medicine.lv skaitļos

Lietotāji online429
Aktīvie uzņēmumi12801
Nozares raksti1635
Ekspertu atbildes21477
Psihoterapija / psihiatrija: medicine.lv
Reiboņi, dīvainas sajūtas galvā - kādus izmeklējumus veikt?
Labdien! Pēdēja laikā parādījušās dīvainas sajūtas galvā. Vienu reizi, izejot no pirts, sareiba galva. Tā kā nekad tā nebija bijis, sākās neliela panika, ko pavadīja augsts asinsspiediens, tirpšana rokās/kājās, nevarēju nosēdēt, likās, ka ģībšu. Pēc tās reizes ir brīži, kad liekas, ka ir dulla galva. Sāpju nekādu nav, tikai liekas, ka galvā varētu kaut kas plīst, un spiež/pulsē deniņos. Biju uz kardiogrammu (miera stāvoklī guļot), galvas kakla doplerogrāfiju, nodevu visas analīzes. Visur pateica, ka viss ir kārtībā, vienīgi trūkst D vitamīna un ir paaugstināts kopējais holesterīns. Šoreiz, vienkārši sēžot, sāka džinkstēt ausīs, reibt galva un bija jūtama tāda kā tirpoņa pa visu ķermeni, kas ilga kādas 5 sekundes. Pēc tam atkal, protams, satraukums, liekas, ka dulla galva (nav reibonis, bet liekas, ka tūlīt būs reibonis), trīc rokas/kājas, ir drebuļi, var būt slikta dūša. Palasot informāciju, tas norāda uz panikas lēkmēm. Kādus izmeklējumus vēl vajadzētu veikt, lai sevi nomierinātu? Paldies!
Atbild:
Anda Kariņa, ģimenes ārste
Labdien! Rodas iespaids, ka sūdzības saistītas ar psihoemocionāliem faktoriem. Var izmeklēties pie sava ģimenes ārsta. Ja visas analīzes kārtībā, jārisina esošās trauksmes cēloņi vai jāplāno lietot medikamentu kursu, kas stabilizēs psihoemocionālo stāvokli un novērsīs veģetatīvas lēkmes. Paralēli vienmēr palīdz regulāra fiziskā slodze, veselīgs darba un miega režīms, konsultācijas pie psihoterapeita. Ar cieņu,...
Smagnēja sirdsdarbība, elpas trūkums - kur vērsties pēc palīdzības?
Labdien! Ir parādījusies problēma, ka stipri sitas sirds, smagnēji, tāds diskomforts krūšu daļā. Tas parasti notiek miera stāvoklī vai apguļoties pussēdus/guļus. Reizēm to pavada sajūta, ka nevaru ievilkt gaisu līdz galam, tāda sajūta, ka pietrūkst gaiss, ka vajag vēl nedaudz. Sajūta, ka gribas žāvāties, bet nevaru līdz galam to izdarīt. Ir reizes, kad trūkst tikai elpa vai ir smagnēja sajūta sirds rajonā, reti, kad ir abi reizē. Sirds ritms vienmēr ap 50-60 miera stāvoklī. Asinspiediens 125/77 vai pat 120/80. Katrā ziņā nav kādu lielu nobīžu. Ir bijis, kad smagnēji sitas sirds guļot, bet tad tā kā pēkšņi pamostos, jo liekas, ka esmu pārstājis elpot. Naktīs krācu. Pašam šķiet, ka reizēm, mainot pozas, tieši pazūd elpas trūkumi un smagnējā sirdsdarbība. Ģimenes ārsts laiku atpakaļ norakstīja šo visu uz nervu sistēmas kairinājumu pēc vairākām Covid slimošanas reizēm. Varbūt varat ieteikt, kur griezties pēc palīdzības, lai saprastu ko vairāk? Paldies!
Atbild:
Anda Kariņa, ģimenes ārste
Labdien! Šķiet, ka drīzāk jādomā par somatoformiem traucējumiem. Ja sirdsdarbība ir ritmiska, asins spiediens labs un gados esat jauns, lielām problēmām nevajadzētu būt. Drošs paliek nedrošs, būtu jāveic asinsanalīzes, EKG. Ar ģimenes ārstu varētu konsultēties par anksiolītiķu lietošanu. Nepieciešamības gadījumā var griezties konsultācijā pie psihiatra, psihoterapeita, lai apzinātu cēloņus, apsvērtu antidepresantu lietošanu. Noteikti palīdzēs fiziskā slodze, regulāri kardiovaskulārie...
Kā izskaidrojama šī nervozitāte?
Labdien! Situācija ir tāda, ka nevaru saprast, kāpēc esmu nervoza, ātri nokaitināma, uzvilkta. Šis viss ir gadiem, bet kaut kā nepiešķīru tam nozīmi, jo domāju, ka tas dēļ darba, bet darbu esmu jau nomainījusi. Apkārt ir forši, pozitīvi cilvēki. Darbā esmu mierīga, vismaz neviens nav izvedis no pacietības. Mājās gan, it sevišķi, kad runājos pa telefonu vai arī izeju ārā staigāt, viens nepareizs vārds un palieku dusmīga, aizkaitināma. Kāpēc tā ir? Esmu dzērusi aptiekā nopērkamas nomierinošās zāles, bet nelīdz. Paldies!
Atbild:
Lolita Dalbiņa, ārste-psihiatre
Labdien! Katrā konkrētā nervozitātes un aizkaitināmības gadījumā nepieciešams izvērtēt detalizēti iemeslus un apstākļus konkrētā cilvēka dzīvē, kas varētu būt ar to saistīti. Tāpat arī Jūsu gadījumā es ieteiktu vērsties pie psihiskās veselības speciālista - psihoterapeita vai psihiatra, lai konsultētos par Jūsu konkrēto gadījumu un piemeklētu atbilstošāko risinājumu problēmai. Lai veicas!...
Atbild:
Beāte Šternberga, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Psihiatriskās palīdzības dienesta stacionāra virsārste
Labdien! Diemžēl no uzdotā jautājuma teksta vien nevar izsecināt nervozitātes cēloni. Iesakām vispirms vērsties pie sava ģimenes ārsta un jautāt nosūtījumu pie psihologa....
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Caur internetu kaut ko ieteikt ir grūti, jo nezinām ne Jūsu vecumu, ne kopējo veselības stāvokli, tāpēc ir ieteicama vizīte pie psihiatra vai pie klīniskā psihologa, lai izrunātu visus jautājumus un rastu risinājumu. Mūsu medicīnas centrā pieņem gan ārsts - psihiatrs, gan klīniskais psihologs. Sīkāku informāciju var uzzināt, zvanot uz tālruni 27088877, vai www.vs888.lv. Ar cieņu,...
Urīnpūšļa sāpju sindroma ārstēšana - pie kāda speciālista vērsties pēc palīdzības?
Labdien! Lūdzu, iesakiet ārstu, kurš varētu un būtu ieinteresēts palīdzēt ar intersticiālā cistīta, urīnpūšļa sāpju sindroma ārstēšanu. Ir veikti visi iespējamie izmeklējumi un visas pārbaudes. Vai nu ārsti godīgi, trešajā reizē pasaka, ka vairs nezina, kā palīdzēt, vai arī nav pietiekoši ieinteresēti šajā jautājumā, vai arī atbild, "Jums ir 15 minūtes laiks", par 50 EUR, un neiedziļinās līdz galam manā problēmā. Esmu izmēģinājusi visu - homeopātiju, psihologa konsultāciju, psihoterapeita konsultāciju, zāles, adatu terapiju un fizioterapeitu. Zinu, ka šī slimība līdz galam nav izārstējama, bet vēlētos atrast ārstu, kurš palīdzēs sadzīvot ar sāpēm un lēkmēm un ievest cistītu remisijas stāvoklī. Liels paldies, ļoti ļoti gaidīšu palīdzību, jo pēc gada esmu ļoti nogurusi un vairs nav spēks sadzīvot ar šīm sāpēm.
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Varam piedāvāt veikt vispārēju organisma izmeklēšanu, balstītu uz biorezonansi, kuras laikā tiek izmeklēts katrs orgāns un sistēma un noskaidrotas funkcionālās izmaiņas, iekaisuma procesi, kas ir arī cistīts un patogēnā mikroflora (sēnes, parazīti, vīrusi, vienšūņi utt.), kas arī var būt iekaisuma uzturētāji. Sīkāku informāciju var uzzināt, zvanot darbdienās uz tālruni 27088877, vai www.vs888.lv. Ar cieņu,...
Kādu speciālistu izvēlēties ar šādām problēmām?
Labdien! Meklējot internetā speciālistus, mazliet apjuku par to, kas man būtu vajadzīgs visvairāk, proti, Latvijā, cik noprotu, ir iespēja ar ģimenes ārsta norīkojumu tikt pie klīniskā psihologa. Bet tas neattiecoties uz konsultatīvajiem psihologiem. Kā šie psihologi atšķiras? Man kopš bērnības ir obsesīvi kompulsīvie traucējumi un “maladaptive daydreaming” (neatradu latvisko nosaukumu), no kura, savukārt, man sākusies derealitāte pēdējā pusgada laikā. Tās ir lielās problēmas, kuras velkas man līdzi gadiem un kurām es ilgi nevarēju atrast atbildi. Tas radies laikā, kad man bija problēmas ģimenē, precīzāk, problēmas ar tēti. Tētis man vienmēr bijusi jūtīga un īpaša tēma. Dēļ tēta man ir arī zems pašvērtējums un daudzas šīs “mazvērtības” izpausmes sāk parādīties ikdienā daudz. Esmu nolēmusi sākt tam ķerties klāt un ķidāt bērnības traumas, jo nu man šis viss ir pamatīgi apnicis. Es meklēju bezmaksas psihologa opcijas. Kur tādas es varu dabūt? Man ir 17 gadi. Varbūt man būtu arī psihiatrs vajadzīgs vai kāds no psihologa vai psihoterapeita pakalpojumiem? Paldies!
Atbild:
Inese Zārdiņa, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Diagnostikas un rehabilitācijas daļas vadītāja
Labdien! Ir ieteicams vispirms vērsties pie sava ģimenes ārsta, kurš izvērtēs sūdzības un izlems, kāda palīdzība turpmāk nepieciešama. Bet var vērsties arī tieši pie mums. Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā visi psihologi ir klīniskie psihologi. Nepieciešamo ārstniecības programmu, ietverot tajā arī klīniskā psihologa apmeklējumu un citus izmeklējumus diagnozes precizēšanai, izveido psihiatrs pirmās konsultācijas laikā, un šo ārstniecību apmaksā no valsts budžeta. Psihiatrs ir tiešās...
Kā atbrīvoties no sāpēm kreisajā sānā un vēdera kreisajā pusē?
Labdien! Esmu 32 gadus vecs vīrietis, augums 185 cm, svars 70 kg. Jau gandrīz gadu jūtu sāpes kreisajā sānā un vēdera kreisajā pusē. Sāpes ir vienmērīgas un nav spēcīgas. Vēdera izeja normāla - 1 reizi dienā. Sāpju lokācija un veids mainās - brīžiem tās atgādina gāzes, brīžiem starpribu nervu sāpes, pēc sportošanas reizēm ir sajūta, ka visa kreisā puse savilkta. Jau gadiem mana rutīna ir sēdošs darbs, 3 reizes nedēļā spēka treniņi un aktīva atpūta nedēļas nogalēs. Šī gada laikā esmu bijis pie ģimenes ārsta, gastroenterologa un urologa. Ir veikta usg vēdera dobumam, ct vēdera dobumam, gastroskopija, elektrokardiogramma, plaušu rentgens, slēpto asiņu tests, dažādas asins analīzes. Gastroskopijā atklājās atvilnis un gastropātija, visi pārējie izmeklējumi normāli. Ģimenes ārsts negribēja mani sūtīt uz kolonoskopiju un pats arī uz to īpaši neraujos. Ģimenes ārsts ir diezgan pārliecināts, ka tie ir psihosomātiski simptomi un izraksīja "Noofen". Izdzēru arī "Pantoprazole" un "Escadra", bet pēc sajūtām atviļņa simptomi pazuda tikai, kad sāku lietot "Noofen". Dzeru dienā 2 reizes 250mg "Noofen", likās pat, ka pirmajās nedēļās šīs zāles gan uzlaboja garastāvokli, gan pārgāja sāpes. Taču tagad atkal ir pārņēmusi gan nomāktība, gan sāpes (varbūt izveidojās tolerance). Lielāko dienas daļu domāju, kas tur sāp un ko varu darīt lietas labā. Saprotu, ka šī nomāktības sajūta nekādā veidā nepalīdz, bet netieku no tās vaļā, kamēr neredzu risinājumu. Ko vēl varu darīt? Paldies!
Atbild:
Ārsts Pāvels Naumovs, homeopāts, otolaringologs
Labdien! Pēc visiem aprakstītiem simptomiem Jums, visticamāk, ir kairinātās zarnas sindroms, tāpēc arī palīdzēja NOOFEN. Šādā gadījumā labi palīdz darbs ar sevi pēc principa “nosce te ipsum” - “iepazīsti pats sevi”, kā arī holistiskās medicīnas metodes, piemēram, homeopātija. Ar cieņu,...
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Varam piedāvāt veikt vispārēju organisma izmeklēšanu šūnu līmenī, balstītu uz biorezonansi, kuras laikā tiek izmeklēts katrs orgāns un sistēmas un noskaidrotas funkcionālās izmaiņas, iekaisuma procesi un patogēnā mikroflora (sēnes, parazīti, vīrusi, baktērijas u. c.). Sīkāku informāciju var uzzināt, zvanot uz tālruni 27088877, vai www.vs888.lv. Ar cieņu,...
Atbild:
Anda Kariņa, ģimenes ārste
Labdien! Kolonoskopiju varētu veikt, lai izslēgtu jebkādu organiskas dabas problēmu, kas varētu būt saistīts ar sūdzībām. Mainīgā lokalizācija gan vairāk liek domāt par gāzēm (meteorismu), ko varētu veicināt arī stress, sēdošs darbs. Varētu līdzēt spazmolītiķi, diētas korekcija un regulāras fiziskas aktivitātes. Ar garastāvokļa ilgstošu nomākumu ieteicama konsultācija pie psihiatra un apsvērt arī psihoterapeita konsultāciju, ja sūdzības ir jau vairākus mēnešus un situācija neuzlabojas....
Vai šizofrēnija?
Labdien! Vai būtu pamats domāt, ka man ir šizofrēnija, ja vairāk nekā gadu man ir paniskas bailes no zirnekļiem? Tās izpaužas kā histēriska raudāšana, ir bailes, ka tie mani nogalinās. Vai būtu pamats domāt, ka man ir šizofrēnija, ja nepārtraukti ir domas, ka mani kāds nolaupīs, vai, kad tumsā eju iekšā savā mājā, tur kāds būs un mani nogalinās? Pirms 2 gadiem es nebaidījos staigāt viena pati, tagad es, ieejot mājās, no tās nevaru otrreiz iziet, jo man ir šīs domas. Cilvēki smejas par manām bailēm un domām, sakot, ka vienkārši jāpārstāj šādi domāt, bet tā nav lieta, ko varu kontrolēt. Paldies!
Atbild:
Dace Simsone, ārste-psihiatre
Labdien! Šizofrēnijas diagnozi nevar uzstādīt no konkrētas fobijas, kas pēkšņi radusies. To jāvērtē kontekstā ar brīdi, kad tas notiek, citiem dzīves notikumiem, veselības stāvokli kopumā, kā arī, iespējams, citiem simptomiem. Vislabāk būtu vērsties pie psihiatra uz konsultāciju klātienē. Ar cieņu,...
Atbild:
Diāna Neperte, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Psihiatriskās palīdzības dienesta Ambulatori konsultatīvās nodaļas vadītāja
Labdien! Bailes no zirnekļiem jeb arahnofobija ir viena no visizplatītākajām fobijām pasaulē un noteikti pati par sevi neliecina par šizofrēnijas esamību. Fobijas jeb bailes no kaut kā nav racionālas, cilvēks to apzinās, bet ar saprašanu vien nepietiek, lai tiktu no tām vaļā. Var sākt ar konsultāciju pie psihologa vai psihoterapeita, lai noteiktu labāko ārstēšanas taktiku. Ja ar nemedikamentozām metodēm netiek panākts nepieciešamais efekts (tas noteikti prasīs laiku) vai ja arahnofobiju pavada vēl citi...
No kā varētu rasties lēkmjveidīgas sāpes kreisajā pusē sirds rajonā divas reizes gadā?
Labdien! Nomoka sāpes kreisajā pusē sirds rajonā. Gadā šī lēkme / kaite parādās divas reizes. Ārsti nevar atrast, kas tas ir. Strādāju dienas un nakts maiņas uz kājām, ir fiziska slodze, arī sāp mugura. Viss sākas ar paātrinātu sirdsdarbību, tajā pašā laikā plaukstas, roku pirksti paliek auksti un zilā nokrāsā, kā arī nedaudz trīc. Liekas, tāda kā panikas lēkme, bet nevar saprast, vai tiešām tā ir un no kā tā rodas. Vēders un sirds man ir pārbaudīti, esmu pilnīgi vesela, asins analīzes nodotas. Aizvakar bija otrā ,,lēkme”, visas tās pašas pazīmes, ko minēju iepriekš, tikai šoreiz jau trešo dienu sāp kreisā pusē sirds rajonā un ir smaguma sajūta. Kas tas varētu būt? Paldies!
Atbild:
Anda Kariņa, ģimenes ārste
Labdien! Visticamāk, diskomforts sirds rajonā, jādomā, saistīts ar starpribu neiralģiju (problēma mugurā, kur kairināta starpskriemeļu spraugā iznākošā nervu saknīte). Palīdzēs nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi un vingrojumi (fizioterapija). Par panikas lēkmēm (somatoformiem traucējumiem) jākonsultējas ar psihiatru/psihoterapeitu. Maiņu darbs, stress, izsīkums var būt kā veicinoši faktori šādiem simptomiem. Ar cieņu,...
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Pēc apraksta spriežot, tās ir veģetatīvās sistēmas spazmas un Jūsu izjūtas ir sirds neirozes izpausmes. Varam piedāvāt veikt vispārēju organisma izmeklēšanu šūnu līmenī, balstītu uz biorezonansi, kuras laikā tiek izmeklēts katrs orgāns un sistēma un noskaidrotas funkcionālās izmaiņas, iekaisuma procesi un patogēnā mikroflora. Tad arī varēsim spriest, vai Jūsu sūdzības izsauc tikai veģetatīvā distonija vai ir arī organismā vēl kādas citas veselības problēmas. Sīkāku informāciju var...
Vai no baktērijām var rasties halucinācijas?
Labdien! Kādas halucinācijas cilvēkam var rasties no baktērijām, piemēram, no tādām, kas radušās uz ilgstoši virtuves izlietnē stāvējušiem nenomazgātiem traukiem? Vai var rasties, piemēram, tādas halucinācijas, kuras var likt domāt, ka kāds ir man kaut ko sliktu izdarījis, vai ka kādam pret mani ir kādi slikti nolūki? Paldies!
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Netīri trauki neizraisa halucinācijas. Ar cieņu,...
Atbild:
Beāte Šternberga, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Psihiatriskās palīdzības dienesta stacionāra virsārste
Labdien! Baktērijas halucinācijas nerada. Bet, ja ir pastiprināts aizdomīgums, kas rada trauksmi, vispirms ieteicams vērsties pie ģimenes ārsta, izstāstīt savas sajūtas, kurām pamatā varētu būt arī kādi dzīves sarežģījumi un to radītais stress. Ģimenes ārsts tad pateiktu, kurp doties – pie psihologa, psihoterapeita vai psihiatra – jautājuma detalizētākai izvērtēšanai....
Vai slimnīcai ir pienākums piesaistīt psihologu vai psihoterapeitu pacientam, kurš ir iestājies stacionārā ar pamatslimību un ļoti smagu depresiju?
Labdien! Vai slimnīcai ir pienākums piesaistīt psihologu / psihoterapeitu pacientam, kurš ir iestājies stacionārā ar pamatslimību un ļoti smagu depresiju? Cilvēks dēļ depresijas pret ārstēšanu izturas noraidoši. Cik es zinu, pacientam ar smagu depresiju parasti būtu jābūt pieejamai psiholoģiskai palīdzībai. Kā vispār tādos gadījumos notiek ārstēšana, kad pacients vienu dienu izturas noraidoši, nākamajā dienā, piemēram, pozitīvi? Paldies!
Atbild:
Evija Rozenlauka, klīniskā un veselības un konsultatīvā psiholoģe, kā arī eksistenciālās psihoterapijas speciāliste
Labdien! Ja pacients iestājies slimnīcā ārstēt pamatslimību, ārstējošais ārsts pamatā rūpējas par pamatslimības terapiju. Ja pacientam ir smaga depresija un tiek atklātas suicidālas (tieksme uz pašnāvību) pazīmes, var tikt organizēta pacienta pārvešana uz tuvāko psihoneiroloģisko slimnīcu. Pacientam ar ļoti smagu depresiju nepieciešama ārsta psihiatra palīdzība. Ne visos slimnīcu stacionāros ir šāds ārsts (tas pats attiecas uz psihologu). Psihologa un psihoterapeita sarunu palīdzība smagas...
Atbild:
Beāte Šternberga, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Psihiatriskās palīdzības dienesta stacionāra virsārste
Labdien! Psihiatriskās palīdzības saņemšana ir brīvprātīga. Ja persona psihiatrisku palīdzību vēlas saņemt, tad, izvērtējot psihisko stāvokli, tiek izveidots individuāls ārstēšanas plāns, piesaistīti ārstēšanai nepieciešamie speciālisti, tajā skaitā arī psihologs....
Kā tikt vaļā no derealizācijas sajūtas?
Labdien! Esmu 17-gadīga jauniete. Šobrīd manā ikdienā lielākais traucēklis ir derealizācijas sajūta. Šī sajūta manā ikdienā pastāvīgi ir nu jau gandrīz 5 mēnešus. Un pēdējā laikā tā papildinās ar nogurumu, lai arī guļu labi, bez modinātājiem, un mana ikdiena ir absolūti nesteidzīga šobrīd. Pēdējās dienās vispār jūtu dīvainas sajūtas, pilnīgi ārpus laika. Nesaprotu, kā šodien pagāja diena. Jūtos nogurusi ne no kā, no malas visu laiku es izskatoties bēdīga, kā man saka tuvinieki, ķermeņa temperatūra lēkā. Aprīlī dzēru "Noofen" pa vienai tabletei dienā vienu mēnesi - nepalīdzēja. Kopš tā laika neesmu neko darījusi. Man bija ļoti stresaini mācību gada pēdējie mēneši un pēc tam strādāju, ar ko gribu teikt, ka problēmas risināšanu atliku. Bet nu nezinu pat, no kura gala lai sāk. Tas gan laikam ir vairāk psiholoģisks darbs, nevis medicīnisks, vai ne tā? Paldies!
Atbild:
Laura Freimane, psihiatre
Labdien! Jā, varat sākt ar psihologu/psihoterapeitu, bet, ja ilgi ir nomāktība, var arī apmeklēt psihiatru, lai izvērtētu medikamentu lietošanas nepieciešamību. Ar cieņu,...
Atbild:
Miks Valters, klīniskais psihologs
Labdien! Pie derealizācijas izjūtām ir tipiski un ļoti ierasti, ka cilvēks mēdz justies "ne savā ādā", atšķirti no realitātes, kas liedz būt kontaktā ar savām emocijām un izjūtām. Šādā veidā pašam ir grūti nodefinēt savas izjūtas, kas, protams, rada spēcīgu apjukumu. Rezultātā var rasties sajūta par nespēju ietekmēt savu dzīvi. Līdzīgi kā pie spēcīgas disociācijas - mēs pamazām "atdalāmies" no savām spējām būt kontaktā ar savām emocijām, kas rada disharmoniju un ietekmē adekvātu reaģēšanu uz ārējās vides...
Vīram depresija - kā aicināt viņu doties pie ārsta?
Labdien! Vīram (40 gadi) ir depresija jau dažus gadus, kopš piedzima bērni. Tos viņš vairs negrib. Negrib ne rūpēties, ne mazgāt, ne ģērbt, tas viņam sagādā riebumu. Man saka, ka es pati gribēju bērnus, lai pati tieku galā. Bērni mums ir 3, es viņus gribēju un likās, ka tolaik, viņš arī gribēja. Katru dienu ir nomāktā stāvoklī un baksta telefonu. Ja kaut kur izbraucam, tad viņš visu pārvērš par drāmu, nekad nepriecājas. Vienmēr īgns. Viss apkārt, kas notiek, ir slikts, visi muļķi, tikai viņš visu saprot. Viņam ir labs darbs. Un es ar bērniem, kas bojā viņam dzīvi, to viņš saka bērnu klātbūtnē. Šķirties negrib. Savu problēmu neatzīst un psihoterapeitus uzskata par šarlatāniem. Man vairs nav spēka vilkt vienai visu saimniecību un katru dienu dzirdēt nicinājumu savā virzienā par jebkuru darbību, ko es daru ne tā... Es cerēju, ka pāries, bet viss paliek tikai smagāk. Negribu pazemojumus un strīdus bērnu priekšā. Zinu, ka ārsti un zāles var palīdzēt. Kā man aicināt viņu aiziet pie ārsta? Par jūtām viņš nekad nerunā, viss labi esot. Vai man pašai vajadzīga terapija, varbūt es esmu viņu novedusi līdz tādam stāvoklim? Neredzu izeju. Man bail, kad saka, ka liks sev cilpu ap kaklu un ka negrib tādu dzīvi. No malas esam laimīga ģimene. Paldies!
Atbild:
Laura Freimane, psihiatre
Labdien! Lai ārstētos, ir nepieciešama viņa piekrišana; ja ir pašnāvības draudi, tad var saukt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Es ieteiktu Jums sākt apmeklēt terapiju, jo pēc Jūsu vēstules var saprast, ka Jūs arī izjūtat emocionālus pārdzīvojumus. Ar cieņu,...
Atbild:
Diāna Neperte, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Ambulatori konsultatīvās nodaļas vadītāja
Labdien! Nereti pats cilvēks neizprot līdz galam, kāpēc jūtas nelaimīgs, un bieži meklē vainu situācijā vai apkārtējos cilvēkos. Tuvinieku teiktais, ka viņam ir depresija, netiek uztverts nopietni, bet reizēm pat veido vai padziļina opozicionāru pretošanos. Īpaši, ja to izsaka cilvēks, ar kuru ir strīdi vai kuru vaino savās nelaimēs. Tad var būt sarežģīti šim “vainīgajam” viņu pierunāt doties pie kāda speciālista. Reizēm ir lielākas cerības, ka cilvēks ieklausīsies padomā, ja to izsaka uzticams draugs vai...
Kā cīnīties ar pēctraumas sekām?
Labdien! Pirms divām nedēļām iekļuvu briesmīgā atgadījumā, kļūstot par slīkšanas upuri. Par laimi, viss beidzās labi, bet, tā kā atgadījums man bija psiholoģiski smags, tad sekas ir palikušas. Ikdienā viļņveidīgi uznāk spēcīgs satraukums, baiļu un bēdu sajūta, ko pavada roku trīce, svīšana, smaguma sajūta krūtīs... Kā manā situācijā vislabāk sev palīdzēt? Paldies jau iepriekš!
Atbild:
Laura Freimane, psihiatre
Labdien! Vislabāk būtu apmeklēt psihologu vai psihoterapeitu, lai to pārrunātu un cīnītos ar sekām. Ja ļoti smagi, varat griezties pie psihiatra. Ar cieņu,...
Atbild:
Diāna Neperte, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatriskās palīdzības Ambulatori konsultatīvās nodaļas vadītāja
Labdien! Pēc pārdzīvotā Jums ir attīstījies posttraumatiskā stresa sindroms. Tas var būt labdabīgs un pāriet mēneša laikā. Taču nereti var arī ievilkties, bet, ja nepāriet 3 mēnešu laikā - to jau uzskata par hronisku. Ja simptomi ievelkas, tas var ietekmēt personības psihes struktūru un būtiski traucēt sociālo funkcionēšanu. Tāpēc mans ieteikums - vērsties pie psihoterapeita vai psihologa ar ievirzi psihoterapijā, lai saņemtu profesionālu palīdzību un izvairītos no iespējamām ilglaicīgām sekām....
Vai var turpināt grūtniecību, ja ir aritmija?
Labdien! Esmu 32 gadus jauna sieviete, 1.69 m un 51 kg. Ik dienu sadzīvoju ar aritmiju, rokas pulkstenis ar pulsa mērītāju parasti izmēra no 120 - 140 sirdspukstiem, tas ir brīžos, kad kustos. Ja daru kādas fiziskas aktivitātes, reizēm tik traki neuzkāpj, bet bieži gan. Citreiz pat nejūtu neko, tikai redzu ciparus, ka ir augsts pulss, bet citreiz jau pie 110 jūtu. Esmu uztaisījusi visas pārbaudes pie kardiologa, pārbaudīts vairogdziedzeris, analīzes utt. Visur viss kārtībā, ārsti, pats kardiologs saka, ka pie vainas nervi, esot pastāvīga trauksme. Lai gan es ne vienmēr jūtos baigi trauksmaina, ir dienas, kad esmu pavisam mierīga, viss ok, bet, kā sāku kaut ko darīt, tā uzreiz pulss kāpj. Esmu arī ļoti mazkustīga, nav spēks muskuļos, viss ir atslābinājies, jo pagājušogad izslimoju smagi Covid un ilgu laiku biju uz gultas, neēdu, ļoti daudz nokritos svarā, tā tiku pie barības vada trūces un hroniskā gastrīta. Un nupat uzzināju, ka esmu bērniņa gaidībās. Zinu, ka grūtniecība paņem no sievietes ļoti daudz, nemaz nerunājot par pašām dzemdībām. Uzrakstīju savam kardiologam, bet viņš man vēl neatbild, tāpēc vēršos šeit pēc atbildēm, jo mans lielais uztraukums tagad ir par to, kā man tagad rīkoties, vai vispār drīkstu turpināt grūtniecību, ja man ir aritmija? Cik bīstami vai droši tas ir? Kā tas ietekmēs manu un bērniņa veselību? Vai varu pati dzemdēt, vai šajā gadījumā būs jāveic ķeizargrieziens? Pateicos jau iepriekš par Jūsu veltīto laiku, lai man atbildētu!
Atbild:
Maija Dace Broša, ginekoloģe
Labdien! Jūsu jautājumā ir daudz neskaidrību, tāpēc atbildēt, neko par Jūsu veselību nezinot, diemžēl ir neiespējami. Mans ieteikums: vispirms pašai sev atbildēt, vai tiešām vēlaties grūtniecību. Grūtniecību mūsdienās iznēsā un dzemdē pat ļoti slimas sievietes. Pēc rakstītā nav skaidrs, vai Jums aritmija vispār ir. Ja kardiologs uzskata, ka esot trauksme, ieteiktu apmeklēt psihoterapeitu un tad izlemt par turpmāko....
Atbild:
Dr. Kristina Bojuta, Sievietes veselības centrs
Labdien! Vai Jums ir aritmija vai tahikardija? Vai lietojat zāles? Būtu labi tikt pie kardiologa uz konsultāciju un tad pēc tam ar kardiologa slēdzienu doties pie ginekologa....
Kā cīnīties ar nekontrolējamām dusmām?
Labdien! Man nezināmu iemeslu dēļ esmu nesociāls cilvēks, kopš sevi atceros, un ir garastāvokļa svārstības, kuras šķietami progresē, kaut dzīvē nenotiek nekas jauns. Dusmu brīžus vairs nav tik viegli "norīt" un tanī brīdī vairs neņemu vērā apkārtējos. Biju pie psihoterapeita, bet tur teica, ka vienkārši esmu jūtīgs cilvēks un būtu jāiemācās uzvedības izpausmes kontrolēt. Neko mācīties netaisos, jo tas ir neproduktīvi. Vai ir kas cits, izņemot elpas ievilkšanām un amlīdzīgi? Paldies!
Atbild:
Laura Freimane, psihiatrs
Labdien! Mācīties dažādas tehnikas, kā kontrolēt dusmas, var būt arī produktīvi. Varat arī griezties pie psihiatra, lai izvērtētu nepieciešamību lietot medikamentus....
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Varat meklēt palīdzību pie ārsta - psihiatra. Mūsu medicīnas centrā pieņem ārste-psihiatre B. Brokāne - Čekstere. Par pierakstu vai sīkāku informāciju zvaniet darbdienās uz tālruni 27088877. Ar cieņu,...
Vai psihoterapeits var dot slēdzienu, ka histerektomija ir nepieciešama?
Labdien! Man ir 22 gadi un es nespēju sadzīvot ar mēnešreizēm (nosliece uz pašnāvību, sevis fiziska ietekmēšana). Nav tā, ka tās būtu smagas vai būtu citi blakusefekti, bet man visu laiku nāk bezpalīdzības sajūta, jo nespēju ietekmēt faktu, ka tās ir vai būs. Lūdzu ginekologa palīdzību, bet viņas atbilde bija "tu vēl esi jauna un vēl ir jādzemdē". Man ir divi bērni, kas ir vairāk nekā pietiekami, un neuzskatu, ka tādēļ būtu visu dzīvi jāmokās. Tādēļ jautājums - vai psihoterapeits var dot slēdzienu, ka histerektomija ir nepieciešama? Paldies!
Atbild:
Maija Dace Broša, ginekoloģe
Labdien! Histerektomija ir operācija, kas netiek veikta bez nopietniem iemesliem. Jūsu gadījumā ir jāārstējas pie psihoterapeita vai psihiatra. Pie ginekologa iespējams uzsākt kontracepciju, kur mēnešreizes ir tikai 4 reizes gadā un ir prognozējamas....
Pārāk bieža masturbācija - kā var palīdzēt vēršanās pie seksologa?
Labdien! Man ir 27 gadi, esmu nevainīga, bet masturbēju no 13 gadiem un daru to ļoti bieži, lai nomierinātos un atslābinātos. Daru to arī publiskā tualetē, kas ir apgrūtinoši. Ginekoloģe teica, ka vajagot seksopatologu. Pie kāda man vērsties un kā tas man varētu palīdzēt? Ko man pašai darīt? Paldies!
Atbild:
D. Balodis
Labdien! Liekas, ka Jums ir izveidojusies atkarība no masturbācijas, kura traucē dzīvot. Iespējams, ir vajadzīga psihoterapija, tāpēc es ieteiktu Jums griezties pie psihoterapeita, lai konstatētu šādas atkarības iemeslus un atrastu veidu, kā atbrīvoties no šīs atkarības....
Vai man varētu būt atkarība no ēdiena?
Labdien! Man radās jautājums, vai mani ēšanas paradumi varētu būt uz psiholoģiska pamata, vai man vienkārši ir šādi paradumi. Nevarētu teikt, ka ēdu daudz - lielas porcijas. Ēdu mazas porcijas, bet bieži. Otrs ir tas, ka mana ēdienkarte ir diezgan šausmīga šobrīd, jo pēdējā laikā neko siltu negatavoju, ēdu omletes, pelmeņus, salātiņus citreiz, maizītes utt. Dienas vidū pārtraukumos - bulciņas. Silto apēdu labi, ja reizi nedēļā. Un ir ļoti liela vēlme pēc saldumiem. Neviena diena nepaiet bez šokolādes, batoniņa vai vairākiem (arī biezpiena sieriņi). Tas, kādēļ man radās šāds jautājums, ir arī tāpēc, ka es ēdu tad, kad negribu. Principā es neēdu atkal tad, kad esmu pārēdusies. Ja neesmu pārēdusies, bet esmu nesen ēdusi un esmu paēdusi, (man šobrīd negribas), es tāpat iešu un kaut ko paņemšu (parasti tas ir nevis normāls ēdiens, bet tas, kas neveselīgs, un tas, ko gribās.) Iekšējās problēmas, protams, ir. Un daudz cīņu ar sevi notiek katru dienu. Mana nepārtrauktā sevis apspiešana par to, kādai man jābūt, sevis nicināšana, sev daudz ko cenšos ikdienā ieskaidrot. Uztraucos par to, ko domās citi, baidos, neuzdrīkstos. Bieži domāju par pagātni, kaut gan manā tagadnē ir daudz labu lietu un nav iemesls skumt par to, ka “kādreiz bija labāk”, kā arī liels klupšanas akmens - aizvainojumi. Manī turās aizvainojumi, par kuriem joprojām domāju, kaut gan mana dzīve pēdējo 7 mēnešu laikā ir pilnībā mainījusies. No vecā dzīves posma manī tie turās un es domāju ik pa mirklim par cilvēkiem, ar kuriem man ir sliktas atmiņas, kaut gan man ar viņiem vairs nav nekādu saistību. Brīvdienu rītos mans stimuls piecelties ir tas, ka es varēšu paēst. Var jau būt, ka man ir vienkārši tādi paradumi. Bet tas, kā es priecājos paēst, jo īpaši pēc sliktas dienas, un uzskatu to par savu tās dienas prieku - tas man nešķiet īsti normāli. Kā to varētu izskaidrot un klo man darīt? Paldies!
Atbild:
Laura Freimane, psihiatre
Labdien! Jums būtu labi apmeklēt psihologu, lai risinātu savas iekšējās problēmas un atrastu jaunus mērķus. Ēšanas paradumiem var būt psiholoģisks pamats, bet tos var mainīt ar psihologa vai psihoterapeita palīdzību. Ar cieņu,...
Kā tikt galā ar trauksmi, nomāktību, pārāk lielu analizēšanu?
Labdien! Man ir ļoti samilzušas problēmas. Zaudēts darbs, sūdzības par bērna uzvedību pirmsskolā, finansiālas problēmas, u.tml. Katra diena paiet kā elle, godīgi sakot. Šovakar, nākot no veikala, 2 pusaudži mani par cūku nosauca. Šī frāze mani iedzina asaru uzplūdumā. Man ir 26 gadi, nesaprotu, kāpēc vispār mani tas aizskāra. Bet jo ilgāk es atrodos mājās, jo trakāk paliek. Nav dzīvesprieka, nekā. Pamostos no rīta un domāju, kaut atrāk vakars pienāktu, lai var iet atpakaļ gulēt. Man visu laiku jau kādus gadus piecus trīc rokas, ja sanervozējos, tad trīce ir pastiprinātāka nekā parasti. Iepriekšējā darba vietā kolēģi nekaunējās mani izsmiet par svaru, ka es esot lēna kā koka lelle, iesper man pa ceļgaliem un parauj aiz ausīm. Regulāri tika kliegts virsū, ja kaut kādu kļūdu pieļāvu vai nesadzirdēju doto komandu. Darbs bija fiziski smags, kokapstrādē. Protams, sakarā ar visu situāciju pasaulē uz laiku atlaida lielāko daļu cilvēku. Solījās, ka pasauks mani atpakaļ. Bet nekā. Jo es jūtu, ka par mani ir bijušas sūdzības un tieši draudi arī bija, ka tāpēc vairs arī atpakaļ nepieņems. Visu laiku biju tur drūma, bet man vienkārši pārmeta, ka esmu dīvaina, iedomīga utt. Es nepārdzīvotu par to tik ļoti (par darbavietas atgūšanu), bet tā bija vienīgā vieta, kuru varēju savienot ar bērnu. Uz pilsētu izbraukāt es nevaru. Nezinu, ko iesākt. Bet es tāda nomākta esmu bijusi jau kopš pusaudžu gadiem. Bet tagad viss ir vienkārši par daudz un, rakstot šo tekstu, asaras birst kā pupas. Kā sev iemācīt kontrolēt emocijas? Kur vērsties? Pie ģimenes ārsta nevēlos, dzīvoju mazā miestā un diez vai sapratīs manu problēmu, drīzāk norakstīs uz to, ka esmu slinka. Paldies!
Atbild:
Lolita Dalbiņa, psihiatrs
Labdien! Pēc stāstītā saprotu, ka trauksmaina jūtaties jau ilgstoši, taču pēdējā laikā problēmas situāciju pasliktinājušas. Iesaku laicīgi vērsties pie psihiskās veselības speciālista - psihoterapeita vai psihiatra, kurš varēs izvērtēt Jūsu psihisko stāvokli un nozīmēt ārstēšanu. Psihiatrs ir tiešās pieejamības speciālists un ģimenes ārsta nosūtījums nav nepieciešams. Lai veicas! Ar cieņu,...
Kā tikt galā ar dusmu uzliesmojumiem?
Labdien! Vēlētos padomu. Jau vairāk nekā pusgadu manī ir dusmas, aizvainojums, niknums, ko man ļoti grūti savaldīt. Dažreiz pašai bail no sevis. Es varu kādu apvainot, pazemot utt. Man ir viegla garīga atpalicība, nestrādāju un nemācos, uz pasauli, īpaši cilvēkiem, raugos negatīvi. Man nav ne ambīciju, ne plānu. Apmeklēju psihiatru, zāles dzeru. Ko vēl man darīt, pie kā vērsties? Esmu gājusi pie psihologiem, bet apmeklējumi beigušies ar manu kliegšanu, jo, tiklīdz es jūtu, ka mani pazemo, noliek, nonievā vai pārmet, man nav savaldības, jo man kā ihtiozes slimniecei bija daudz pazemojumu bērnībā un fiziskā vardarbība. Joprojām to atceros, plūkāju ārā matiņus no intīmās zonas un lieku mutē, tas jau no dziļas bērnības. Lūdzu kādu ieteikumu, būšu pateicīga. Man vajadzīga palīdzība. Paldies!
Atbild:
Laura Freimane, psihiatrs
Labdien! Ar dusmām un aizvainojumu noteikti jāturpina strādāt ar psihologu. Psihologs noteikti necenšas Jūs pazemot. Ja nav izveidojies kontakts ar esošo psihologu, var to nomainīt pret citu. Varat arī šis problēmas pārrunāt ar Jūsu ārstējošo psihiatru, varbūt nepieciešams pamainīt terapiju. Ar cieņu,...
Atbild:
Diāna Neperte, Psihiatriskās palīdzības dienesta Ambulatori konsultatīvās nodaļas vadītāja
Labdien! Psihologa konsultācijas būtu lietderīgas tikai tad, kad ar piemeklētu medikamentu shēmu sāciet justies mierīgāk. Ja kādu psihiatru darba rezultāts līdz galam neapmierina, droši vajadzētu pamēģināt nokonsultēties pie kāda cita par turpmāko ārstēšanos. Latvijā ir pieejams plašs dažādu medikamentu klāsts, lai varētu pielāgot individuālu zāļu kombināciju. Ja ambulatorā ārstniecība efektu nedod, ir iespējas izšķirties par stacionāru ārstēšanu, kur iespējama gan medikamentu pielāgošana, gan...
Atbild:
Ieva Muižarāja, klīniskais psihologs
Labdien! Dusmas ir normālas cilvēka emocijas. Mēs bieži jūtamies dusmīgi, ja mūsu mērķi tiek izjaukti vai kad mēs uztveram, ka citi mūs izmanto, vai pārkāpj mūsu robežas. Emocijas sagādā problēmas, ja tās tiek piedzīvotas pārāk bieži vai intensīvi. Lasot Jūsu stāstu, saprotu, ka dusmas ir parādījušās pēdējā pusgada laikā. Noteikti vērts būtu paskatīties, kas šajā laika posmā ir noticis. Ja ir vēlme saprast sevi vairāk un savas emocijas, un kā tās regulēt, visslabāk būtu doties pie speciālista, psihologa vai...
Kur vērsties pēc palīdzības ar diagnozi kompulsīvā pārēšanās?
Labdien! Jau praktiski 5 gados cīnos ar “kompulsīvo pārēšanos”. Biju ārstējusies pie psihiatres, lietoju medikamentus. Likās, ka esmu pieveikusi savas problēmas, taču nē. Pagāja pusotrs gads, un jūtu, ka viss atgriežas vecajās sliedēs. Iesakiet, lūdzu, psihoterapeitus/psihiatrus, kas darbojas tieši šajā jomā. Paldies!
Atbild:
Kristīna Buta, psihiatre, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Ambulatori konsultatīvā nodaļa
Labdien! Ir jāapzinās, ka ēšanas traucējumus, kāda ir arī “kompulsīvā pārēšanās”, nevarēs izārstēt ar vienu psihiatra nozīmētu ārstniecības kursu. Būtu arī ieteicams izvērtēt, vai pamatā šai psihiskās veselības problēmai varētu būt depresija. Ja Jums nav veicies veselības problēmas risināšanā, Jūs varat konsultēties Ēšanas traucējumu resursu centrā, kas atrodas Rīgā Grebenščikova ielā 1, vai arī konsultēties pie cita psihiatra. Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra reģistratūras strādā no...
Vai panikas lēkmes brīdī var paaugstināties asinsspiediens?
Labdien! Vai panikas lēkmes brīdī, kad ir tas nelabums, bailes un trīceklis pa visu ķermeni, asinsspiediens var paaugstināties? Ja man vienmēr spiediens ir 120/90, tad vienu vakaru panikas brīdī bija 140/90. Galva bija dulla, uz acīm dīvaina spiešanas sajūta. Ir pamats satraukumam, ka tas var nebūt no veģetatīvās distonijas? Paldies!
Atbild:
Laura Freimane, psihiatrs
Labdien! Jā, panikas lēkmes laikā asinsspiediens var paaugstināties. Taču vienmēr, ja rodas problēmas ar asinsspiedienu, nepieciešams konsultēties ar ģimenes ārstu, lai kopā lemtu par ārstēšanas iespējām. Ar cieņu,...
Atbild:
Diāna Neperte, RPNC Psihiatriskās palīdzības dienesta Ambulatori konsultatīvās nodaļas vadītāja
Labdien! Pie panikas traucējumiem, kā jebkurā satraukumā, var celties asinsspiediens. Turklāt Jūsu pieminētais asinsspiediena paaugstinājums nav izteikts. Panikas traucējumi ir jāārstē, lai neatkārtotos un netraucētu pilnvērtīgi dzīvot. Lai noskaidrotu savu veselības stāvokli, Jums vispirms būtu jādodas uz konsultāciju pie sava ģimenes ārsta. Viņam izstāstīsiet par saviem simptomiem un sajūtām, un viņš ieteiks Jums turpmāko rīcību. Būtu ieteicama gan psihiatriska terapija (medikamenti), gan...
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Pie veģetatīvās distonijas spiediens var gan paaugstināties, gan samazināties, gan arī lēkmes laikā būt nemainīgs. Ar cieņu,...
Neizskaidrojamais veselības stāvoklis - par ko tas varētu liecināt un kā rīkoties tālāk?
Labdien! Rakstu šeit ar cerību atrast kādas atbildes, jo, godīgi sakot, vairs nezinu, ko darīt. Esmu 31 gadus veca sieviete, augums 1,69 m un svars 50 kg. Dzīvoju Itālijā. Viss sākās pagājušā gada jūlijā, kad saslimu ar kovidu. Mani slimības simptomi pirmās divas dienas bija kā parasta gripa vai saaukstēšanās, ar temperatūru līdz 38,8 °C un kakla sāpēm. Pēc tam, kad tas pārgāja, nāca vienkārši nenormāls nespēks, ka vairs nespēju no gultas piecelties, kā arī pilnībā pazuda apetīte. Vienīgais, ko varēju ieēst, bija ķirši un kefīrs, pa reizei uzgrauzu kādu cepumu. Pēc 10 dienu mocībām devāmies uz slimnīcu, jo nebija nekādu uzlabojumu. Tur man vēnā salaida sāļus un palaida mājās, tad man uzradās apetīte un pamazām sāku atgūt arī spēkus, lai gan pa to laiku mani sāka piemeklēt jauni simptomi - drebuļi, tahikardijas lēkmes un trauksme. Sākām izmeklēt sirdi - ehokardiogrāfija, holters 24h, slodzes pārbaude -, bet viss esot kārtībā. Pēc laika pārgāja visi pēckovida simptomi, palika tikai nedaudz trauksme un pa reizei kāda tahikardijas lēkme, bet pēc kādas nedēļas sāka palikt slikti, sāka uzdot kuņğis un man uzradās tādas lēkmes, ka pēkšņi tā kā no paribes uz augšu nāk straujš vilnis ar milzu uztraukumu un elpas trūkumu, tā, ka nevar izturēt. Saucu vīru, saku, ka elpu nevaru saķert, iekšā ļoti dīvaina un neaprakstāma sajūta. Tad arī atkal apetīte samazinājās. Nemaz nevarēju neko ne ieēst, ne iedzert, jo uzreiz punktā starp barības vadu un kuņği tāds smagums, uz sirdi spieda, nāca virsū milzīgs bezspēks, sajūta, ka jāğībst. Nevarēju noiet lielus attālumus, varēju tikai noteiktā pozā sēdēt pusguļus uz dīvāna, kā arī nāca sāpes klāt kuņğī un dedzināšana krūtīs. Atkal devāmies uz slimnīcu, kur pēc izmeklējuma teica, ka ir gastrīts un barības vada iekaisums. Vēnā laida zāles, kas it kā atslābina kuņği un atvieglo darbību. Tas tiešām bija vienīgais, ar ko tiku uz kājām, pazuda tas briesmīgais smagums, lēkmes un ğībšanas sajūta, atsāku ēst, lai gan esmu pazaudējusi vairāk nekā 8 kg pa šiem mēnešiem. Tad veicām gastroskopiju, slēdzienā pateica, ka man ir hroniskais gastrīts un gastroezofageālais reflukss - slīdošais. Ir pagājuši mēneši, bet jūtu, ka neesmu pilnībā uz kājām. Katru dienu mani piemeklē kāds simptoms, uznāk kāds sliktums, piemēram, es nevaru padarīt kaut ko fizisku, jo man ir risks, ka var uznākt tahikardijas lēkme un tā ir ļoti nepatīkama. Uzreiz uznāk vispārīgs bezspēks, ļenganums kājās, ka nevaru paiet, uznāk karstums un sirds tik strauji sitas, ka liekas, ka izlēks pa muti laukā. Skatoties pulsa mērītājā, ko nēsāju kā pulksteni uz rokas, rāda reizēm pat līdz 150 sitieniem, labākajā gadījumā tie ir 135 sitieni. Ikdienā daudz nevaru kustēties, pat vienkārši uzejot pa trepēm uz otro stāvu jau pulss būs 115 - 120. Miera stāvoklī parasti pulss man ir no 80 - 90, reti 70. Jau vairākus gadus ciešu arī no ekstrasistolēm, kas mani piemeklē it sevišķi pēc tahikardijas lēkmēm. Man ir ļoti nespēcīgs ķermenis, ātri nogurst rokas, kājas. Nespēju pieņemties svarā. Tagad jau kādus divus mēnešus man sāp kaklam labajā pusē priekšā un ir redzams un jūtams uzpampums. Biju pie endokrinologa, kurš teica, ka vairogdziedzerī ir mezgliņi, bet vairogdziedzeris funkcionē labi. Veicām arī asinsanalīzes uz vairogdziedzera hormoniem - nekas nav ārpus normas, un neviens nevar izskaidrot, kāpēc man kaklam ir šīs sāpes vai uzpampums, sakot, ka tie ir savilkti kakla muskuļi, bet es tā nedomāju. Redzu, ka man sānā dziedzeris ir uztūcis. Esmu ievērojusi arī, ka, pieliecoties ar galvu uz leju, piemēram, kad mazgāju matus, man paliek slikti, sāk strauji sisties sirds, elpa sāk trūkt, uznāk atkal nespēks un arī trauksme. Nevaru saprast, vai tas ir no manas kuņğa problēmas, vai tomēr tas ir kas cits. Tāpat arī man ļoti bieži ir tādas sūrstošas sāpes krūtīs, kas nāk no punkta tieši zem sirds, starp kuņği un sirdi, un izstarojas uz sāniem, uz ribu pusi. Netieku no tām sajūtām vaļā. Kad liekas, ka tās ir pārgājušas un vairs nav, tad atkal pēc laika parādās. Neesmu tik izpētījusi, vai biežāk tā sajūta ir, kad ir tukšs vai pilns kuņğis. Mana mape ar pārbaudēm, analīzēm ir pārpildīta, ārsti norausta plecus, saka, ka nezina, kas man ir, noraksta visu uz veģetatīvo distoniju un stresu, taču stress un trauksme man parādās, kad ir slikti! Tajos brīžos, protams, ka ir bailes. Es zinu, ka agrāk man nekā tāda nebija, bet tagad ir un ka ir taču jābūt kādam iemeslam, kāpēc notiek tā, kā notiek, jo bez iemesla nekas tāds nebūtu un es justos labi. Kā varētu izskaidrot šos simptomus un kā no tiem atbrīvoties? Paldies!
Atbild:
Dr. Anda Kariņa
Labdien! Vēlams lietot kuņģa skābi mazinošus preparātus, ko ārsti izrakstījuši sakarā ar kuņģa atvilni. Ieteiktu veikt atkārtotu Holtera monitoru, jo pie tahikardijas virs 150x' tomēr būtu jāmeklē cēlonis. Par veidojumu uz kakla grūti komentēt, bet, ja tika veikta USG, un nekas netika atrasts, īsti satraukumam nevajadzētu būt. Domāju, ka visdrīzāk būtu jākonsultējas ar speciālistu un jānostabilizē Jūsu psihoemocionālais stāvoklis, kas, manuprāt, spēlē lomu visā garajā slimošanas procesā pēc...
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Mūsu viedoklis sakrīt ar Jūsu ārsta uzstādīto diagnozi - veģetatīvā distonija, jo pie šīs problēmas var būt visi šie simptomi, kurus Jūs savā vēstulē esat minējusi. Nelielas problēmas rada arī gastroezofogālais refluks, kad, vārstulītei atveroties, skābe no kuņģa nokļūst barības vadā un rada dedzinošas sajūtas. No simptomiem atbrīvoties var, barojot nervu sistēmu. Ieteicama vizīte pie psihiatra vai psihoterapeita. Ar cieņu,...
No kā varētu būt paātrināts sirds pulss miera stāvoklī?
Labdien! Man ir 20 gadu, dzīvoju samērā veselīgu dzīvesveidu. Ģimenē neviens nav slimojis ar sirds kaitēm. Pēdējā mēneša laikā 3 reizes esmu novērojis, ka vakarā mans pulss uzkāpj no 90 līdz 120 sitieniem minūtē miera stāvoklī, sitieni ir spēcīgāki nekā parasti, un kreisajā rokā jūtu tirpoņu. Pirms nedēļas biju uz velokardiogrammu, pulss bija paaugstināts, bet daktere teica, ka sirds esot vesela, problēma varētu būt stresa dēļ. Palīdzība man jāmeklē pie psihologa. It kā skolas semestris tuvojas beigām un ir jūtams stress, bet nedomāju, ka tas ir īstais iemesls. Varbūt varat palīdzēt un ieteikt, ko darīt šajā situācijā? Jo internetā pieejamā informācija liek man domāt, ka dzīvot palikušas pāris dienas. Jau iepriekš pateicos par Jūsu padomu!
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Nesatraucieties, dzīvosiet vēl ļoti ilgi. Jūsu minētās sūdzības ir saistītas ar spriedzi. Tirpoņu un sirds klauves rada veģetatīvā nervu sistēma. Visdrīzāk spriedze un slodze ir nogurdinājusi nervu sistēmu, tāpēc ieteicama vizīte pie psihoterapeita vai psihiatra. Ar cieņu,...
Seksuālā disfunkcija kopš antidepresantu lietošanas - vai ārstējama?
Labdien! Esmu 25 gadus jauna sieviete. Vasarā divus mēnešus dzēru antidepresantus un miega zāles, jo bieži izjutu satraukumu. Arī iepriekš šad tad esmu apmeklējusi psihiatru, kurš man izrakstīja dažādas zāles, jo no katrām bija nepatīkami simptomi. Neilgi kopš tās lietoju, pārstāju just jebkādu baudu dzimumakta laikā - tā man nekad agrāk nebija bijis, bet uzreiz nesapratu, ka antidepresanti varētu būt pie vainas. Protams, vajadzēja izlasīt zāļu aprakstu. Kad parādījās citi traki simptomi, iedomājos to izlasīt. Man par pārsteigumu zāļu "Pram" aprakstā minēts, ka seksuālā disfunkcija var palikt uz mūžu. Man nav ne mazāko šaubu, ka vainojamas ir tieši šīs zāles, iespējams, kombinācijā ar "Kventiax", jo tas sākās diezgan ātri, kopš tās lietoju. Lai gan "Kventiax" jau šķita gana pazīstams. Pārstāju visas zāles lietot uzreiz. Ir sajūta, ka līdz ar zāļu lietošanu ir zudušas manas emocijas, es vairs nesmaidu, nebēdājos, esmu vienaldzīga. Taču doma par to, ka seksuālu baudu, iespējams, vairs nekad nesasniegšu, mani dzen izmisumā, lai neteiktu vairāk. Pie tā paša psihiatra vairs neiešu. Zāles kā antidepresantus, saprotams, vairs nelietošu nekad. Man ir veselīgs dzīvesveids, ja neskaita iepriekš lietotās zāles. Nodarbojos ar sportu. Mani jautājumi: 1. Vai šis ir ārstējams? 2. Kur man vērsties ar savu problēmu? Esmu gatava doties kaut uz dārgāko klīniku. 3. Vai mēdz būt, tā ka bauda nekad neatgriežas? 4. Vai vispār pastāv sieviešu “Viagra”? Vai tā pieejama Latvijā? Paldies!
Atbild:
Maija Dace Broša, ginekologs
Labdien! Jūs medikamentus esat lietojusi īslaicīgi, tādēļ nedomāju, ka varētu būt paliekošas sekas. Jums palīdzēt varētu ārsts seksologs. Iesaku Aiju Tulu Rijkuri, kura ir ginekologs, seksologs un psihoterapeits. Viņas pieņemšanas vietas var atrast internetā....
Atbild:
Dr. Kristina Bojuta, Sievietes veselības centrs
Labdien! Jums jādodas pie psihiatra un psihoterapeita - jābūt gan medikamentozai terapijai, gan darbam ar psihoterapeitu. No ginekoloģijas puses - mums ir iespēja uzlabot Jūsu libido, vismaz mēģināt to izdarīt. Bet pirms tam noteikti nepieciešama apskate, izmeklēšana un tad tikai terapija....