Pavasaris – mānīgs laiks: 7 veselības riski, kam pievērst uzmanību

Ne vairs īsti ziema, tomēr vēl arī ne pavasaris – no rīta jāpiesargās, lai nenokristu uz apledojušās ietves, pa dienu, līdz ar pirmo saulaino brīdi, cepure un šalle tā arī paliek neuzvilkta, bet vakarā jau atkal dzestrums stindzina pat caur pašiem biezākajiem apģērba slāņiem. Turklāt vīrusu sezona vēl nebūt nav beigusies, un mainīgie laikapstākļi nudien nenāk par labu ziemas novājinātajai imūnsistēmai. Kā, gaidot pavasari, parūpēties par savu veselību, stāsta aptieku tīkla "Apotheka" sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.

„Maigākas ziemas rada zināmus veselības riskus – ja pie ilgstoši stabiliem laikapstākļiem, piemēram, pastāvīga aukstuma, ķermenis spēj pierast un pielāgoties, tad strauji mainīgi laikapstākļi rada papildu slodzi organismam, īpaši pēc ziemas, kad imunitāte bieži ir novājināta. Šādos apstākļos ir grūtāk izvēlēties piemērotu apģērbu un pareizi sagatavoties ikdienas aktivitātēm, jo dienas gaitā ķermenis tiek pakļauts krasām temperatūras svārstībām. Tā rezultātā pastāv paaugstināts risks gan elpceļu saslimšanu attīstībai, gan arī traumām, ko var izraisīt apledojums. Lai pasargātu sevi, ir svarīgi ņemt vērā laikapstākļu prognozes, izvēlēties atbilstošu apģērbu un nodrošināt organismu ar nepieciešamajiem vitamīniem un minerālvielām, kas palīdzēs uzturēt imunitāti un veselību,” stāsta farmaceite.

Lūk, daži no veselības riskiem, kam pievērst uzmanību!

Foto: Freepik.com/ prostooleh

Svīšana, salšana, slapjas kājas. Laikapstākļiem piemērots apģērbs ir viens no svarīgākajiem aspektiem, kas ļauj preventīvi pasargāt sevi no dažādām iespējamām veselības problēmām. Lai ķermenim būtu silti, apģērbu vēlams vilkt pēc vairākslāņu principa, tādējādi starp apģērba kārtām veidojot silta gaisa slāni, turklāt, mainoties laikapstākļiem, to varēsi ērti pielāgot. Pamatkārtai ieteicams izvēlēties materiālus, kas labi vada mitrumu (piemēram, mikrošķiedras, nevis kokvilnas audumu), jo slapjā, sasvīdušā apģērbā cilvēka ķermenis vairāk zaudē siltumu. Savukārt otrajā kārtā uzvilkts siltais apģērbs, piemēram, džemperis, nodrošinās ķermeņa radītā siltuma noturēšanu. Virskārtā jāvelk virsjaka vai mētelis, kas pasargās ne tikai no aukstuma, bet arī vēja un mitruma. Atceries, ka virsjakai jābūt pietiekami garai, pretējā gadījumā rodas risks apsaldēt muguras lejasdaļu, iedzīvoties stīvā mugurā un sāpēs, kas traucēs veikt ikdienišķas lietas. Ņemot vērā, ka Latvijā bieži vien sals mijas ar atkusni, ir svarīgi, lai apavi būtu ūdensnecaurlaidīgi un kājas nepaliek slapjas, jo mitrās zeķēs un izmirkušos zābakos kāju pirksti nosalst ātrāk.

Pazemināta imunitāte. Mainīgie laikapstākļi, kas Latvijā īpaši raksturīgi pārejas periodā no ziemas uz pavasari, rada papildu slodzi organismam un var novājināt imunitāti, padarot ķermeni uzņēmīgāku pret vīrusiem un infekcijām. Turklāt organisma aizsargspējas vēl nav pilnībā atguvušās pēc ziemas, kas vēl vairāk palielina dažādu saslimšanu risku.

„Imunitāti var stiprināt, iekļaujot ikdienas uzturā vairāk C vitamīna, kas atrodams citrusaugļos, ogās un dārzeņos, kā arī D vitamīnu, ko vasarā vēl varam uzņemt ar ultravioleto starojumu, bet pārējā laikā talkā jāņem uztura bagātinātājus. Tāpat ir svarīgi lietot cinku, kas palīdz stiprināt imunitāti un uzlabo šūnu funkcijas. Pie imunitāti stiprinošiem līdzekļiem pieder arī ehinācijas ekstraktu saturošie preparāti, kas ir pieejami gan šķidrā, gan kapsulu formā. Tāpat ir svarīgi lietot pietiekami daudz šķidruma, lai uzturētu ķermeņa hidratāciju, un neaizmirst par regulāru fizisko aktivitāti, kas palīdz uzlabot imūnsistēmas funkcijas. Arī atpūta un pietiekams miegs ir būtiski, jo ļauj ķermenim atjaunoties un cīnīties ar infekcijām. Šie vienkāršie soļi var palīdzēt saglabāt veselību pat mainīgos un izaicinošos laikapstākļos,” papildina farmaceite.

Foto: Freepik.com/ freepik

Vīrusu infekciju risks. Nereti līdz ar pavasara iestāšanos pārlieku optimistiski pieņemam, ka arī vīrusu sezona nu ir garām, bet, piemēram, gripas izplatība var turpināties līdz pat aprīļa beigām. Tāpēc jāturpina regulāri un rūpīgi mazgāt rokas, bieži vedināt telpas, kā arī izvairīties no tiešas saskarsmes ar saslimušajiem. Iespēju robežās jāievēro fiziskās distancēšanās princips sabiedriskās vietās, bet,  pamanot akūtu augšējo elpceļu slimību pazīmes, paliec mājās un seko ārsta rekomendācijām.  

Elpceļu saslimšanas un galvassāpes. Mainīgie laikapstākļi var ietekmēt jau esošu slimību izpausmes, piemēram, astmu, alerģijas vai citus elpceļu traucējumus, jo sauss gaiss vai pēkšņas temperatūras svārstības var pastiprināt  to simptomus. Turklāt mainīgais laiks un salšana nepiemērotā apģērbā, piemēram, pāragri atvadoties no šalles un cepures, var veicināt kakla iekaisumu un kairinājumu, īpaši cilvēkiem ar jutīgu kaklu. Tāpat caur galvas un ausu asinsvadiem cilvēks ātri var zaudēt ķermeņa siltumu, tādējādi var pazemināties imunitāte, un iespējams piedzīvot stipras saspringuma tipa galvassāpes. Vēl viens iemesls, kādēļ kaut plānāka šalle var noderēt arī pavasarī, ir tas, ka tās radītais siltums atslābina kakla muskulatūru, tā novēršot saspringuma sāpes, turklāt siltuma ietekmē būs labāk apasiņoti limfātiskie orgāni – mandeles –, kas atbild par ātru un spēcīgu imūno atbildi, saskaroties ar vīrusiem un baktērijām.

Herpes jeb aukstumpumpas. Herpes vīrusu aktivizē virkne dažādu nelabvēlīgu faktoru vai to kombinācijas – nosalšana, fiziskas traumas, atsevišķu medikamentu lietošana, pārmērīgs UV starojums, dažādi iekšējie procesi, piemēram, imunitātes pazemināšanās, emocionāls stress, citas vīrusu saslimšanas, nogurums, miega trūkums, neveselīgs uzturs, liekais svars un citi.

„Galvenais aukstumpumpu ārstēšanas priekšnoteikums – ātri jānoķer tas brīdis, kad vīruss ir aktivizējies un tikko sākušas veidoties herpes infekcijas izpausmes (parādījies apsārtums, pietūkums un pūslīši). Palīdzēs preparāti, kas satur aciklovīru. Taču stingri jāievēro to lietošanas biežums – piecas reizes dienā ar četru stundu intervāliem. Vēl var lietot silīcija gelu –  tas mazina vīrusa izplatību, remdē dedzināšanas sajūtu un paātrina dzīšanas procesu. Konsultējoties ar farmaceitu, var izmantot arī dabisko sastāvdaļu preparātus,” stāsta farmaceite.

Foto: Freepik.com/ rawpixel.com

Traumēta sejas un roku āda. Aukstākajos mēnešos palēninās ādas vielmaiņa, āda lēnāk atjaunojas, turklāt tā pastāvīgi tiek pakļauta dažādiem kairinājumiem. Rezultātā āda var kļūt ievērojami sausāka, paaugstinās tās jutīgums, iespējams novērot apsārtumu, niezi, lobīšanos un plaisāšanu, savukārt cilvēki ar ādas saslimšanām var piedzīvot simptomu saasinājumu un papildu diskomfortu. Lai mazinātu ārējo apstākļu negatīvo ietekmi, ir svarīgi parūpēties par pilnvērtīgu sejas, lūpu un roku ādas mitrināšanu un barošanu.

Traumu risks. Pat ja viss apkārt nav sniegā un ledū, straujo temperatūras izmaiņu dēļ rīta un vakara stundās ietves un citas virsmas joprojām var būt apledojušas un slidenas, tāpēc ieteicams pārvietoties piesardzīgi.