Vai zināji, ka ar gripu visbiežāk inficējas no nemazgātām rokām? Ka vēdera infekcijas, kas ir viens no biežākajiem bērnu nāves cēloņiem pasaulē, visbiežāk iegūst roku higiēnas neievērošanas dēļ? Un ka visnetīrākā vieta rokā ir īkšķis?

Dažādi statistikas dati liecina, ka uz laika apstākļu pārmaiņām reaģē aptuveni 75% cilvēku, kuru pašsajūta pasliktinās ne tikai atmosfēras spiediena izmaiņu, paaugstināta gaisa mitruma un magnētisko vētru rezultātā, bet arī liela karstuma, aukstuma un stipra vēja dēļ.

Mati, nagi un āda ir kā vizītkarte labi funkcionējošam organismam. Pavasarī to stiprināšana un rūpīga kopšana ir īpaši svarīga, jo gada tumšākajos mēnešos organisms ir saņēmis mazāk D vitamīna, kas negatīvi ietekmēs ne tikai izskatu, bet arī imūnsistēmu. Par dažādiem trikiem, kā parūpēties par matu, nagu un ādas veselību pavasarī, stāsta farmaceite.

Laikapstākļiem un gadalaikam ir liela ietekme uz mūsu pašsajūtu - pavasara saulīte var radīt pacilātu noskaņojumu un pat uzlabot mūsu darba spējas! Gadalaiku maiņas periodā īpaši svarīgi atcerēties par veselīgu dzīvesveidu, kas ne tikai palīdzēs cīnīties ar aizejošās ziemas nogurumu, bet arī ļaus sagaidīt pirmo pavasara dienu, kad nakts garums būs īsāks nekā dienas.

Infekciozā mononukleoze, kuru izraisa Epšteina-Barra vīruss, ir akūta infekcijas saslimšana. To dēvē arī par "skūpstu slimību",  jo infekcijas pārnešana notiek galvenokārt ar siekalām skūpsta laikā vai ciešā kontaktā ar inficēto. Cilvēkam, kurš jau reiz ir izslimojis Epšteina-Barra vīrusu, organismā izstrādājas antivielas, tāpēc atkārtoti ar to inficēties nevar.

Atkopšanās pēc gripas pārslimošanas var būt ilgs process, kas prasa gana lielu apņemšanos un pacietību, lai pēc iespējas ātrāk izdotos atjaunot novājināto organismu. Ko ieteicams un ko nav vēlams darīt, skaidro farmaceite.

Rīga, 16.janv., LETA. Latvijā no šā gada maija būs pieejama jauna terapija recidivējošu multiplās sklerozes (RMS) formu un primāri progresējošas multiplās sklerozes (PPMS) ārstēšanai, aģentūru LETA informēja farmācijas kompānijas SIA "Roche Latvija" pārstāvis Sandris Sabajevs.

Šķiet, ka pie gada tumšākajiem mēnešiem pierast nav iespējams, jo katru gadu nogurums un fizisks vājums ir visai labi pazīstamas sajūtas ikvienam no mums.

Drēgnajā un mitrajā gada laikā iesnas un klepus piemeklē teju ikvienu. Tādēļ nav brīnums, ka viens no visbiežākajiem jautājumiem, ko šajā laikā dzird farmaceiti, ir "Kā tikt galā ar iesnām un klepu?".

Nātrene ir niezoši, reizēm raupji izsitumi, kas parādās uz ādas virsmas.

Muskuļu sāpes, to vājums un elpas trūkums ir ierasti simptomi lielas fiziskas slodzes laikā vai uzreiz pēc tās. Taču, ja šādas fiziskas sajūtas sāk pārņemt miera stāvoklī vai ļoti minimālas slodzes gadījumā, noteikti jāvēršas pie ārsta.

Bieži mūsu attieksmi veido pieņēmumi, nevis uz pierādījumiem balstīta informācija. Balstot savu izvēli vai uzvedību uz mītiem varam radīt negatīvas sekas savai veselībai.

Iestājoties vēsākam laikam, arvien aktuālāks kļūst jautājums par imunitātes stiprināšanu. Kā pasargāt sevi un savu ģimeni no saaukstēšanās, vīrusiem un slimībām?

Saaukstēšanās ir klasiska gada visaukstāko mēnešu problēma. Tā ik pa brīdim valda ikvienās mājās, birojā, skolā un sporta klubā. Tikai retais spēj visu gadu izvairīties no saaukstēšanās un pierādīt, ka spēcīga imūnsistēma, ikdienas režīma ievērošana un dažādu palīglīdzekļu līdzdalība spēj nodrošināt izvairīšanos no nepatīkamās saaukstēšanās.

Aukstais laiks un iekaisis kakls iet roku rokā. Ir pierasts, ka līdz ar sāpju rašanos kaklā, mēs dzeram karstu tēju, taču daži apgalvo, ka ledus vai saldējums ir vēl labāks risinājums pret iekaisumu. Kā ir patiesībā?

Kā pienācis aukstais laiks, tā atkal uzmetusies aukstumpumpa! Diemžēl tā ir patiesība – ja aukstumpumpa radusies vienu reizi, tad tā parādīsies vēl un vēl.

Mājdzīvnieks pavisam noteikti spēj sniegt lielu prieku ikvienā dzīvē – ir taču tik patīkami, kad pēc garas darba dienas tevi mājās sagaida priecīgs četrkājainas draugs, vai ne? Taču ar to labums nebeidzas – tavs dzīvnieks spēj uzlabot arī tavu veselību!

Kopā ar rudeni pie durvīm klauvē auksti vēji un logos sitas lietus lāses... Arī mūsu organismu sāk " iekarot" dažādas vīrusa infekcijas, tai skaitā - gripa.

Šogad rudens atnācis negaidīti ātri, un šim gadalaikam līdzi nāk arī dažādas saaukstēšanās un vīrusi. Kā savlaicīgi sagatavoties negantajai vīrusu sezonai?

Regulāras galvassāpes, hronisks nogurums un grūtības koncentrēties var būt sekas pat pirms vairākiem gadiem pārslimotam, taču nediagnosticētam ērču encefalītam, norāda ģimenes ārste.

Gadalaiku maiņa var pakļaut mūs lielam stresam, liekot ķermenim strauji adaptēties temperatūras un laikapstākļu izmaiņām.

Lai arī dabā viss plaukst un zaļo, nereti pavasara mēneši nāk roku rokā ar spēku izsīkumu, miegainumu, dažādu saslimšanu saasināšanos, vīrusa infekcijām un citām nebūšanām, kurām iemesls ir viens – tumšajā ziemas periodā organisms ir novājināts.

Kad gripas un saaukstēšanās sezona tuvojas noslēgumam, daudziem aktuāls kļūst jautājums kā atgūt veselību un enerģiju. Gripas saslimšana organismam ir liela slodze, kas atņem daudz spēka.

Jebkura infekcijas slimība izplatās pa ķēdi: viens inficē otru, otrais – trešo, kamēr ceļā stājas šķērslis. Ja, piemēram, ceturtā persona ir vakcinēta pret konkrēto slimību, tā nesaslimst un "nepadod" infekciju arī tālāk.

Sistemātiskā sarkanā vilkēde ir hroniska autoimūna saslimšana, kam nav iespējams noteikt precīzu rašanās cēloni. Tās laikā cilvēka imūnsistēma kļūdaini vēršas pret savu ķermeni, skarot jebkuru orgānu.