Muguras sāpes, tirpstošas rokas, kakla skriemeļu problēmas, kas savukārt izraisa citus nepatīkamus simptomus – šīs ir tikai dažas, taču ļoti izplatītas veselības problēmas, kurās cilvēki iedzīvojas darba vietā, norāda apdrošināšanas sabiedrība.

Fiziskas aktivitātes svaigā gaisā ir sens veselības stiprināšanas veids, ko jau pirms 1000 gadiem grāmatā "Medicīnas kanons" minējis persiešu ārsts Avicienna. Mūsdienās, kad aizvien vairāk laika pavadām iekštelpās un trauksmainajā pilsētvidē, ir īpaši svarīgi atjaunot spēkus un parūpēties par savu veselību, atpūšoties dabā. Par svaiga gaisa un meža labvēlīgo ietekmi uz cilvēka organismu stāsta ģimenes ārste.

Ikdiena ar urīna nesaturēšanas problēmām var būt gan fiziski, gan emocionāli apgrūtinoša. Maldīgs ir uzskats, ka šī problēma skar tikai vecāka gadagājuma cilvēkus, jo pāraktīvs urīnpūslis var būt arī jaunu cilvēku un pat mazu bērnu kaite. Kādi ir pāraktīva urīnpūšļa simptomi un cēloņi un kā ar šo slimību cīnīties, skaidro uroloģe.

Latvijas valsts budžeta finansētās programmas "NVO Fonds" ietvaros Pulmonālās hipertensijas biedrības projektā "Līdzdalība 2019" tika veikts Latvijā unikāls pētījums par plaušu hipertensijas pacientu sociālo, ekonomisko un emocionālo stāvokli.

Laiks kļūst arvien lietaināks un drēgnāks, tādēļ ārpus telpām mēdzam uzturēties daudz nelabprātāk. Tomēr jāpatur prātā, ka aktivitātes svaigā gaisā visos gadalaikos, it īpaši vīrusu un saaukstēšanās periodā, ir būtisks priekšnoteikums mūsu imunitātes un vispārējās veselības stiprināšanai. Kā varam aktīvi pavadīt laiku vēsajā sezonā? Kādas aktivitātes būs piemērotas arī senioriem?

Ilgi gaidītais satikšanās brīdis ar mazuli ir klāt! Viņš tikai ēd un guļ – tā varētu domāt. Tomēr mums jāapzinās – lai arī cilvēciņš ir ļoti maziņš, personība jau ir liela. Neskatoties uz to, ka mazulis, kurš tikko ieradies pasaulē, mums nevar pateikt, kā jūtas, viņu vērojot un iepazīstot, vecāki var sajust un attīstīt mazulim iemaņas, ar kurām viņš jau ir piedzimis.

Vidēji katra trešā sieviete dzīves laikā saskaras ar kādu no iegurņa pamatnes traucējumiem, liecina medicīnas pētījumi. Delikāto simptomu dēļ daudzām sievietēm tas ir ļoti personisks jautājums, tāpēc bieži vien paliek noklusēts. Kāpēc neignorēt simptomus un kā pareizi rūpēties par iegurņa veselību, stāsta  fizioterapeite un farmaceite.

Arvien biežāk cilvēki meklē palīdzību pie speciālistiem saistībā ar stresu un neirotiskiem traucējumiem – paniku, ģeneralizētu trauksmi, bailēm (fobijām), pēctraumas stresa sindromu, obsesīvi kompulsīviem traucējumiem un citiem. Neirotiskus traucējumus dažādos vecumposmos un dažādos intensitātes līmeņos var izjust kā baiļu un trauksmes sajūtu emocionāli saspringtās situācijās.

Galvassāpes ir viena no izplatītākajām veselības likstām, kas var piemeklēt jebkuru cilvēku, īpaši šobrīd, kad pēc vasaras atvaļinājumiem, atsākoties darbam un mācībām, ir paaugstināta garīgā noslodze. Par galvassāpju cēloņiem, pazīmēm un to, kā atšķirt galvassāpes no lēkmjveida migrēnas, stāsta neiroloģe-algoloģe  un farmaceite.

Elastīga materiāla teipus izmanto gan hronisku mugurkaulāja, sprandas vai locītavu saslimšanu radīto sāpju mazināšanai un stāvokļa uzlabošanai, gan estētikā – grumbu mazināšanai. Taču, lai gūtu gaidīto efektu, ir svarīgi tos uzlīmēt pareizi.

Muguras sāpes, locītavu iekaisumi, smagas, sāpošas un pietūkušas kājas, traumu vai pārslodzes izraisīti bojājumi un citas balsta un kustību sistēmas problēmas – tās ir vienas no mūsdienās izplatītākajām pacientu sūdzībām. Visbiežāk cēlonis šīm problēmām ir mazaktīvs dzīvesveids vai tieši pretēji – pārāk liela fiziskā slodze vai neuzmanība, nodarbojoties ar sportu, cilājot smagumus vai veicot fiziski smagu darbu.

Kad vēl, ja ne vasarā baudīt ūdens priekus un nodoties peldēšanai upēs, ezeros un jūrā? Turklāt peldēšana ir ne vien patīkama, bet arī sniedz daudz ieguvumu mūsu organismam – stiprinot mūsu imunitāti un ķermeni kopumā. Kāpēc vajag peldēt un mācīt to arī bērniem? Kā peldēt pareizi un ar ieguvumu veselībai? 

Garīgās veselības traucējumi – depresija, trauksme, adaptācijas traucējumi, pēctraumatiskais stresa sindroms un citi – ir viens no galvenajiem iemesliem darba kavējumiem. Turklāt šie kavējumi bieži ir somatisku, nevis psihiatrisku diagnožu dēļ. Pacienti parasti vēršas pie sava ģimenes ārsta vai somatiskās medicīnas speciālistiem ar sūdzībām par nesaprotamām fiziskām sāpēm, kurām ir "staigājošs", bieži nenoturīgs  raksturs.

Ja vēlies veidot labus ieradumus, nesāc ar trenažieru zāles apmeklējumu. Dari visu, lai vairāk kustētos mājās un darba vietā!Par ilgstošas sēdēšanas kaitīgo ietekmi liecina stīvums vai pat sāpes muskuļos, smaguma sajūta kājās, tirpšana (skudriņas) kājās un rokās, reibonis pieceļoties, redzes asuma izmaiņas (sametas tumšs gar acīm) un citi simptomi.

Ikdienā kājas veic dažādas funkcijas – mēs ejam, skrienam, lecam, tupstamies. Šīs funkcijas nodrošina ārkārtīgi spēcīga un stabila sistēma – ceļa locītava, kas savieno augšstilbu ar apakšstilbu.

Vasara ir vispiemērotākais laiks, lai peldētos dabā, vēl jo vairāk, šī gada laika apstākļi mūs lutina! Ja vēlies peldēt pareizi un ne sliktāk kā profesionāļi, tad ir jāņem vērā dažas nianses. "Piemēram, ūdens augšējais slānis vienmēr būs siltāks par apakšējo, un peldēšana dziļāk, kur ūdens ir aukstāks, var izraisīt krampjus. 

Deju un kustību terapija ir viena no četrām mākslas terapijas specializācijām. Tā ir veselības aprūpes joma, kuras pamatā ir senā patiesība par ķermeņa un prāta savstarpējo saistību. Par to, kā mākslu izmanto terapeitiskos nolūkos un kam ir piemērota deju un kustību terapija, stāsta sertificēta deju un kustību terapeite.