Latvijas pļavās, mežos un purvos aug ap 100 indīgu augu, un visus, ja vien neesi speciālists, nav iespējams zināt. Tāpēc jāiemācās atpazīt tos, kuri ir biežāk sastopami un redzami grāvmalās, piemājas apstādījumos un nereti iemitinās pat puķupodā uz palodzes. Lai pasargātu sevi un sev tuvos no saindēšanās, saskarē ar augiem jāievēro piesardzības pasākumi. Vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv vadītāja, "Rimi Bērniem" eksperte Inga Akmentiņa-Smildziņa skaidro, kas jāņem vērā, lai skaistie augi neradītu kaitējumu veselībai.

Bērnam ir regulāri jāskaidro augu nozīme un ar tiem saistītie piesardzības pasākumi

Plūcot pļavu ziedus vāzei, pinot tos vainagā vai ejot mežā ogot un sēņot, bērniem ir jāstāsta, kuri augi ir izmantojami un kuri – nē. “Tā kā vasaras pavadām laukos un rudenī bieži dodamies ievākt meža veltes, mērķtiecīgi meklēju informāciju arī par Latvijā sastopamajiem augiem, ogām un sēnēm. Par to, kādi piesardzības pasākumi jāievēro, lai mājās nepārnestu ko indīgu, ar saviem bērniem esam runājuši un rādījuši jau kopš mazām dienām,” stāsta eksperte.

Cik bīstami ir Latvijas indīgie augi?

Vairums no Latvijā sastopamajiem indīgajiem augiem radīs īslaicīgas veselības problēmas, piemēram, gremošanas traucējumus, vēdersāpes, elpošanas vai sirdsdarbības traucējumus, un par dažiem tā arī neuzzināsiet, ka nelāgā pašsajūta bija noplūktā auga dēļ. Tomēr daži ir tik indīgi, ka var iedzīvoties nopietnās veselības problēmās vai pat iestāties nāve. Un tos ir īpaši svarīgi atpazīt!

Ja ir aizdomas, ka apēsts indīgs augs, nekavējoties jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, jāzvana uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni (tālr. 66016001) vai neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai (tālr. 112).

Drošības pamatprincipi, kas jāņem vērā kā lieliem, tā maziem

Augus, ko nepazīsti, neplūc, nebāz mutē, neēd!

Bērni jāmāca un katru sezonu jāatgādina: plūcam un ēdam tikai tos augus, kurus patiešām pazīstam. Ja ir šaubas – labāk neaiztikt vai lieku reizi pārvaicāt pieaugušajam. “Tas tāpēc, ka visbiežāk saindēšanās notiek ar augiem, kuri vizuāli ir līdzīgi kādam no pazīstamajiem,” skaidro eksperte.

Nelieto uzturā arī tās ogas, kas aug piemājas apstādījumos, ja neesi drošs, vai tās ir ēdamas!

Piemēram, apstādījumos populāri augi ir melnais plūškoks (Sambucus nigra) un sarkanais plūškoks (Sambucus racemosa). Sarkanā plūškoka ogu kauliņi satur zilskābi un ir indīgi; augļus var atpazīt pēc krāsas – tie ir sarkani. Melnā plūškoka augļi attiecīgi ir zilganmelni; tos idejiski uzturā var lietot, bet ne svaigā veidā, jo var izraisīt nepatīkamas reakcijas, piemēram, caureju.

Ja vasaru pavadi laukos vai bērnus atstāj laukos pieskatīšanai, noskaidro, vai apkārtnē – mežā, grāvmalās vai pat apstādījumos – neaug indīgi augi!

Ne vien mežā, bet arī puķu dobē mēdz augt izplatīts augs – mugurene (Polygonatum). Pēc ziedēšanas parādās ogas, kuras apēdot var saindēties – var parādīties vemšana, nelabums, gremošanas traucējumi. Inde nav ļoti spēcīga, tomēr bērni no mugurenes ir jāsargā, tāpat pieaugušajiem, ar šādiem augiem darbojoties, vajadzētu lietot cimdus un noteikti pēc tam nomazgāt rokas.

Iegādājoties augus apstādījumiem vai audzēšanai uz palodzes, noskaidro, vai un cik indīgs tas ir!

Vēl nesen ļoti populārs istabas augs bija skaisto lapu īpašniece dīfenbahija (Dieffenbachia), lai gan sula, ko izdala tās lapas, ir ļoti, ļoti indīga!

Augi, kuri jāatpazīst katram

Indīgais velnarutks (Cicuta virosa)

Indīgais velnarutks tiek uzskatīts par indīgāko savvaļā sastopamo augu Latvijā – saindēties var, pat tikai aiztiekot auga lapas. Latvijā indīgais velnarutks sastopams visā valsts teritorijā, galvenokārt purvainās vietās, ūdenskrātuvju krastmalās. Augs no attāluma var likties līdzīgs plaši sastopamajam suņburkšķim, kā arī plankumainajam suņstobram (Conium maculatum) – arī otrais no minētajiem ir ļoti indīgs!

Velnarutkam ir pētersīļiem līdzīgs aromāts, un baltajam saknenim esot patīkama garša. Indīgā velnarutka pamata aktīvā viela ir amorfais cikutotoksīns, kam piemīt krampjus radošs efekts. Tas spēj sagraut nervu sistēmu pāris stundu laikā. Pirmie saindēšanās simptomi parādās jau pēc pāris minūtēm – galvas reiboņi, sāpes vēderā, slikta dūša, var būt nepārtraukta vemšana.

Jāatzīmē, ka velnarutks ir indīgs ne vien cilvēkiem, bet arī dzīvniekiem: pieaugušiem mājlopiem nāvējošā deva ir 100–200 gramu velnarutka saknes. Cilvēkam letālas sekas var iestāties pat no maza saknes gabaliņa.

Melnā driģene (Hyoscyamus niger)

“Indīgie augi nereti ir ļoti skaisti un tā vien vilina, lai tos kāds noplūc. Piemēram, šogad mūsu ceļmalā uzziedēja ļoti krāšņs augs – aptuveni metru augsts, ar dzeltenīgiem ziediem, ziedlapas izvītas ar violetu tīklojumu un vidus – tumši violets. Pirmā doma bija: jāpārstāda dārzā! Otrā doma: augs tik aizdomīgi skaists, vai tik nav indīgs,” atklāj eksperte. Ceļmalas augs izrādījās driģene – Latvijā reti sastopama: “Jā, melno driģeni (Hyoscyamus niger) izmanto ārstniecībā, taču tā ir ļoti indīga, un indīgas ir visas šī auga daļas, it īpaši sēklas, kas pēc izskata atgādina magoņu sēklas.”

Latvānis (Heracleum)

Ne visus no bīstamajiem augiem ir iespējams apskatīt un parādīt dabā, taču latvānis Latvijā ir tik izplatīts, ka pamanīt var jau pa gabalu, braucot pat ar auto – tas izskatās kā lielizmēra suņburkšķis, var sasniegt pat divu trīs metru augstumu. Lapas plātne var būt pat līdz 1,5 metru gara un vizuāli līdzinās rabarbera lapām, savukārt stumbra diametrs var sasniegt desmit centimetrus. Zied no jūnija līdz augustam ar baltiem vai viegli rozā ziediem ar dzeltenu vai zaļganu nokrāsu.

Viskaitīgākā ir latvāņu sula, kas īpaši toksiska ir saules gaismā un UV staros – tā var radīt ādas apdegumus; kaitīgo sulu izdala visas auga daļas. Tas ir invazīvs augs, ko dzīvnieki var ēst, bet cilvēkiem nevajadzētu tam pieskarties. Visbīstamākais cilvēka veselībai ir Sosnovska latvānis.

Četrlapu čūskoga (Paris quadrifolia)

“Latvijas krūmājos un mežos bieži sastopama ir ļoti skaista oga – tā ir zilganmelnā krāsā un kā uzbāzīga acs skatās virsū garāmgājējiem,” stāsta eksperte. Inga iesaka šo ogu parādīt bērniem dabā. “Viss augs ir cilvēkam indīgs, tomēr sarunās ārsti man ir teikuši, ka saindēšanās gadījumi ar čūskogām ir reti, jo, lai arī krāsa līdzīga, tomēr tā ir stipri atšķirīga no mellenēm – melleņu krūmā ogu ir daudz, tās ir salīdzinoši mazas un krūmam ir nelielas lapiņas. Turpretī četrlapu čūskogai ir tikai viena visai prāva oga, kuru ieskauj četras lielas lapas,” stāsta Inga. Saindēšanās gadījumā var būt sāpes vēderā, vemšana, caureja, svīšana, sirdsdarbības traucējumi un reibonis; smagākos gadījumos – arī apziņas traucējumi, kavēta reakcija, krampji, bezsamaņa.

Beladonna (Atropa belladonna)

Vēl viena skaista un kārdinoša, bet bīstama oga ir beladonna, no itāļu valodas – skaistā sieviete.

Indīgas ir visas auga sastāvdaļas, taču par vienu no bīstamākajiem augiem to padara tumši violetās ogas, kas ir pat saldas. Bērniem letāla var izrādīties jau divu ogu apēšana, bet pieaugušam cilvēkam – desmit. Saindēšanās izpaužas kā muskuļu un sirds paralīze. Latvijā aug dārzos un kultivētu dārzu tuvumā. Zied no jūnija līdz augšanas perioda beigām, augļi sāk nogatavoties jūlijā.

Lielā strutene (Chelidonium majus)

“Lielā strutene, kārpu zāle jeb vandulis ir augs, par kuru kopš bērnības biju dzirdējusi – ārstniecisks un vērtīgs augs. Jā, to patiesi izmanto gan tautas, gan vispārējā ārstniecībā, taču vecākiem ir jāzina, ka lielās strutenes sula var izraisīt ādas iekaisumus,” uzsver Rimi Bērniem eksperte.

Lietojot struteņu tēju, arī var notikt saindēšanās, kas izpaužas ar sliktu dūšu, vemšanu, asiņainu caureju. Mutē un rīklē augs var izraisīt dedzināšanu un čūlu veidošanos. Smagos saindēšanās gadījumos var iestāties nervu sistēmas paralīze un pat nāve.

Parastais velnābols (Datura stramonium)

Latvijā sastopams reti (galvenokārt dārzos, sētmalēs), tomēr vecākiem ir svarīgi zināt, kā tas izskatās, – tik ļoti skaists, ka paliks atmiņā arī no bildes! Visas auga daļas satur psihoaktīvus alkaloīdus, tāpēc velnābols var izraisīt spēcīgas halucinācijas, kuras nav iespējams atšķirt no realitātes. Vēsturiski velnābols mazās devās lietots tautas medicīnā kā pretsāpju līdzeklis, jo tam ir nomierinošs, muskuļus atslābinošs efekts, tomēr pat neliela devas pārsniegšana var izraisīt nopietnus sirdsdarbības traucējumus, kas var beigties letāli. Auga bīstamības dēļ to ārstniecībā izmantot pašrocīgi nedrīkst. 

Zalktene jeb meža ceriņi (Daphne mezereum)

Ne velti zalkteni dēvē arī par meža ceriņiem – lapu koku mežos tie zied aprīlī vai maija sākumā un ir patiesi skaisti ziedošs krūms. Parastā zalktene ir ļoti indīgs augs – indīgas ir visas auga daļas, bet jo sevišķi augļi un miza. Ogas nogatavojas vasaras otrā pusē, tās ir sarkanas un izskatās gardas. Bet nedrīkst ēst pat vienu ogu! Bērniem saindēšanās izpausmes – elpošanas traucējumi, muskuļu paralīze – var parādīties jau no vienas ogas vai lapas apēšanas, bet vairākas var izraisīt nāvi.

Pieaugušajiem nopietnas saindēšanās izpausmes un pat nāves cēlonis var būt desmit līdz 12 lapu vai ogu apēšana. Saindēties ar zalkteni ir iespējams, pat ja krūmam tikai pieskaras vai to noplūc – var rasties apsārtums un čūlas.