Svarīgi atbalstīt imunitāti arī pavasarī

Lai arī pavasaris jau ir pilnā plaukumā, šogad dažādas vīrusu un baktēriju saslimšanas nekādi negrib atkāpties un aizvien turpina aktīvi izplatīties. Joprojām novērojama gripas epidēmija, turklāt daudzi cilvēki cīnās ar ieilgušu klepu un mikoplazmas pneimoniju. Ņemot vērā, ka pēc ziemas organisms ir novājināts – tam trūcis gan saules gaismas, gan vitamīnu –, ir svarīgi stiprināt imunitāti. Kā norāda aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Laila Zālīte, tieši šobrīd īpaša uzmanība jāpievērš imunitātes atbalstam – pietiekamai C un D vitamīna, kā arī cinka uzņemšanai. 

„Lai gan, skatoties kalendārā, ziemas apģērbus tā vien gribas ielikt skapī līdz nākamajam rudenim un ģērbties atbilstoši pavasara sezonai, tomēr jāatceras, ka šis gadalaiks ir viltīgs. Siltas dienas mijas ar krietni vēsākām un vējainākām, arī zeme vēl nav pietiekoši sasilusi. Šādā laikā, kad organisms ir noguris pēc garās ziemas, ir viegli saaukstēties vai saķert kādu vīrusu – jo īpaši šogad, kad tie ir neparasti noturīgi un joprojām aktīvi,” uzsver farmaceite. 

C vitamīns – imunitātes balsts 

Autors: Pexels.com

Ziemas mēnešos mūsu uzturā trūkst svaigu augļu un dārzeņu, kas ir galvenie C vitamīna avoti. Šis vitamīns ir viens no imunitātes stūrakmeņiem, un pavasarī tā nozīme veselības uzturēšanā kļūst īpaši aktuāla – organisms ir novājināts un uzņēmīgāks pret infekcijām. C vitamīns veicina balto asinsķermenīšu jeb balto asinsšūnu – leikocītu – veidošanos, kas „atpazīst” un iznīcina vīrusus un baktērijas. Bez pietiekama C vitamīna daudzuma imūnsistēma nespēj darboties pilnvērtīgi.  

„C vitamīns darbojas arī kā spēcīgs antioksidants – tas neitralizē brīvos radikāļus, kuri bojā šūnas, vājina organisma aizsargspējas un veicina iekaisuma procesus. Ja tomēr gadījies saslimt, regulāra C vitamīna uzņemšana var palīdzēt saīsināt saaukstēšanās simptomu ilgumu un mazināt slimības smagumu. Papildus tam C vitamīns var samazināt histamīna izdalīšanos organismā, kas īpaši noderīgi ir alerģijas sezonā, piemēram, cīnoties ar ziedputekšņu izraisītajiem simptomiem,” stāsta farmaceite.  

Profilaktiskā C vitamīna dienas deva pieaugušajiem ir 75–100 mg, bērniem atkarībā no vecuma – 20–75 mg. Saslimšanas gadījumā pieaugušie 2–4 nedēļas var lietot arī lielākas devas C vitamīna, proti, 1000–2000 mg. 

D jeb saules vitamīns 

Lai arī pavasarī dienas kļūst saulainākas, gaisa temperatūra joprojām nereti ir zema, turklāt lielāko daļu ķermeņa klāj apģērbs. Rezultātā organisms nespēj pietiekami sintezēt D vitamīnu ādā, un ziemas periodā izveidojušos vitamīna deficītu neizdodas kompensēt. Tieši tāpēc pavasarī par D vitamīna uzņemšanu nepieciešams padomāt jo īpaši. D vitamīns ir būtisks imūnsistēmas normālai darbībai, tas palīdz organismam efektīvāk cīnīties ar vīrusiem un baktērijām, kā arī nodrošina kaulu, muskuļu un nervu sistēmas veselību. 

Pieaugušajiem ieteicamā dienas deva ir 1000–4000 SV jeb 25–100 mikrogrami D vitamīna. Tomēr, lai noteiktu precīzu nepieciešamo devu, vislabāk veikt asins analīzes un konsultēties ar ārstu. 

Cinks – samazina saslimšanas ilgumu un stiprina imunitāti 

Autors: Pexels.com

Lai gan cinks bieži paliek C un D vitamīna ēnā, tas ir viens no nozīmīgākajiem mikroelementiem veselīgas imūnsistēmas uzturēšanā. Īpaši pavasarī, kad organisms ir novājināts pēc ziemas, cinka nozīme kļūst vēl jo būtiskāka. Ziemas laikā organisma cinka rezerves tiek iztērētas, taču ikdienas uzturā ne vienmēr tiek uzņemts pietiekami daudz cinku saturošu produktu – piemēram, riekstu, sēklu, pākšaugu un jūras velšu. 

Cinks ir nepieciešams enzīmu normālai darbībai, un īpaši būtisks tas ir enzīmiem, kas saistīti ar imūnšūnu attīstību un aktivizēšanu. Ja organismā trūkst cinka, imūnsistēmas reakcija kļūst lēnāka un mazāk efektīva. Turklāt cinks spēj kavēt vīrusu vairošanos, tā palīdzot samazināt gan inficēšanās risku, gan slimības ilgumu. 

Ieteicamā cinka dienas deva pieaugušajiem ir 15–25 mg, bērniem – 3–15 mg.