Bieži vien jaunietis sāk izprast jēgu vakcīnai pret cilvēka papilomas vīrusu jeb CPV tai vecumā, kad viņam tā vairs nav pieejama valsts apmaksāta, bet pašam nav tik daudz naudas, tāpat novārtā ir riska grupu pacienti, secina jaunā Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Lāsma Līdaka.

Lāsma Līdaka ir starptautiski sertificēta bērnu un pusaudžu ginekoloģe Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, stažējusies Vācijā (Krankenhaus Düren), pastāvīgi papildina zināšanas starptautiskās konferencēs, tāpat, būdama medicīnas zinātņu doktore, ir lektore Rīgas Stradiņa universitātē un Latvijas Universitātē, kā arī mēdz būt sabiedriski aktīva cīnītāja, tāpēc arī viņai ir svarīga viņas vadītās asociācijas iesaiste dzemdes kakla vēža novēršanas prioritizēšana valsts līmenī.

Saistībā ar to ārstu organizācijas gan sarakstās, gan diskutē ar valsts pārvaldi, jo dzemdes kakla vēzis joprojām ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma. CPV (cilvēka papilomas vīruss) tiek atklāts 99% dzemdes kakla audzēju gadījumos, un pret CPV darbojas vakcinācija, kuru pusaudžiem finansē no valsts budžeta. Saskaņā ar Pasaules Veselības Organizācijas (PVO), Eiropas Vēža Uzveikšanas Plāna un Eiropas Vēža Organizācijas rekomendācijām – “Līdz 2030. gadam visās Eiropas valstīs ir jāievieš efektīvas stratēģijas, lai izskaustu vēzi, ko izraisa CPV, kā sabiedrības veselības problēmu”, arī Latvijā ir nepieciešams pilnībā ieviest CPV izraisītu vēžu novēršanas plānu.

Dzemdes kakla vēža izraisītās mirstības rādītājs Latvijā ir trešais augstākais ES un gandrīz trīs reizes augstāks par ES vidējo rādītāju, kas liecina par nepieciešamību paplašināt vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu un uzlabot specializētās aprūpes pieejamību. Turklāt CPV infekcija izraisa vēl citus vēža veidus. Ir trīs galvenie ierosinājumi no ārstu-speciālistu puses. Pirmais ir – paplašināt mērķa grupu vakcinācijai pret CPV, papildus iekļaujot sievietes un vīriešus no 18 līdz 26 gadiem, kuri nav saņēmuši vakcīnu iepriekš, iekļaujot pacientes ar blakus slimībām, kas nomāc imunitāti, pēc orgānu transplantācijas un citas riska grupas pacientes, sievietes pēc dzemdes kakla ķirurģiskās ārstēšanas, kas veikta CPV izraisītas priekšvēža saslimšanas dēļ, HIV pacientus līdz 45 gadu vecumam. Otrais ierosinājums – precīzi definēt sasniedzamos vakcinācijas un skrīninga aptveres mērķus onkoplānā 2025.–2027.gadam. Trešais – prioritizēt dzemdes kakla vēža ārstēšanas pieejamības nodrošināšanu.

Tas viss jau ir uzsvērts un atkārtots gan kabinetos, gan publiskajā telpā, kā arī, apvienojot vadošos ekspertus un ierēdņus, tam tika veltītas divas publiskās diskusijas 2024. gada 26. aprīlī un 13. augustā, kurā piedalījās arī Lāsma Līdaka.

Ārpus tā, kas jau pausts oficiālajā sarakstē un diskusijās, kā jūs saviem vārdiem skaidrotu, kāpēc vajag vēl paplašināt vakcinējamo apjomu līdz pat 26 gadiem un dažādām riska grupām līdz pat 45 gadiem?

Pirmkārt, tam ir sociāli iemesli. Lai arī CPV vakcīna Latvijā (un arī pasaulē) jau ir pietiekami sen, joprojām daudziem tā šķiet “jaunums”, un vecāki baidās no jaunumiem. Nereti es dzirdu frāzi: “ā, bet tā jau nav obligātā vakcīna”. Tomēr, pēc nozīmes, CPV vakcīna ir tieši tāda pati vakcīna kalendārā, kā visas citas. Jā, piemēram, difterijas infekcija visiem asociējas ar kaut ko bīstamu, potenciāli nāvējošu, tomēr tieši tāds ir arī CPV! Un te arī parādās sociālais iemesls – lai arī no 14 gadu vecuma pusaudži paši var pieņemt lēmumu par vakcinēšanos, tomēr šajā vecumā viņi vēl aizvien ir ļoti atkarīgi no vecākiem un tikai daži būs gatavi pretoties stingram vecāku “nē”. Reizēm arī no pusaudžiem un viņu mammām dzirdu, ka tas viņu meitai nav aktuāli, tas esot tikai tām, kurām daudz partneru. Pēc pilngadības arī pašam jaunietim jau iegūta zināma dzīves pieredze, un kļūst vairāk skaidrs, kā tas partneru skaits dzīves laikā rodas. Atgādināšu, ka pat tad, ja konkrētajam cilvēkam ir tikai viens partneris, tas nenozīmē, ka šim partnerim pagātnē nebūtu bijuši vairāki citi partneri. Nākamais – pacientes ar blakus slimībām – imūnsupresiju, HIV infekciju, un šīs problēmas nereti parādās jau pēc 18 gadu vecuma, kad valsts programma ir noslēgusies. Tādēļ arī būtu pareizi rast iespēju vakcinēt šīs pacientes. Atgādināšu, ka šīs pacientes jau ir ar dažādām blakus diagnozēm, medikamentu lietošanu, tādēļ CPV izraisīto ļaundabīgo slimību ārstēšana var būt īpaši sarežģīta. Arī budžetam ārstēšana ir daudz sāpīgāka nekā šo pacientu vakcinēšana. Tikai pašsaprotami, ka sievietēm, kurām jau attīstījušās CPV izraisītas izmaiņas dzemdes kaklā un ir veikta ķirurģiska ārstēšana, šī vakcīna ir ārkārtīgi būtiska, lai novērstu atkārtotu inficēšanos un lai kavētu dzemdes kakla vēža attīstību.

Un, ja valsts nodrošinātā vakcinācija palaista garām, uzradusies par vēlu vai vienkārši nepienākas, kas liek domāt ka pilsoņi paši to diezin vai darīs?

Patlaban tas nozīmē to, ka jaunajai sievietei ir jāatstāj apmēram 150 eiro par katru vakcīnas devu, t.i. 300 eiro. Ja pacientei ir imūnsupresija, tad nepieciešamas trīs devas – tātad 450 eiro. Latvijas situācijā tā ir ļoti liela summa, un ikdienas prioritātēs parasti tam neatrodas līdzekļu. Diemžēl man nav gadījies sastapt mammas, kuras būtu sapratušas savu kļūdu un uzdāvina meitām vai dēliem šo iespēju. Cerams, ka tādas arī ir.

Kā vērtējat Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas līdzšinējo darbu un kādu redzat nākotni?

Ir ļoti daudz projektu un iestrādnes, kas godam jānovada līdz galam. Piemēram, sadarbība ar NVD dažādu manipulāciju tarifu pārrēķinos, manipulāciju precizēšanā un jaunu manipulāciju veidošanā. Asociācijai ir labi iedibinātas tradīcijas tālākizglītības pasākumu nodrošināšanā. Tiek veidota arī mobilā aplikācija asociācijas biedriem.

Kādi panākumi ir asociācijas kampaņām, piemēram, dzemdes kakla vēža skrīningam?

Kopīgiem spēkiem ar Veselības ministriju, Slimības Profilakses un kontroles centru situācija noteikti uzlabojas. Tomēr vēl ir liels darbs priekšā pārliecināt tieši viskonservatīvākos. To sabiedrības daļu, kas bija pozitīvi noskaņota vai tikai šaubīga, jau ir izdevies pārliecināt, šobrīd palikuši tie, kuri ir visskeptiskāk noskaņotie.

Kādu vispār redzat ginekologu vietu un lomu Latvijas veselības aprūpē?

Ginekologs, manuprāt, ir vienmēr bijusi pašsaprotama specialitāte Latvijas sieviešu vidū. Gadu desmitiem ir iegājušās profilaktiskās apskates, sajūta, ka nepieciešams “atrādīties”. Daļēji tas, protams, ir labi, ka sievietes zina, ka šis ārsts ir un ko viņš dara. No otras puses – citur pasaulē daudzus šos jautājumus (kontracepciju, STI testēšanu, ārstēšanu, skrīninga programmas) pārņem ģimenes ārsti, vecmātes un arī medmāsas. Tas noteikti ir virziens, kur doties arī Latvijā – atstāt ginekologu saslimšanas gadījumiem, bet par reproduktīvo veselību konsultēties ar vecmātēm, ģimenes ārstiem. Svarīgs jautājums, kas būtu jāievieš ginekologa (un arī vecmātes) darba kārtībā ir tieši seksuālā veselība un labbūtība. Latvijā maz iegājies, ka par seksu, seksualitāti, intīmajām attiecībām var aiziet aprunāties arī ar medicīnas personālu, tomēr tā ir ļoti būtiska veselības daļa un nereti var palīdzēt arī ļoti vienkārši, praktiski ieteikumi.  

Vai asociācijai ir sadarbība arī ar pacientēm?

Drīzumā plānojam nelielu kampaņu par vakcināciju grūtniecības laikā un par kontracepcijas mītu atspēkošanu jauniešu vidū. Noteikti pacienšu jautājumi, pieredze ienāk arī mūsu tālākizglītības pasākumos – caur klīniskajiem gadījumiem, ārsta kabinetā paceltajām problēmām. Reizēm saņemam ierosinājumus arī uz asociācijas e-pastu – par tiem liels prieks.

Cik redzama ir Latvijas ginekologu loma starptautiski?

Latvijas ginekologi pilnīgi droši ir konkurētspējīgi ar citiem attīstīto valstu kolēģiem! Asociācijas biedri ir aktīvi ārzemju kongresu apmeklētāji un arī piedalās ar saviem mutiskajiem un stendu referātiem. Asoc. prof. Jana Žodžika ir Eiropas Kolposkopijas biedrības sekretāre. Latvija ir pārstāvēta arī Eiropas Dzemdību un ginekoloģijas padomē (European Board & College of Obstetrics and Gynaecology), kolēģi, kuri padziļināti nodarbojas ar operatīvo ginekoloģiju, regulāri izcīna apbalvojumus starptautiskās operatīvās ginekoloģijas mācībās, man pašai ir iegūts pasaulē starptautiski atzīts bērnu un pusaudžu ginekoloģijas kompetenču sertifikāts. Lai arī Latvijas medicīnā ir savi izaicinājumi, uzlabojamiem jautājumi, tomēr ginekoloģijā un dzemdniecībā pie mums ir iespējams saņemt pakalpojumus, kas pieejami arī cituviet.