medicine.lv skaitļos

Lietotāji online432
Aktīvie uzņēmumi12806
Nozares raksti1614
Ekspertu atbildes21477
Izbaudīt dzīvi arī vecumdienās jeb – kas jāzina par demenci un iespējām to aizkavēt? : Latvijas veselības portāls | medicīnas uzņēmumi | medicine.lv

Izbaudīt dzīvi arī vecumdienās jeb – kas jāzina par demenci un iespējām to aizkavēt?

Raksta autore: Dr. Med. Viktorija Ķēniņa, PSKUS Reto neiroloģisko slimību centra vadītāja, Neiroimunulogu asociācijas valdes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore

Sabiedrības novecošanās ir viena no problēmām, ar kuru saskaras ne tikai bagātās Rietumeiropas valstis, bet arī Latvija. Līdz ar to arvien aktuālāks kļūst jautājums, kā kvalitatīvi pavadīt vecumdienas, un kā samazināt risku iegūt demenci, kas negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti ne tikai pašam senioram, bet arī viņa tuviniekiem.

Pašlaik ar šo slimību visā pasaulē sirgst vairāk nekā 55 miljoni cilvēku, un no jauna atklāto gadījumu skaits ir vērā ņemams – desmit miljoni gadā. Pasaules Veselības organizācijas (PVO) aplēses liecina, ka pašlaik demence ir septītais biežākais nāves cēlonis pasaulē, un viens no izplatītākajiem iemesliem, kādēļ vecāka gadagājuma cilvēki kļūst atkarīgi no līdzcilvēkiem, rāda PVO apkopotie dati.

Šī slimība izraisa smadzeņu darbības traucējumus, kas izsauc neatgriezeniskus, pieaugošus un daudzpusīgus prāta jeb kognitīvo funkciju traucējumus, kuru dēļ cilvēkam rodas atmiņas, valodas, vizuāli telpiskās izjūtas, prasmju un spiešanas spēju izmaiņas. Pasaulē biežākie demences veidi ir Alcheimera slimība un smadzeņu asinsrites traucējumu izraisīta jeb vaskulāra demence. Pēdējā Latvijā ir reģistrēta 93 cilvēkiem uz 100 000 iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka gandrīz vienam no tūkstoš cilvēkiem mūsu valstī ir demence.

Riska faktori

Banner 280x280

Lai gan kognitīvo funkciju izmaiņas visbiežāk ir neatgriezeniskas, saņemot ārstēšanu, ir iespējams kontrolēt slimības simptomus. Tieši tādēļ savlaicīga vēršanās pie ārsta ir tik būtiska, jo sniedz iespēju aizkavēt slimības attīstību. Tas ir iemesls, kāpēc par to ir jārunā atkal un atkal, jo nereti mūsu sabiedrībā valda kļūdains priekšstats, ka demence ir daļa no dabiskas novecošanas. Tā nav!

Vēl pērnā gada vēlā rudenī “Olainfarm” organizētajā konferencē ārstiem “Veselība 360” kopā ar citiem speciālistiem spriedām par demenci un centos arī citiem saviem kolēģiem atbildēt uz jautājumu “Vai viegli būt senioram?”.

Lai gan vecums ir visbiežākais šīs slimības riska faktors, demence nav dabiska novecošanās līdzgaitniece. Turklāt, šī slimība neskar tikai un vienīgi seniorus. PVO aplēses liecina, ka līdz pat 9% gadījumu ar demenci var saskarties arī gados jauni cilvēki.

Ja runājam par faktoriem, kas var ietekmēt cilvēka kognitīvo spēju pasliktināšanos, tad līdzīgi kā daudzām slimībām tas ir neveselīgs dzīvesveids – mazkustīgums, alkohola lietošana un smēķēšana. Savukārt kā papildu riska faktori tiek minēti hipertensija, kā arī paaugstināts holesterīna un cukura līmenis asinīs.

“Laimes hormonam” ir nozīme

Kā atklāj pētījumi, nozīme ir arī hormoniem. Lai gan vīriešiem gadu laikā tiek novērots lielāks smadzeņu vielas apjoma zudums, serotonīna (tautā saukta par “laimes hormonu”) ražošana smadzenēs viņiem ir par 52% lielāka nekā sievietēm. Līdz ar to sievietes daudz biežāk saskaras ar depresiju, kas, citu starpā, arī var būt viens no demences veicinātājiem.

Džona Hopkinsa (Johns Hopkins) universitātes pētnieki atklāja, ka pacientiem ar Alcheimera slimību un smagu kognitīvo spēju pasliktināšanos ir ievērojami samazinājies serotonīna neironu skaits. Tādēļ viņi sliecas domāt, ka tieši tas var būt slimības izraisītājs. Tas nozīmē, ka atrodot veidus, kā novērst serotonīna zudumus organismā, iespējams, mediķiem izdotos palēnināt vai pat apturēt Alcheimera slimības un citu demences veidu progresēšanu.

Līdztekus tam demences pētnieki analizē arī citu hormonu izmaiņu korelāciju ar šo slimību.

Sievietēm demences risks – lielāks

Statistika atklāj, ka demence vairāk skar tieši sievietes. Analizējot, piemēram, Alcheimera pacientus pēc dzimuma, redzams, ka divas trešdaļas ir tieši sievietes. Iemeslu tam var būt ļoti daudz, bet viens no virzieniem, kurā pētnieki pašlaik analizē likumsakarības, ir estrogēna līmeņa pazemināšanās. Pagājušajā gadā veiktais pētījums gan atklāja, ka estrogēna terapija sievietēm menopauzes laikā kognitīvo funkciju neuzlaboja – tieši pretēji. Tā bija vēl zemāka nekā tām, kuras to neizmantoja.

Pieņemu, ka šajā vietā lasītājiem un jo īpaši lasītājām radīsies jautājums, vai ir kaut kas, ko darīt, lai samazinātu demences riskus, neskaitot veselīgu dzīvesveidu un atteikšanos no atkarības izraisošām vielām? Atbilde ir – jā.

“Likt smadzenēm strādāt”

Mana pieredze liecina, ka tādu profesiju pārstāvji kā mediķi un skolotāji retāk saskaras ar demenci, un viens no skaidrojumiem ir pavisam vienkāršs – viņi ir spiesti apgūt jaunas zināšanas visa mūža garumā. Līdz ar to prāts intensīvi “strādā” arī 60, 70 un pat 80 gados. To pierāda arī pētījums, kur ilgstošā laika periodā tika analizētas katoļu mūķeņu kognitīvās funkcijas un to izmaiņas. Pētījuma rezultāti apliecina, ka situācijās, kad cilvēkam teorētiski bija “nosliece” uz demenci, jo tāda ir bijusi kādam no vecākiem, kā arī citi riska faktori, tieši regulāra jaunas informācijas apguve bija apstāklis, kas kavēja tās izpausmes.

Kad doties pie ārsta?

Lai mazinātu demences izpausmes, ļoti būtiski ir atklāt šo slimību laikus, tādēļ aicinu pievērst uzmanību sev tuvo senioru veselībai, tostarp, viņu kognitīvajām funkcijām. Ir vismaz četri, bet nebūt ne vienīgie “sarkanie karodziņi”, kas var liecināt, ka cilvēkam, iespējams, ir demence un tādēļ ir nepieciešama vizīte pie ģimenes ārsta, kurš tad nosūtīs tālāk pie neirologa.

Pirmkārt, senioram ir parādījušās grūtības paveikt it kā vienkāršus un līdz tam zināmus uzdevumus un ikdienas aktivitātes, piemēram, lielu piepūli sagādā dažādu funkciju izmantošana TV vai citās ierīcēs. Otrkārt, grūtības izteikties un nosaukt pazīstamus priekšmetus vai nespēja atpazīt draugus un tuviniekus. Treškārt, par demenci var liecināt straujas garastāvokļa izmaiņas, kas ietekmē arī personību. Seniors ir kļuvis izteikti apjucis, aizdomīgs, depresīvs vai bailīgs. It īpaši tas var izpausties ārpus esošās vides. Ceturtkārt, atmiņas zudums, kas traucē ikdienas dzīvi. Viena no visbiežāk sastopamajām demences pazīmēm, īpaši agrīnā stadijā, ir nesen apgūtās informācijas aizmiršana, kā arī vienādu jautājumu uzdošana atkal un atkal.

Rezumējot vēlos sniegt atbildi uz virsrakstā uzdoto jautājumu, vai ir viegli būt senioram? Jā, taču tam ir divi nosacījumi. Pirmkārt, nav nopietnu saslimšanu, kas ietekmē dzīves kvalitāti. Otrkārt, ir iespēja un vēlme apgūt jaunas zināšanas visa mūža garumā. Iedrošinu nebaidīties likt “smadzenēm strādāt” visi mūžu. Ieguvumu no tā noteikti būs daudz!

 

 

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Lauma Medical kompresijas izstrādājumi

Lauma Medical kompresijas izstrādājumi

Kompresijas izstrādājumi ir viens no galvenajiem līdzekļiem vēnu varikozes slimību profilaksei un ārstēšanai. Uzzināsim vairāk par Lauma Medical kompresijas izstrādājumiem! 

Aktuālie piedāvājumi

Jo-hai-dī, kāpēc es nerūpējos par sevi ātrāk?

Jo-hai-dī, kāpēc es nerūpējos par sevi ātrāk?

Pēc smagas operācijas un ilgstošas rehabilitācijas Roberto Meloni ir atkal vesels, bet atzīst, ka daudzus mēnešus esot bijis ļoti norūpējies, vai spēs atkal normāli staigāt. Roberto stāsta par savu pieredzi, lietojot Latvijā ražotu produktu – Epsorīnu.

Ergonomisks krēsls – kādu izvēlēties, lai nesāpētu mugura?

Ergonomisks krēsls – kādu izvēlēties, lai nesāpētu mugura?

Ja, ilgstoši sēžot, jums nogurst un sāp mugura, pievērsiet uzmanību, kādu krēslu ikdienā izmantojat. Situāciju var uzlabot, parasta krēsla vietā izvēloties ergonomisku krēslu. Uzzināsim vairāk par Bambach ® Saddle Seat ergonomiskajiem krēsliem! 

Kā sagatavoties vasarai? Un ne tikai…

Kā sagatavoties vasarai? Un ne tikai…

Pavisam drīz mūs sagaida vasara, kad dzīve šķiet vienkāršāka, patīkamāka, interesantāka un garšīgāka. Šajā rakstā aplūkosim svarīgus gremošanas trakta slimību profilakses aspektus un sniegsim praktiskus padomus, kas palīdzēs rūpēties par savu organismu. 

Video

Kā ergonomiski iekārtot darba vietu, strādājot pie datora? Skaidro ergoterapeiti (VIDEO)

Kā ergonomiski iekārtot darba vietu, strādājot pie datora? Skaidro ergoterapeiti (VIDEO)

Atzīmējot Pasaules ergoterapijas dienu 27. oktobrī, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) Rehabilitācijas klīnikas ergoterapeiti ir sagatavojuši padomus un vienkāršus  ieteikumus, kurus būtu ieteicams ņemt vērā ikvienam, kurš, sēžot pie datora, veic darba pienākumus vai arī ikdienā pie datora ekrāna pavada ilgas stundas. 

Produktu testi

Testa rezultāti: "Kaleja Silks" zīda matu ruļļi veselīgām salona kvalitātes lokām

Testa rezultāti:

Martā Medicine.lv sadarbībā ar "Kaleja Silks" piedāvāja testēt zīda matu rulli veselīgai matu ieveidošanai.

MARUSHA matu toniks ar rozmarīnu matu mitrināšanai, atjaunošanai un aizsardzībai pret karstumu

MARUSHA matu toniks ar rozmarīnu matu mitrināšanai, atjaunošanai un aizsardzībai pret karstumu

Aprīlī Medicine.lv sadarbībā ar "MARUSHA Nord Ecosmetic" piedāvā testēt dabīgo matu toniku ar rozmarīnu, keratīnu un zīda proteīniem.

RUUTe pieniņš sejas ādas attīrīšanai "Liepa"

RUUTe pieniņš sejas ādas attīrīšanai

Aprīlī Medicine.lv sadarbībā ar dabiskās kosmētikas zīmolu RUUTe® piedāvā testēt sejas ādu attīrošo pieniņu "Liepa", kas domāts jebkuram sejas ādas tipam un ko var izmantot arī acu zonai. 

“Ginerra” gremošanas sistēmas veselībai

“Ginerra” gremošanas sistēmas veselībai

Aprīlī Medicine.lv sadarbīobā ar starptautisko zīmolu “Coral Club” piedāvā testēt uztura bagātinātāju “Ginerra”.

Izstāsti Latvijai veselības receptes

Dinsbergas klīnika, Dr. Santa Viltere: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Dinsbergas klīnika, Dr. Santa Viltere: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Vismaz reizi dzīvē ir jāpārbauda sava sirds! No aprīļa šo izmeklējumu veic arī Dinsbergas klīnikā ar jaunāko un modernāko aparatūru Latvijā. Izstāsti Latvijai dodas vizītē pie kardioloģes ar 20 gadu pieredzi - dr. Santas Vilteres.

VC4 Baltijas vēnu klīnika, Dr. Patrīcija Ivanova: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

VC4 Baltijas vēnu klīnika, Dr. Patrīcija Ivanova:  Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Patrīcija Ivanova ir asinsvadu ķirurgs, flebologs, Dr.med., docente LU Ķirurģijas katedrā, Latvijas Asinsvadu ķirurģijas biedrības biedre, Latvijas Invazīvās radioloģijas asociācijas biedre, Eiropas Asinsvadu ķirurģijas biedrības biedre, Eiropas Kardiovaskulārās un invazīvās radioloģijas biedrības biedre, nokārtojusi eksāmenu asinsvadu ķirurģijā...