienkāršas acu kustības, piemēram, sekošana punktam ekrānā, var informēt par smadzeņu veselības pašreizējo stāvokli.

Tādējādi pētījumi apstiprina, ka spēju uztvert un noteikt kustīga objekta attālumu un ātrumu attiecībā pret aci, var nolasīt acu kustībās. Smadzeņu darbība, apstrādājot kustību, ir pakļauta dažādiem neiropatoloģiskiem apstākļiem, piemēram, smadzeņu traumām vai viegliem kognitīviem traucējumiem. Acu kustības var arī informēt, kad smadzeņu neironu ķēdes darbojas labi. Līdzīgi kā muskuļus, arī smadzeņu darbību laika gaitā var stiprināt, uzlabot.

Vērtīgākais secinājums: rūpējoties par redzi, vienlaikus rūpējamies arī par smadzenēm un uzturam spēkā kognitīvās spējas.

Acis un prāts

“Izpētīts, ka redzes traucējumu dēļ pazeminās izziņas spēja un paaugstinās demences risks gados vecākiem pieaugušajiem,” stāsta Jekaterina Skitecka, oftalmoloģe Veselības centru apvienībā. Ārste min piemēru – Amerikas Savienotajās Valstīs veiktu pētījumu (Ehrlich JR., Goldstein J. un citi autori), kas publicēts 2022. gadā žurnālā "JAMA Neurology". Tajā secināts, ka ASV katrs 50. demences gadījums ir saistīts ar sliktu redzi un varētu būt potenciāli novēršams, savlaicīgi apmeklējot acu ārstu.

Savukārt citā septiņus gadus ilgā pētījumā (Varadaraj V., Munoz B., Deal JA., un citi autori), kas 2021. gadā publicēts žurnālā "JAMA Network Open", atklāts, ka sliktāka redze bija saistīta ar straujāku kognitīvo funkciju samazināšanos. Konkrēti:

• sliktāks redzes asums saistīts ar būtiskāku valodas un atmiņas pasliktināšanos;
• sliktāka kontrasta jutība saistīta ar valodas, atmiņas, uzmanības un vizuālās telpiskās uztveres spējas samazināšanos.

Šie atklājumi liecina, ka gados vecāku cilvēku kognitīvo spēju pasliktināšanās modeļi var atšķirties atkarībā no redzes zuduma veida, un kontrasta jutības traucējumi ir saistīti ar plašāku kognitīvo spēju samazināšanos.

Kāpēc redzes zudums ir saistīts ar kognitīviem traucējumiem?

“Ir vairāki iespējamie iemesli, kāpēc redzes traucējumi ir saistīti ar izziņas pasliktināšanos. Pirmkārt, redzes pasliktināšanās un aklums ierobežo mūsu izziņas spējas, līdz ar to samazinās iesaiste kognitīvi stimulējošās aktivitātēs, jo tās nereti ir vizuālas. Otrkārt, jūtoties citiem par traucējumu, esot atkarīgam no līdzcilvēkiem, nemanot pievienojas sociālā izolācija, depresija, kas nomāc kognitīvās funkcijas.  Treškārt, strukturāli acs un nervu sistēmas bojājumi var būt kopīgas etioloģijas, piemēram asinsrites traucējumi skar gan tīkleni, gan arī smadzeņu garozu vai atsevišķi nervu. Tāpat arī iekaisumi var skart redzes nervu un centrālo nervu sistēmu, radot gan redzes traucējumus, gan kognitīvos traucējumus,” skaidro Dace Bērziņa, neiroloģe Veselības centru apvienībā. Vēl iemesls var būt palielināta kognitīvā slodze, ko izraisa lielāka kognitīvo resursu veltīšana vizuālai apstrādei. Neiroloģe lēš, ka daudzos gadījumos iespējamas šo variantu kombinācijas vai apvienojums.

Kā acīm un smadzenēm saglabāt kognitīvās spējas?

“Strādājot aptiekā, dažreiz nākas sastapties ar apmeklētājiem, kuri netiek galā ar zāļu lietošanu, jo nespēj izlasīt rekomendācijas uz zāļu kastītes un nav spējuši pierakstīt ārsta sacīto. Tas ir apstiprinājums tam, ka vājas redzes dēļ tiek ietekmēta arī uztveres spēja. Nereti klienti redzes pavājināšanās dēļ sliktos laikapstākļos vairs nespēj atnākt līdz aptiekai, iekavē zāļu iegādi, pārtrauc to lietošanu,” stāsta “Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Turonoka. Dažkārt tieši farmaceits ir tas, kurš savam pastāvīgajam klientam pamana redzes problēmas un rosina rīkoties. Farmaceite uzsver, ka arguments par vispārējo veselības stāvokli patiešām var būt pats iedarbīgākais: “Pasākumi, kas paredzēti acu veselībai, palīdz arī smadzeņu veselībai!”

Padomi acu un prāta veselībai

Regulāri apmeklē oftalmologu. Pareizi pielāgotas brilles vai laikus veikta kataraktas operācija samazina kognitīvo traucējumu risku. Regulāras vizītes pie acu ārsta var palīdzēt novērst arī ar diabētu saistītos acu bojājumus, ja tie atklāti agrīni. Nesenā pētījumā secināts, ka viens no vienkāršākajiem veidiem, kā samazināt demences risku, ir koriģēt sliktu redzi.

Esi fiziski aktīvs. Pētījumi ir atklājuši, ka regulāras fiziskās aktivitātes var palīdzēt uzturēt labas kognitīvās spējas. Kardiotreniņi var palīdzēt kontrolēt arī hroniskas veselības problēmas, piemēram, diabētu, kas biezi vien bojā tīklenes asinsvadus, izraisot redzes traucējumus un dažos gadījumos pat aklumu. Diabēts palielina arī demences attīstības iespējamību. Agrīna diabēta atklāšana un glikozes līmeņa kontrole asinīs var palīdzēt samazināt redzes problēmu un kognitīvo traucējumu risku.

Ēd veselīgi. Oftalmologi iesaka regulāri ēst zaļos lapu dārzeņus, zivis un augļus, lai nodrošinātu acīm nepieciešamās uzturvielas. Iekļaujot šos pārtikas produktus uzturā, tiek aizsargātas arī smadzenes. Ir pat izstrādātas speciālas diētas prātam, piemēram, MIND diēta, kas vairāk koncentrējas uz minimāli apstrādātu augu izcelsmes pārtiku, ierobežo dzīvnieku izcelsmes produktus, kuros ir daudz piesātināto tauku un pārtikas produktus ar pievienotu cukuru. Iesaka porciju kontroli, taču, atšķirībā no citām uztura programmām tā nav vērsta uz svara zaudēšanu.

Ja nepieciešams, uzņem uzturvielas papildus. Ja neesi drošs, ka ar pārtiku vari uzņemt savam vecumam un veselības stāvoklim nepieciešamo uzturvielu daudzumu, prasi padomu savam ārstam vai farmaceitam, kādi vitamīni un minerālvielas tev būtu jāuzņem papildus. “Redzi var palīdzēt uzturēt tādi mikroelementi, kā C, A un E vitamīns, cinks un omega-3 taukskābes, antioksidanti – luteīns un zeaksantīns. Par redzei labvēlīgiem uzskata arī melleņu ekstraktu un zaļās tējas ekstraktu,” stāsta farmaceite.

Logs uz veselību un dvēseli

“Acis ir viens no dažiem orgāniem, ko var izmeklēt neinvazīvi, turklāt tās sniedz daudz informācijas par vispārējo veselību,” uzsver oftalmoloģe. Ir veselības problēmas, kas var izpausties acīs, pat pirms pacienti to apzinās, piemēram, hipertensija, cukura diabēts, augsts holesterīna līmenis, sirds slimības un pat daži vēža veidi.

Acis pastāsta par mums daudz vairāk nekā tikai to, cik skaidra ir redze. Tās sniedz vērtīgu ieskatu arī smadzeņu veselībā. Viljamam Šekspīram piedēvē vārdus, ka acis ir logs uz dvēseli. Šķiet, ka dižajam dzejniekam ir bijusi taisnība, jo acis ir arī logs uz nozīmīgiem izziņas procesiem un smadzeņu veselību.