medicine.lv skaitļos

Lietotāji online418
Aktīvie uzņēmumi12801
Nozares raksti1635
Ekspertu atbildes21477
Psihoterapija / psihiatrija: medicine.lv
Vai veģetatīvā distonija, trauksme var radīt diskomfortu krūtīs, kas pāriet uz muguru?
Labdien! Man ir 19 gadi, vīrietis, sportisks, ir veģetatīvā distonija. Mana problēma ir tāda, ka kopš šķiršanās ar meiteni mani pavada diskomforts krūtīs, kas pāriet uz muguru un pilnīgi ir vēlme izlocīties uz aizmuguri vai uz sāniem - tad uzreiz paliek vieglāk. Kas tas varētu būt, vai šādas lietas mēdz būt no trauksmes/ veģetatīvās distonijas? Tas bieži izraisa arī paniku, liekot domāt, ka ir sirds slima, kaut gan ģimenes ārsts pārbaudījis, un man viss ir kārtībā, saka, ka tas dēļ stresa. Paldies!
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Veģetatīvā distonija var dot ļoti daudz un dažādas parādības un, ja Jums ir stress, tad visdrīzāk tas izprovocē Jūsu sūdzības. Ar cieņu,...
Atbild:
Dace Simsone, ārste - psihiatre
Labdien! Jā, šādas parādības var būt pārmērīga stresa, iekšējas spriedzes dēļ, kas ir arī veģetatīvās distonijas provokators. Var droši izlocīties, pastaigāties, pavingrot. Ir lietderīgi arī ar kādu no sirds parunāties - draugu, radinieku vai speciālistu (psihologu, psihoterapeitu), lai tā iekšējā spriedze mazinās un pārdzīvojums adekvāti emocionāli pārstrādājas. Ar cieņu,...
Trauksme, bezmiegs, slikta duša un caureja - kā to ārstēt?
Labdien! Vīrietis, 25 gadi, svars 75 kg. Jau ir pagājis vairāk nekā gads, kopš es mokos ar šādu problēmu: katru rītu es jau ap kādiem pulksten 5:00 no rīta esmu augšā no trauksmes sajūtas, stresa. Jūtu, kā man sirds sitas un parādās drebulis, kam seko slikta dūša, arī caureja. Dažreiz sanāk izvairīties no sliktās dūšas un tieku sveikā cauri tikai ar caureju. Tāpat pieceļoties man ir sajūta, ka saules pinumā ir tāds kā kamols vai it kā kas smags būtu virsū. Pēdējos trīs mēnešos vemjot jau sāk nākt ārā siekalas kopā ar asinīm. Pirms gulētiešanas speciāli neko neēdu, zinot, ka no rīta būs slikti. Lai būtu vieglāk izvemties, no rīta iedzeru ūdeni vai tēju. Kad esmu izvēmies, paliek labāk, lai gan nekas tā arī netika izvemts. Aizejot uz darbu, jau pēc kādām divām stundām sāk parādīties apetīte, ēdu es kārtīgi, alkoholu vispār nelietoju un nu jau kā divus gadus arī nesmēķēju. Pie kādiem ārstiem man vērsties un kādas zāles lietot? Zinu, ka tas viss ir galvā, cīņā ar stresu esmu mēģinājis meditāciju, relaksēties, sportot, ievērot pareizu uzturu, bet nekas nepalīdz. Paldies!
Atbild:
Dace Simsone, ārste - psihiatre
Labdien! Jums, visdrīzāk, jāvēršas pie psihiatra, kas nozīmēs terapiju veģetatīvo reakciju stabilizēšanai, miega uzlabošanai un sliktās dūšas mazināšanai. Bet vēlāk arī izmeklēties pie ģimenes ārsta, nodot analīzes, lai tomēr izslēgtu arī kādu citu saslimšanu. Ar cieņu,...
Atbild:
Dr. Inita Lēna Goldšteina
Labdien! Jums jādodas pie psihiatra vai pie ārsta- psihoterapeita. Šādā gadījumā būtu nepieciešams lietot antidepresantu, kuru ārsts Jums izrakstītu....
Atbild:
Baiba Brokāne - Čekstere, ārste- psihiatre
Labdien! Jums ir neirotiskas dabas traucējumi, tāpēc vislabāk būtu apmeklēt psihiatru, izrunāt savas problēmas un kopā atrast Jums atbilstošāko risinājumu. Ar cieņu,...
Kā risināt panikas lēkmju un veģetatīvās distonijas problēmu?
Labdien! Esmu puisis, man ir 19 gadi, sveru 80 kg. Nesen bija trakākais, kas noticis ar mani saistībā ar panikas lēkmēm. Bja grūti elpot, sirds lēkāja, tāpēc tika saukta ātrā palīdzība, kas man iešpricēja, lai es nomierinātos un kārtīgi atpūstos. Mamma mani baida, ka mani vienreiz ieliks psihiatriskajā klīnikā, un tas man izraisa šausmīgas bailes. Tā tiešām var būt, ka mani var ielikt klīnikā? Man nav pašnāvnieciskas domas vai vēlme kādam nodarīt pāri, tieši pretēji - pat mušu man ir žēl. Man ir veģetatīvā distonija jau 4 gadus, un esmu nolēmis sākt iet pie psihologa. Piebildīšu, ka vienmēr panikas lēkmju izraisītājs ir šaubas par manu veselības stāvokli. Esmu cilvēks, kas visu patur sevī, kā arī maz runāju. Ceru uz pozitīvu atbildi! Paldies jau iepriekš!
Atbild:
Dace Simsone, ārste - psihiatre
Labdien! Jums ir ļoti laba apņemšanās - iet pie psihologa. Tas palīdzēs, iespējams, sevi vairāk apzināties un atrast metodes, kā ar šo stāvokli sadzīvot. Vēlams arī pakonsultēties pie psihiatra, varbūt var piemeklēt, ja vajag, arī medikamentozo terapiju. Tāpat, vienkārši bez iemesla, psihiatriskajā slimnīcā nevienu neliek. Ar cieņu,...
Atbild:
Dr. Inita Lēna Goldšteina
Labdien! Ieteiktu Jums aiziet pie psihiatra, jo šīs sūdzības ir gana nopietnas un, visticamāk, būtu nepieciešama medikamentoza terapija. Zāles var izrakstīt ārsts, ne psihologs. Bet nevajag raizēties par nokļūšanu psihiatriskajā slimnīcā vai domāt - kā es iešu pie psihiatra, es taču neesmu traks vai tml. Tie ir stereotipi, kas neatbilst patiesībai. Nav jābūt "trakam", lai ietu pie psihiatra, un diemžēl šādi simptomi var piemeklēt katru no mums. Vēl varat aiziet pie ārsta psihoterapeita, ja vēlaties...
Bailes no telefona zvanīšanas - kā tikt galā ar šo problēmu?
Labdien! Esmu 21 gadu vecs, vīrietis. Vēlos jautāt - kāpēc vienmēr, kad man uz telefonu zvana kāds svešs numurs, man sirds sāk spēcīgi un ātri sisties? Tas notiek, arī runājot pa telefunu, ja es runāju ar kādu svešu cilvēku. Ja zvanītājs ir pazīstams, sirdsdarbība nepaātrinās. Vai man ir kaut kāda fobija? Kā es varētu tikt galā ar šo problēmu? P.S. Sirds slimību nav. Paldies!
Atbild:
B. Brokāne-Čekstere, ārste-psihiatre
Labdien! Jums tā ir zināma veida fobija. Ja tā ir ļoti izteikta un traucējoša, jāapsver vizīte pie psihiatra. Iespējams, šai gadījumā var palīdzēt arī konsultācija pie psihoterapeita vai psihologa. Ar cieņu,...
Kas var izraisīt strauja sirdsdarbību, pieceļoties no gultas, elpas trūkumu un sāpes ribu vidusdaļā?
Labdien! Daudziem var likties, ka ir normāli, ka sirds sitas straujāk, darot darbus utt., bet mana problēma ir tāda, ka, pieceļoties no gultas, sirds sāk sisties tik strauji, it kā tūliņ salauzīs ribas un izleks ārā. Biedē fakts, ka man ir vien 19 gadi. Tas viss progresējis ar laiku, jo, ja kādreiz es pirmajos mēnešos jutu pie fiziskas slodzes savu sirdi vai pie paģirām, tad pēc pusgada es stipros un ātros sitienus jūtu, vien pieceļoties no gultas. Domās man pat biedē iesākt darīt ko fizisku, jo liekas, ka no tādām slodzēm sirds var vienkārši apstāties. Papildus ir dienas, kad sāp, dur vai spiež ribu vidusdaļā un kreisajā rajonā, ir arī elpas trūkums. Es pat normāli vairs ar divriteni nevaru pabraukt, jo trūkst elpa. Dažreiz, vien paejot nelielu distanci, ir sajūta, it kā būtu noskrējis krosu. Arī no rītiem krūšu rajonā ir jūtams spiediens. Gribu zināt, ar ko man vispār sākt, kur ir problēma, vai tiešām tā ir vien veģetatīvā distonija, un kur vērsties pēc palīdzības? Jo tagad vēl ir karantīna un ģimenes ārstus negribās lieki "trobelēt" ar problēmām. Paldies!
Atbild:
Ilze Treimane, psihiatre
Labdien! Gribu Jūs iedrošināt griezties pie ģimenes ārsta, lai veiktu nepieciešamos izmeklējumus. Ja netiek konstatēta fiziska problēma, kas izskaidrotu Jūsu sūdzības, tad tālāk vajadzētu griezties pie psihoterapeita un psihiatra, kuri ieteiks atbilstošu ārstēšanu. Ar cieņu,...
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Varam piedāvāt veikt vispārēju organisma izmeklēšanu šūnu līmenī mūsu medicīnas iestādē. Izmeklējuma laikā tiek izmeklēts katrs orgāns un sistēma. Pēc saņemtās informācijas varēsim spriest, vai pie vainas Jūsu sūdzībām ir tikai veģetatīvā distonija, vai tomēr Jūsu sūdzību iemesls ir arī saistīts ar kāda orgāna jeb sistēmas problēmām. Sīkāku informāciju var uzzināt mājas lapā www.vs888.lv, vai zvanot uz tālruni 27088877. Ar cieņu,...
Ar var būt saistīti karstuma viļņi/ spiediena sajūta galvā un slikta dūša?
Labdien! Man ir 20 gadi. Pirms pāris dienām viena braucu mašīnā, un pēkšņi mašīnai iedegās vairākas lampiņas un tā pati apstājās. Apstājoties man pēkšņi parādījās liels spiediens galvā, it kā galva tūlīt pārsprāgs, vai esatslēgšos. Burtiski izripoju no mašīnas. Nomierinājos, un pēc neilga brīža atkal tas pats. Zvanīju mammai, teicu, lai vienkārši runā ar mani, staigāju uz priekšu un atapkaļu. Man iepriekš ir bijušas sāpes bez izskaidrojuma, ļoti daudz satraucos, ir trauksme . Bet šobrīd, arī kad esmu nomierinājosies, no ķermeņa lejas daļas nāk tādi karstuma viļņi uz galvu, kas rezultējas lielā spiedienā. Liekas, ka galvu un seju sarauj krampī, tad uzreiz no bailēm ir slikta dūša, jo liekas, ka sprāgst kāds asinsvads. Ko man darīt un uz ko šie simptomi varētu norādīt? Lietoju "Noofen", bet nepalīdz. Liekas, ka prātā sajukšu. Esmu gājusi pie psihoterapeitiem un pie dažādiem ārstiem, tāpēc jautāju šeit, jo sāk jau palikt kauns tik bieźi iet ar problēmām pie ārsta - nu jau 2 gadus. Esmu jauna un aktīva, protu arī atpūsties, nesaprotu, kur manī ir problēma. Man vajag palīdzību. Arī savu puisi ļoti noslogoju, jo viņš nezina, kā palīdzēt. Nezinu, cik ilgi varu viņu ar sevi šādi mocīt. Paldies!
Atbild:
Dace Simsone, ārste-psihiatre
Labdien! Tas pēc apraksta vēsta par reakciju uz stresu. Bet, ja ikdienā tas atkārtojas kā panikas lēkmes, tad, iespējams, jāvēršas pie psihiatra, kas var nozīmēt ārstējošu terapiju. Ar cieņu,...
Ar ko saistīti šādi līdzsvara traucējumi, un kā šo problēmu novērst?
Labdien! Esmu 31 gadu jauns vīrietis. Vairākus mēnešus nomoka šī problēma - reizēm ir problēmas nostāvēt uz vietas un koncentrēties uz konkrētām lietām, vairāk pie saprindzinājuma. Liekas, ka kājas pašas no sevis šūpojas/trīc. Reizēm, staigājot vai braucot ar riteni garākus gabalus, arī liekas, ka kājas nogurst, un rodas nestabila sajūta. Šķiet, ka gaita vairs nav tik atbrīvota un dabiska, kā bija, pirms sākās šīs problēmas. Uz kustīgām lietām arī acis reizēm nespēj noreaģēt un izraisa mazu reiboni. Varbūt tās ir trauksmes lēkmes? Esmu bijis vairākkārt pie neirologa, LORa, ortopēda, veicis CT galvai un magnētisko rezonanci kaklam. Vienīgais, ko šie izmekējumi atklāja, ir splondiloze kakla daļai. Asins analīzēs arī nekas neuzrādās. Pirms gada esmu pārbaudījis arī sirdi un kakla asisnvadus - viss labi. Īsti nezinu, ko lai iesāk, jo šī problēma apgrūtina strādāšanu. Varbūt ir kādi ieteikumi? Paldies!
Atbild:
Dr. Tarass Ivaščenko
Labdien! Paldies par uzticību un jautājumu! Tas patiešām var būt viens no simptomiem pie trauksmes lēkmēm, tomēr tad vajadzētu būt arī citiem. Es Jums ieteiktu paņemt visas analīzes un aiziet uz konsultāciju pie ārsta-psihoterapeita, kuram ir specializācija psihosomātikā. Viņš spēs interpretēt rezultātus, paskatīties, kas ir kas (hormonālais fons), uzklausīt Jūsu dzīves stāstu un izvērtēt cēloņsakarības, kā arī izrakstīt, ja būs nepieciešams, prettrauksmes medikamentus un sastādīt tālāko...
Vai tiešām tie ir veģetatīvās distonijas radīti traucējumi?
Labdien! Man ir 18 gadi. Ar problēmām, kuras aprakstīšu, ik pa laikam saskaros jau no 11 gadu vecuma. Tas viss uznāk periodiski. Tātad, man visu laiku ir sajūta, ka trūkst elpas, ir staigājošas, durstošas sāpes ribās, nomākts garastāvoklis, reizēm kaut kas uznāk, un uz rokām parādās auksti sviedri, sirds uzvedas nelāgi, krītu panikā, ir nerealitātes sajūta. Bail vienai iziet no mājas, ja nu kaut kas notiek. No rītiem pamostos un jūtos vienkārši briesmīgi, līdzko pieslēdzas apziņa. Esmu novērojusi, ka, apēdot, piemēram, šokolādi, vai iedzerot kafiju, pēc laika uznāk trauksmainība, krītu panikā, reizēm šis viss uznāk, kad esmu pie datora, īpaši tad, ja atmimos “ak jā, vakar pie datora man palika nelāgi”, un tā man ir bijis vienmēr, kad uznāk tā saucamā veģetatīvā distonija, kuru man noteica, kad biju 11 gadus veca. Ir ļoti saraustīts miegs, kad cenšos iemigt, ik pēc 10 sekundēm acis vaļā, un uz rīta pusi bieži uzraujos. Pirms diviem mēnešiem pārbaudīju sirdi, veikts Holtera monitorings, ehokardiogramma un parastā kardiogramma; Ārsts saka, ka viss ir kārtībā un izrakstīja nomierinošus pilienus. Lietoju arī "Noofen". Ir gada garumā bijusi ilgstoša smaga slodze skolā, laika trūkums, neseni pārdzīvojumi, mēdzu nosprostot emocijas, turu visu iekšā. Varbūt šī emocionālā pārslodze to visu atsaukusi atpakaļ? Un, protams, neatlaidīgi Google meklēju savus simptomus un salasos visādas šausmas, bet izbeigt arī to niķi nevaru. Sakiet, lūdzu, vai tie tiešām ir veģetatīvās distonijas radīti traucējumi? Ko vēl es varu pārbaudīt? Vēlos pieminēt, ka vēl pirms laika ginekoloģe izrakstīja hormonu preparātus, jo nomoka briesmīgas sāpes menstruāciju laikā, taču neko sliktu neatrod. Šīs zāles pēc instrukcijām esmu pārtraukusi lietot, jo sāku justies slikti, tās lietojot. Vai tas varēja veicināt/ietekmēt veģetatīvās distonijas atgriešanos? Paldies!
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Jums noteikti ir veģetatīvā distonija un ir daudz faktoru, kas izsauc veģetatīvās distonijas recidīvus. Ja neesat bijusi pēc palīdzības pie psihiatra, tad, pēc apraksta spriežot, Jums to obligāti ir jāapmeklē, jo ar esošo situāciju pati galā netiksiet bez zinoša speciālista palīdzības. Mūsu medicīnas centrā strādā zinoša psihiatre B. Brokāne -Čekstere. Iepriekš uz konsultāciju ir obligāti jāpierakstās, zvanot uz tālruni 27088877. Ar cieņu,...
Atbild:
Dr. Inita Lēna Goldšteina
Labdien! Jūsu aprakstītās sūdzības var būt veģetatīvā distonija, taču saprotiet - diagnosticēt slimību internetā nevaru. Nedomāju, ka vajag vēl ko izmeklēt dotajā brīdī, bet Jums jādodas pie ārsta - psihoterapeita, kurš uzstādīs diagnozi un ar kuru vienosieties, kas darāms tālāk....
Kā atbrīvoties no baiļu sajūtas un spiedošās sajūtas virs sirds?
Labdien! Ir spiedoša sajūta virs sirds. Radusies arī baiļu sajūta. Biju pie ģimenes ārstes, viņa saka, ka pie vienas ir vai nu starpribu nervs vai arī distonija. Mildronāts un vēl vienas citas zāles nedaudz palīdz, vieglāk paliek, bet ne uz ļoti ilgu laiku. Ko tas varētu nozīmēt un ko man darīt? Vai nevarētu tas viss iespaidot sirdi? Paldies!
Atbild:
Dr. Inita Lēna Goldšteina
Labdien! Jātiek skaidrībā, kādās situācijās to jūtat. Kas tās par bailēm? Nepieciešama vizīte pie ārsta - psihoterapeita. Ne visu var ārstēt ar zālēm, domājams, vajadzīga psihoterapija. Kamēr netiksiet skaidrībā, kas Jūs nospiež vai traucē dzīvē, simptomi nepazudīs....
Atbild:
Dace Simsone, ārste-psihiatre
Labdien! Protams, sākotnēji jāizslēdz somatiska rakstura traucējumi un paralēli arī jāsaprot, kad rodas šī spiedošā sajūta. Baiļu sajūta neveidojas sirdī, tā veidojas smadzenēs kā reakcija uz neierastu situāciju. Mildronāts var dot vairāk spēku sirds un ķermeņa fiziskā spēka atjaunošanai, bet, ja pamatā ir stress, kura dēļ ir pastiprinājušās bailes, nemiers, tad tur nepieciešama kompleksa palīdzība - sabalansēts darba un atpūtas režīms, miegs, pietiekoša fiziskā slodze, meditācijas vingrinājumi, kā...
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Jāpiekrīt Jūsu ģimenes ārstam, ka pie vainas var būt gan veģetatīvās nervu sistēmas spazmas, gan starpribu iekaisums. Un iesakām noskaidrot sūdzību cēloni, izmeklējot sevi. Ja vēlaties mūsu ieteikumus, varam piedāvāt veikt vispārēju organisma pārbaudi šūnu līmenī mūsu medicīnas iestādē. Sīkāku informāciju var uzzināt, zvanot uz tālruni 27088877, vai www.vs888.lv. Ar cieņu,...
Kādi cēloņi var izraisīt sirds pārsitienus?
Labdien! Pēdējā laikā bieži izjūtu sirds pārsitienus, tādus, ka jūtu, kā sirds apmet kūleni, reizēm jūtams tāds spēcīgs sirdspuksts. Pirms tam tādi kūleņi bija ļoti reti, cik zināms, tad tādi ir visiem, tik cits tos izjūt vairāk, cits mazāk. Taču tagad izjūtu tos katru dienu. Nekad tik izteiktus un biežus pārsitienus neesmu izjutusi. Vibiežāk man tie ir miera stāvoklī, kā arī pirms gulētiešanas. Pirms četriem gadiem man veica žultspūšļa operāciju un līdz ar to bija jātaisa EKG. Tur viss bija kārtībā. Esmu emocionāls cilvēks, tāpat arī stresa netrūkst. Vai šie sirds pārsitieni varētu būt no kuņģa, jo man ir arī gremošanas problēmas, piemēram, vai no atvilņa slimības var būt šadi pārsitieni? Vai arī tas viss varētu būt no ilgstoša stresa? Jo nekādu citu sūdzību par sirdi man nav. Un brīžiem liekas, ka jo vairāk par tiem domāju un uztraucos, jo biežāki tie rodas. Paldies!
Atbild:
Dr. Inita Lēna Goldšteina
Labdien! Jums jāvēršas pie kardiologa. Jāuztaisa jauns EKG, jo četrus gadus vecs izmeklējums var noderēt tikai salīdzināšanai, kā bija toreiz un kā ir tagad. Iespējams, kardiologs nozīmēs vēl kādus izmeklējumus. Tikai tad, kad sirds pārbaudīta, un nekādas objektīvas izmaiņas neatrod, var domāt par veģetatīvo distoniju, pie kuras arī var būt šādi simptomi, un kas būtu ārsta-psihoterapeita kompetence....
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Iesakām uztaisīt kardiogrammu. Ja izmaiņu nav, tad Jūsu sūdzības visdrīzāk ir saistītas ar veģetatīvo nervu sistēmu un gremošanu (atvilni). Ar cieņu,...
Kā rīkoties, ja spriedzes momentos trīc galva?
Labdien! Man trīc galva pati no sevis - nekotrolēti, tā, it kā es piekrītoši viegli mātu ar galvu. Nav tā, ka galva trīc nepārtraukti, bet visvairāk tad, kad izjūtu stresu vai kādu spriedzi. Kad esmu mierīga un neizjūtu uztraukumu, galva netrīc. Baidos, ka tik nav Pārkinsona slimība. Esmu vēl jauna, 34 gadi, bet tas mani uztrauc, jo pie ārstiem šajā vīrusa laikā arī baidos iet. Ir bujušas epizodes, kad uznāk nepamatotas baiļu jeb uztraukuma sajūtas un tad trīc ne tikai galva, bet viss ķermenis, kā arī asinsspiediens uzkāpj uz 200/120, bet tas nav bieži un to pārvarēt izdodas ar pustableti "Alprazolam". Ko man darīt, lai izbeigtu šo galvas trīci? Paldies!
Atbild:
Dr. Inita Lēna Goldšteina
Labdien! Šajā ārkārtas situācijā ārsti psihoterapeiti piedāvā saņemt konsultāciju, arī neizejot no mājas - attālināti. Ar to Jūs varētu sākt, lai izprastu, kādi tieši Jums ir satraukumi un par ko ir baiļu lēkmes. Otra iespēja - kādu laiku lietot medikamentus trauksmes mazināšanai. Lietojot medikamentus, tiks noņemti simptomi, bet - kāds ir to iemesls, paliks neskaidrs. Pārtraucot lietot medikamentus, tie atkal var atsākties, bet lietot ilgstoši nedrīkst, jo var veidoties atkarība....
Atbild:
Dr. Rimjane, ģimenes ārste, psihoterapeite, arodslimību ārste
Labdien! Par aprakstītām sūdzībam ir grūti uzstādīt uzreiz diagnozi, ir vajadzīga neirologa konsultācija, magnētiskā rezonanse galvai, elektroencefalogramma un analīzes. Nosūtījumu pie neirologa, uz encefalogrammu un analīzem Jūs varat dabūt pie sava ģimenes ārsta. Dotajā brīdī neirologa konsultācijas ir pieejamas online. Ar cieņu,...
Atbild:
Baiba Brokāne-Čekstere, ārste-psihiatre
Labdien! Ieteiktu Jums griezties pie psihiatra un pārrunāt šos simptomus. Alprazolamu lietot ilgstoši nedrīkst, jo tas var radīt atkarību. Ir daudz dažādi citi medikamenti, kas mazina trauksmi. Ārsts palīdzēs izvēlēties tos pareizākos atbilstoši Jūsu sūdzībām. Mūsu medicīnas iestādē arī konsultē psihiatrs. Par pierakstu var zvanīt uz tālruni 27088877. Ar cieņu,...
Atbild:
Dace Simsone, ārste-psihiatre
Labdien! Jums jāstrādā ar iekšējo spriedzi. Ja tas ir pie stresa situācijām, tad vajag ievērot vispārējos ieteikumus, kas ir sabalansēts darba un atpūtas režīms, Nepieciešami regulāra fiziska slodze, sportojot vismaz 3 reizes nedēļā pa 45-60 minūtēm, sabalansēta diēta (uzturs), samazināta stimulējošo dzērienu lietošana (kafija, tēja, kola u. c.), minimizēta alkohola lietošana un smēķēšana, ja tāda lieta tiek piekopta, pietiekošs miegs, Omega 3 taukskābes, D vitamīns vai saules gaisma, meditācijas...
Vai tiešām ilgstoši paaugstināta temperatūra varētu būt tikai uz nervu pamata?
Labdien! Man ir 35 gadi. Pirms aptuveni 2.5 mēnešiem 8. grūtniecības nedēļā tā pārtraucās (missed abortion). Tā kā tas bija 2. neveiksmīgais mēģinājums tikt pie bērniņa, šis man bija ļoti liels pārdzīvojums. Pāris dienas pēc tam, kad biju uzzinājusi šo slikto ziņu, man paaugstinājās temperatūra (no 37-37.5). Augļola veiksmīgi iztīrījās ar medikamentu palīdzību, un vizītēs pie 2 dažādiem ginekologiem tika apstiprināts, ka viss ir tīrs. Arī mēnešreizes ir atsākušās normālas un regulāras. Taču mani uztrauc tas, ka man šī temperatūra vēl joprojām nav pārgājusi. Esmu vairākas reizes bijusi pie ģimenes ārsta, kurš uzsver to, ka tas ir no nerviem. Diezgan regulāri man temperatūra ir no 36.8-37.2 (naktīs zemāka), bet ir dienas, kad "uzkāpj" līdz 37.5 Šobrīd dzeru NOOFEN (pa 1/2 tabletei 2x dienā) un pēc dakteres ieteikuma temperatūru nemēru. Taču sajūta ir, ka tā ik pa brīdim man tomēr ir (svilst vaigi, ausis, pakausis). Šajā laika posmā ir vismaz 3 reizes taisītas analīzes uz iekaisumu un infekcijām, taču tās visas ir negatīvas. Pēdējās analīzēs bija šāda novirze - neitrofīli absol.skaits 2.15, ref.intervāls 46.2%, Bazofīli absol.skaits 0.07, ref.int. 1.5%. Pārējais viss ok. Vai tiešām tik ilgstoši paaugstināta temperatūra varētu būt tikai uz nervu pamata? Vai tiešām psihiatra apmeklējums man palīdzētu ar to tikt galā? Paldies!
Atbild:
Dr. Guntra Zariņa, psihoterapeite
Labdien! Jā, paaugstināta temperatūra - 37 -37.5 - arvien biežāk ir sastopama arī kā psihoemocionālās pārslodzes rezultāts. Ja ir veikti nepieciešamie izmeklējumi, un ķermeniska saslimšana nav konstatēta, ir pamats domāt, ka paaugstināta temperatūra ir veģetatīvās nervu sistēmas disfunkcija, kas nav nekas ļauns, bet bieži ļoti traucējoši un pat mokoši. Arī Jūsu pieminētie simtomi, piemēram, svilšana vaigos, pakausī, bieži sastopamie karstuma/aukstuma viļni, svīšana, reiboņi, trīce, sirdsklauves un...
Atbild:
Maija Dace Broša, ginekoloģe
Labdien! Piekrītu ieteikumam temperatūru nemērīt. Ieteiktu apmeklēt psihoterapeitu....
Atbild:
Dr. Inita Lēna Goldšteina
Labdien! Šajā gadījumā Jūs varētu aiziet pie ārsta psihoterapeita, kas palīdzēs izrunāties, kā jūtaties par bērniņa zaudējumu. Ķermeņa temperatūras paaugstināšanās var būt no nerviem, jā, un Jūs atzīmējat, ka tā paaugstinājās dažas dienas pēc tam, kad uzzinājāt sliktās ziņas. Katrā ziņā ir bijis zaudējums, to nevar noliegt un domāju - pēc dažām tikšanās reizēm ar psihoterapeitu Jūs varēru izvērtēt, vai ir izmaiņas, vai temperatūra normalizējas. Ja tā nenotiek - tad iemesls tomēr ir cits. Varat mēģināt...
Vai ir jāuztraucas, ja dzīvesbiedrei noskaņojums strauji mainās pa stundām?
Labdien! Man ir draudzene, 40 gadus veca. Dzīvojot kopā, esmu pamanījis viņas ieradumus, kuri man nepatīk. No rīta uzkrāso nagus un pēc 6 stundām tīra nost. Kapēc? Atbild - apnika. Nopērk telefonu un pēc divām nedēļām meklē citu. Kapēc? Apnika. Izvāra zupu, jo "gribu, gribu" un pēc dažām stundām iet pirkt picu. Kapēc? Zupu negribu. Vai man par to ir jāuztraucas, ka viņai noskaņojums mainās pa stundām? Reizēm pamatīgi nokaitina tie viņas "gribu, gribu" un tad pēkšņi "negribu, apnika". Vai šajā sakarā ir iespējams ko darīt? Paldies!
Atbild:
Anita Čodere, psihologs, klīniskais psihologs, eksistenciālais psihoterapeits
Labdien! Es domāju, ka ir jāsāk uztraukties par draudzenes vēlmju un noskaņojuma maiņām tad, ja tās notiek bieži, sāk traucēt un radīt Jums problēmas ikdienā. Šajā gadījumā viens, ko Jūs varat darīt, - nolikt savas robežas, neizdabājot un nepakļaujoties garastāvokļa maiņām. Otra lieta, kas ir jāsaprot, ka 40 gadīgu cilvēku Jūs nevarat mainīt, - Jūs varat pajautāt viņai - ar ko ir saistītas šīs garastāvokļa maiņas un, ja tās viņai pašai traucē, tad ieteikt vērsties pie speciālista - psihologa, psihoterapeita,...
Kā cīnīties ar drauga pārmērīgo greizsirdību?
Labdien! Es uzskatu, ka greizsirdība ir slimība. Protams, ārsti var teikt, ka tās ir manas iedomas. Tomēr ikdienā pavērojot savu draugu, saprotu, ka viņš pats mokās ar to visu un jūk prātā. 24 stundas diennaktī kontrolēt otru - tas ir slimi. Pat tualetei lauž durvis ārā, ja esmu pārāk ilgi, ko es tur darot. Tas ir mokoši. Es uzskatu, ka greizsirdība ir slimība un ir jāiekļauj diagnožu sarakstā. Kā ar šo greizsirdību cīnīties? Paldies!
Atbild:
Anita Čodere, psihologs, klīniskais psihologs, eksistenciālais psihoterapeits
Labdien! Greizsirdība ir problēma, pirmkārt, pašam cilvēkam. Visticamāk, tā var būt saistīta ar nepārliecinātības sajūtu vai bailēm no zaudējuma. Diemžēl, cilvēki blakus vai partneris maz var palīdzēt cīņā ar to. Cilvēkam pašam ir jāmēģina apzināties, ka tā ir problēma, un tad vērsties pēc palīdzības pie speciālistiem - psihologa, psihoterapeita. Ar cieņu,...
Stipra sirdsdabība, elpas aizciršanās, trauksme un vājums pēc fiziskas slodzes - vai veģetatīvā distonija?
Labdien, Esmu 28 gadus vecs, 180 cm, 85 kg. Dažkārt naktīs nākas celties, jo sirds sāk stipri sisties, jūtams pulss - visstiprāk vēderā. Var redzēt, kā vēders "cilājas" no sirdspukstiem. Šie simptomi var parādīties arī dienas laikā. Neatkarīgi no iepriekš minētajām sūdzībām, dienas gaitā var gadīties, ka "aizcērt elpu" uz +/- sekundi, un liekas, ka ķermenis sastingst uz to brīdi un sirds izlaiž sitienu. Dažkārt pēc fiziskām aktivitātēm (piemēram, svaru zāles, futbola spēles) jūtu trauksmi, sirds nespēj nomierināties, ir vājums. Pirms gada veicu MR sirdij, balstoties uz minētajām sūdzībām. Viss bija kārtībā. Esmu izgājis arī slodzes testu uz velo (sasniedzu 300w) - viss bija normā, tai skaitā arī asinsspiediens. Ģimenes ārsts pieņem, ka tie varētu būt veģetatīvās distonijas izrasīti traucējumi. Vai tiešām šo stipro sirds pukstēšanu, sišanos var izraisīt VD? Un vai pēkšņa, īslaicīga elpas aizciršanās, trauksme un vājums pēc fiziskas slodzes arī var būt saistāmi ar VD? Vai tā var būt arī cita saslimšana? Paldies!
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Visi Jūsu minētie simptomi ir raksturīgi veģetatīvajai distonijai. Ja vēlaties mūsu viedokli un ieteikumus, tad varam piedāvāt veikt vispārēju organisma izmeklēšanu šūnu līmenī, balstītu uz biorezonansi, kuras laikā varēsim noskaidrot, vai ir problēmas arī kādā orgānā, vai tā tomēr ir tikai veģetatīvās distonijas izpausme. Sīkāku informāciju par minēto izmeklējumu var uzzināt mūsu mājas lapā www.vs888.lv, vai zvanot uz tālruni 27088877, kā arī facebook.com/veselibassalons888/ Ar...
Atbild:
Dr. Inita Lēna Goldšteina
Labdien! Jā, šie simptomi var būt saistīti ar veģetatīvo distoniju. Ja visi objektīvie izmeklējumi ir veikti, ieteiktu Jums nekautrēties vērsties pie ārsta psihoterapeita....
Bieži raudu - kā rīkoties, lai to mainītu?
Labdien! Man kopš bērnības bijusi tieksme bieži uztraukties. Saprotu, ka tas nav labi ne man pašai, ne apkārtējiem, taču neko ar sevi nevaru padarīt. Pavisam grūtos brīžos uznāk arī ļoti sliktas domas. Pēdējā laikā ļoti bieži raudu, asaras vienkārši birst un birst. Saprotu, ka nekas nepaliek labāk, tikai sliktāk. Dzīvoju laukos un baidos, ka par manām problēmām uzzinās visi, kā arī baidos zaudēt darbu. Pastāstīju ģimenes ārstam par miega problēmām. Man izrakstīja "Somnol". Jau nedēļu to dzeru, naktīs guļu, taču bieži mutē jūtams sīvums, savdabīgas mēles vai kakla sāpes. Esmu pierakstījusies pie otolaringologa. Izrakstīts arī "Coaxil", taču neesmu to sākusi lietot. Man to darīt ir bail, jo saprotu, ka, to dzerot, nedrīkst arī braukt ar mašīnu. Ko iesakāt darīt? Ļoti baidos sākt lietot nopietnas zāles un būt no tām atkarīga. Varbūt man var palīdzēt kādas tējas? Paldies!
Atbild:
Dr. Inita Lēna Goldšteina
Labdien! Iesaku tomēr lietot medikametus, jo tie patiešām var palīdzēt, un Jūsu situācija izklausās gana nopietna. Nevaru konsultēt, Jūs neredzot, taču ārsts, kas Jūs redzēja un nozīmēja noteikto medikamentu, redzēja iemeslu izrakstīt Jums zāles. Ir situācijas, kur tējiņas nepalīdz, bet, nesākot lietot zāles, Jūsu stāvoklis var kļūt vēl grūtāks. Sākot lietot antidepresantus, nepieciešams regulāri konsultēties ar ārstu, kurš tos nozīmēja, lai atrastu piemērotu medikamentu un precīzi pieregulētu devu....
Ko darīt, lai atbrīvotos no šiem simptomiem?
Labdien! Šķiet, ka drīz noguršu no slimību meklēšanas, bet jau ilgāku laiku jūtos nogurusi, varētu visu laiku gulēt, spiež krūtīs ,grūti elpot, sāp vēders, dedzina kuņģi, uz vakaru vēders piepūties. Naktī bieži tirpst rokas un pamostos sasvīdusi. Pa dienu, padomājot, ka kaut kas nav labi, rokas uzreiz ir mitras. Usg vēderam ir viss kārtībā, vairogdziedzera usg arī normā. Ir bijusi muguras diska trūce, bet vingrojot tagad ir ok. Izlasot kādu rakstu par slimību, šķiet tā būs manējā. Visādas domas galvā. Esmu runājusi ar neirologu. Pašai šķiet, ka cenšos dzīvot ar pozitīvismu, bet kaut kā nepalīdz. Ko darīt? Paldies!
Atbild:
Dr. Rolands Ivanovs
Labdien! Jūsu aprakstītās sūdzības varētu būt depresijas (nogurums, enerģijas trūkums, pastiprināta miegainība) un trauksmes ("spiež krūtīs, grūti elpot", "naktī bieži tirpst rokas un pamostos sasvīdusi, pa dienu, padomājot, ka kaut kas nav labi, rokas uzreiz ir mitras") simptomi ar funkcionāliem kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumiem ("sāp vēders, dedzina kuņģi, uz vakaru vēders piepūties"). Lai to apstiprinātu, būtu vērts aiziet uz konsultāciju pie psihoterapeita un/vai psihiatra, kā arī...
Atbild:
Krista Rage, ārste-psihiatre
Labdien! Minētie simptomi liecina par somatoveģetatīvās sistēmas problēmām. Būtu jāmeklē palīdzība pie psihoterapeita, psihiatra, jo varētu būt grūti tikt galā vienai pašai, tādēļ palīdzība pie speciālistiem būtu noderīga....
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Pēc apraksta spriežot, ir veikti izmeklējumi, bet nekas nav atrasts. Tad jāizdara secinājums, ka Jums visdrīzāk ir problēma ar veģetatīvo nervu sistēmu. Varam piedāvāt veikt vispārēju organisma pārbaudi šūnu līmenī, kuras laikā tiek izmeklēts pilnīgi viss organisms, lai atrastu iemeslu Jūsu sūdzībām un pārliecinātos, ka/vai tā ir veģetatīvā nervu sistēma un nepieciešamības gadījumā ieteiktu papildus meklēt palīdzību pie psihiatra. Sīkāku informāciju varat uzzināt mūsu mājas lapā...
Vai tiešām šie simtomi liecina par uzmanības deficīta sindromu bērnam, un kā pareizi rīkoties?
Labdien! Situācija tāda... Manam piecgadniekam nesen neirologs noteica diagnozi - uzmanības deficīta sindroms, taču nezinu, cik daudz taisnības ir ārstam, jo viņš īsti neieklausījās tajā, ko stāstīju par to, kā bērns uzvedas. Tagad jālieto "Espriko" 2 mēnešus pa 4 kapsulām dienā + nomierinošs sīrups. Mēnesi lietojam, pieturamies ikdienā pie audzināšanas noteikumiem, ko ģimenes ārsts ieteica, bet progress pagaidām principā nav. Gribu saprast, vai ir vēl kāds veids, kā pārliecināties, vai diagnozi noteica pareizi? Jo varbūt es no bērna prasu par daudz vai arī pie dzīves situācijas viņš nespēj/negrib pierast?! Ir audžutēvs, ko sauc par tēti, un bioloģiskais tēvs, ko satiek reti. Ir māsa - pusotru gadu jauna. Bet problēmas ar uzvedību puikam ir jau no gada vecuma. Viss sākās ar šķiršanos, puika attīstījās labi, sāka runāt, bet, kā izšķīros, pārstāja izrunāt pat vārdu "mamma", uz kādu pusgadu "apklusa". Atsāka runāt trīs gadu vecumā. Pa to laiku jau bija citas uzvedības problēmas, histērijas lēkmes līdz stadijai, kad apdraudēja savu veselību (zils, bez elpas, krita uz kāpnēm). Kad attapās no histērijas, neviens nesaprata, kāpēc tā sākās. Vēlāk arī atkārtojās tādas lēkmes, bet nedaudz vieglākos veidos. Psiho, met mantas (reizēm), kaujas (reizēm), nespēj koncentrēties, visu laiku ir nemierīgs, skaļi uzvedas, bakstās, knubinās ar pirkstiem, runā skaļi un daudz, nespēj vai negrib veikt vienkāršus uzdevumus, elementāras lietas pārvērš traģēdijā - piemēram, saģērbšanās mums ir karš. Grib visur būt pirmais, taču, kad pašam kas jāpaveic un nespēj tik ātri, kā citi, vai vispār nesaprot, kas jādara, tad sāk sevi noniecināt, raud, un sākas dusmu lēkmes - gan mājās, gan bērnudārzā. Arī ciemos daudz kas no šī visa izpaužas. Pašai ir emocionāli grūti, bet vēlos palīdzēt mazajam, lai viņam un, nenoliegšu, - arī pašai, būtu ne tik mokoša ikdiena. Arī audžutēvs ļoti palīdz ar stingrāku balsi, kad nespēju vairs pati cīnīties. Esam vienoti, ļoti iesaistāmies arī bērnudārza ikdienā, jo saprotam, ka bērnudārza audzinātājām arī nav viegli. Ir labās dienas un ir arī ļoti sliktas dienas. Patiesībā visu izstāstīt tā nevar, bet gribas dzirdēt vēl kādus padomus, kas nesaistās ar medikamentiem, un kur vēl doties, lai saprastu, vai tiešām dēliņam ir uzmanības deficīta sinroms! Paldies jau iepriekš!
Atbild:
Inta Zīle
Labdien! Ja jūtaties nepārliecināta par Jūsu dēlam noteikto diagnozi, un nozīmētā ārstēšana nedod gaidīto uzlabojumu, varat vaicāt cita speciālista viedokli (cits bērnu neirologs, bērnu psihiatrs vai bērnu psihoterapeits). Ja neirologs izmeklēja Jūsu dēlu un atrada pietiekami daudz simptomu, lai uzliktu UDS diagnozi, tad kādas grūtības nenoliedzami pastāv. Cits jautājums - cik lielā mērā tās ir bioloģiskas, cik - saistītas ar attīstības sarežģījumiem? Minat, ka dēls attīstījās normāli līdz gada...
Atbild:
Dr. Inita Lēna Goldšteina
Labdien! Esat plaši raksturojusi situāciju savā ģimenē un jūtams, ka esat ļoti noraizējusies. Ieteiktu Jums aiziet pie ārsta-psihoterapeita, kas strādā ar bērniem. Informāciju un ārstu kontaktus var atrast arstipsihoterapeiti.lv. Varu ieteikt, piemēram, dr. Silviju Lejnieci....
Depresija, veģetatīvā distonija vai kas cits?
Labdien! Nesen bija diezgan lieli pārdzīvojumi ģimenes problēmu dēļ. Kaut arī situācija ir itkā atrisinājusies, tomēr jau vairākas dienas jūtos slikti - prasās bieži ievilkt dziļu elpu, krūtīs un visā ķermenī jūtams smagums, vēderā viss griežas, jūtu, ka arī pleci ir savilkti bieži, kā arī nereti pieķeru sevi ar sakostiem zobiem. Jau pāris reizes ir bijis arī tā, ka ne no kā sāk līt asaras un rodas trauksmes sajūta, tā, ka krūtīs viss sažņaudzas un kaklā itkā kamols būtu iestrēdzis, īpaši vakaros. Jūtu, kā dauzās sirds. Ir nespēks un paaugstināt jūtīgums, satrauc pat kādi ikdienišķi sīkumi, bieži sāp galva. Brīžiem noskaņojums ir normāls, varu pasmieties, parunāties ar cilvēkiem. Bet pārsvarā ir viss iepriekš aprakstītais, un tas mani nomāc, kā arī traucē produktīvi strādāt. Arī agrāk ir bijuši lieli pārdzīvojumi, bet tādas izpausmes pēc tam nav bijušas. Esmu apjukusi un nesaprotu - kā man vajadzētu rīkoties? Vai jāpaiet vienkārši laikam vai tomēr vajadzētu ko iesākt šajā sakarā? Vai tās ir depresijas vai veģetatīvās distonijas pazīmes, vai kas cits? Paldies jau iepriekš!
Atbild:
Dace Simsone, ārste - psihiatre, SIA "Klīnika Dzintari"
Labdien! Vispirms varētu vērsties pēc palīdzības psihoterapeitiski pie kāda psihologa vai psihoterapeita, un paralēli tam pie psihiatra, lai varētu koriģēt traucējošos simptomus, ja nepieciešams, un psihoterapeitiski nav pietiekoša progresa. Tā vairāk klasificējas kā reakcija uz smagu stresu ar trauksmaini depresīviem simptomiem. Ar cieņu,...
Atbild:
B.Brokāne-Čekstere, ārste-psihiate
Labdien! Jādomā, ka Jūsu aprakstītie simptomi tomēr ir saistīti ar trauksmi, kas radušies pārdzīvojuma un stresa dēļ. Vislabāk būtu šīs lietas pārrunāt ar speciālistu - psihiatru, kas izvērtēs kā vislabāk Jums palīdzēt un vai stāvokļa uzlabošanai nepieciešama medikamentoza palīdzība. Ar cieņu,...
Atbild:
Dr. Inita Lēna Goldšteina
Labdien! Šķiet, kaut arī ģimenes problēmas ir atrisinājušās, tās aiz sevis atstājušas pēdas līdzīgi kā pēc vētras krastā tiek izskaloti koki, dažādas citas lietas... Notikums ir faktiski pagājis, bet emocionāli Jums tas vēl nav beidzies. Varbūt Jūs tikai tagad varat uz to palūkoties - atskatoties no drošas pozīcijas, kad akūtā situācija un varbūt šoks ir pārgājis, un Jūs apzināties, cik tas bija nopietni vai varbūt bīstami. Es ieteiktu aiziet pie ārsta psihoterapeita vai atrast kādu uzticamu cilvēku, kam...
Atbild:
Iveta Valaine, ārste psihoterapeite, Latvijas Ārstu Psihoterapeitu asociācija
Labdien! Balstoties tikai uz Jūsu rakstīto, ir grūti uzstādīt precīzu diagnozi. Tomēr ir skaidrs, ka Jūsu simptomiem ir psiholoģisks iemesls. Paaugstinātais jūtīgums, nomāktība un trauksme izraisa arī Jūsu aprakstītos veģetatīvos traucējumus. Es ieteiktu aiziet gan pie psihiatra, gan ārsta psihoterapeita. Simptomi paši no sevis nepazudīs. Depresīvās sajūtas jāārstē un par ”lielajiem pārdzīvojumiem ģimenē” jārunā, īpaši tādēļ, ka tādi jau bijuši agrāk. Psihoterapeits palīdzēs stiprināt Jūsu psihi,...
Vai šādas sajūtas ir raksturīgas pie veģetatīvās distonijas?
Labdien! Esmu puisis, 17 gadi. Jau gandrīz 3 gadus izjūtu visādas nepatīkamas sajūtas. Pēdējā laikā ir parādījusies tāda jocīga sajūta, itkā puse ķermeņa (galva un uz leju) būtu nejutīga. Nav pat tirpoņas, praktiski šajā ķermeņa pusē nav nekādu sajūtu. Piemēram, skatoties uz roku vai kāju, liekas, ka tā nav mana vai arī ka tā jocīgi kustas. Pieskaroties visu var just tāpat kā ar otru pusi. Nesen biju pie neirologa, bet tas bija jau pirms šo sajūtu parādīšanās. Citreiz šīs sajūtas mijās ar elpas trūkumu un svīšanu, kā arī ar sajūtu, ka tūlīt noģībšu, īpaši publiskās vietās, dažreiz arī vienkārši mājās. Vai arī šādām sajūtām iemesls var būt veģetatīvā distonija? Paldies!
Atbild:
Dace Cerava, Rīgas veselības centrs "Pļavnieki"
Labdien! Iespējams, Jūsu sajūtām ir psihoemocionāla, nevis fiziska izcelsme. Vislabāk būtu, ja ģimenes ārsts un/vai neirologs to apstiprinātu. Palīdzēt varētu ārsts psihoterapeits, kas kopā ar Jums izpētītu psiholoģiskos cēloņus šiem simptomiem. Iesaku griezties pie Latvijas Ārstu biedrībā sertificēta ārsta psihoterapeita, kas strādā ar pusaudžiem. Lūdzu, skatiet www.arstipsihoterapeiti.lv...
Atbild:
Dace Simsone, ārste - psihiatre, SIA "Klīnika Dzintari"
Labdien! Pēc apraksta šīs sajūtas var ierindot pie veģetatīvās distonijas, bet tā attālināti to noteikt nevar. Jāizmeklējas kopumā. Ar cieņu,...
Kāpēc dur sirdī un tā neritmiski sitas? Kādas ir detalizētākās pārbaudes, ko var veikt sirdij?
Labdien! Sieviete, 35 gadi (bet tāda sajūta, ka 95 gadi). Esmu izgājusi visus ārstus, ko var iziet. Ģimene saka, ka man ir vienkārši atkarība no ātrās palīdzības saukšanas, medikamentiem, visas nopērkamās zāles aptiekā attiecas uz mani. Tikai vīrs redz, ka tiešām kaut kas nav labi ar mani, kaut arī analīzes rāda, ka viss ir normas robežās. Visu, ko atrada - polipus degunā, disku trūci, mazliet skābekļa nepietiekamību sirdij un ģeneralizētu trauksmi -, bet tāda sajūta, ka katrs vakars pirms gulētiešanas ir pēdējās manas stundiņas. Es ne no kā palieku balta kā lapa (vīrs to redz, un es to nemācētu notēlot), sirds rajonā jūtamas asas sāpes, sajūta, ka bulta būtu izšāvusies cauri, jo sāp lāpstiņas kreisajā pusē, tāpat ir zems asinsspiediens - vīrs pamērot to man pat nenosauc, lai nenobīstos, ir jūtama arī visa ķermeņa trīce, roku, kāju krampji, reibst galva, līdz ar to rodas arī panika. Protams, tad tiek saukti ātrie, kas pārbauda sirdi un saka, ka viss ok, ka mugura būšot pie vainas. Bet man ir jautājums, kāpēc tad dur sirdī un tā sitas neritmiski? Kur šajā gadījumā pie vainas ir mugura? Ja sāp mugura, lai tā sāp, kāds sakars ar sirdi? Jo tajā brīdī sāp tieši sirds, un tas man nedod mieru, jo ne ātrie, ne ārsts tā arī nevar atbildēt, kas tas ir un kāpēc tas rodas tieši, kad jādodas pie miera. Itkā nestresoju, taču, kā jāiet gulēt, sākas viss šis murgs. Zinu, ka daudzi jauni cilvēki ir miruši tieši ar sirdi, pat tie, kuri izgājuši pārbaudes, kurās viss itkā esot bijis labi, bet, kad nomirst, secinājums - no dziļākas problēmas sirdī. Kādu man palūgt ģimenes ārstam norīkojumu uz ļoti rūpīgu sirds pārbaudi (ne vienkāršu kardiogrammu, bet tik tiešām - visnopietnāko, dziļāko pārbaudi, jo nu neticu, ka tā ir mugura vai stress)? Paldies!
Atbild:
Dace Simsone, ārste - psihiatre, SIA "Klīnika Dzintari"
Labdien! Varat iziet ehokardiogrāfiju, koronogrāfiju. Bet vēl būtu vēlams konsultēties pie psihiatra-psihoterapeita, lai to ainu redzētu no visiem viedokļiem. Ar cieņu,...
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Izejot no aprakstītajām sūdzībām, iespējams, ka pie vainas var būt vairogdziedzeris, veģetatīvās nervu sistēmas problēmas vai arī ar muguras skriemeļiem saistītas problēmas. Sīkāk izskaidrot caur internetu nav iespējams. Ja Jūs interesē mūsu viedoklis, varam piedāvāt veikt vispārēju organisma pārbaudi šūnu līmenī mūsu medicīnas centrā, kuras laikā tiek izmeklēts katrs orgāns un sistēma. Šī izmeklējuma laikā ārsts varēs spriest par esošo sūdzību cēloņiem un tos Jums izskaidrot. Sīkāku...
Atbild:
Dr. Inita Lēna Goldšteina
Labdien! Es tomēr ieteiktu Jums aiziet pie ārsta - psihoterapeita, jo diez vai Jūs esat bijusi pie šāda daktera. Kaut arī šādai iespējamībai īsti neticat, tomēr pieredze liecina, ka šāda veida simptomi bieži ir risināmi psihoterapeita kabinetā. Ieteiktu Jums vismaz aiziet uz vienu konsultāciju un pamēģināt....
Problēmas ar sirdi vai veģetatīvā distonija?
Labdien! Esmu 30 gadus jauns vīrietis. Vēlos uzzināt, vai tā ir veģetatīvā distonija? - Mani nomoka sirds pārsitieni, citreiz vakarā, citreiz no rītiem. Nodarbojos aktīvi ar sportu, spēlēju basketbolu. Pirms 6 mēnešiem esmu izgājis Slodzes testu sporta akadēmijā. Tur man rezultāti bija virs vidējā. Un nekādu sirds vainu neatklāja. Pirms 2 mēnešiem nodevu gan asins analīzes, gan arī tika veikts 24h EKG. Neko neatklāja, viss normas robežās. Bet joprojām, kā jau teicu, sirds pārlec, kas nav tā labākā sajūta. Esmu bijis arī pie psihologa, jo bija panikas lēkmes un bailes nomirt. Šobrīd, spēlējot basketbolu, arī ir tādas sajūtas - kaut man neapstātos sirds. Paldies!
Atbild:
Dace Simsone, ārste - psihiatre, SIA "Klīnika Dzintari"
Labdien! Tā varētu būt veģetatīvā distonija. Vislabāk būtu psiholoģiski-psihoterapeitiski pastrādāt ar tām iekšējām bailēm, bet, ja nelīdz, tad kādu brīdi palietot kādu medikamentu. Ar cieņu,...
Atbild:
Dr. Inita Lēna Goldšteina
Labdien! Ja visi izmeklējumi normas robežās, bet simptomi ir, tad tā varētu būt veģetatīvā distonija. Bet pirms paļauties uz to, ieteiktu apmeklēt kardiologu, jo veģetatīvās distonijas diagnozi var likt tikai tad, ja izslēgtas diagnozes no kardioloģijas puses. Pēc tam tālāk jādodas pie ārsta psihoterapeita....
Vai man ir veģetatīvā distonija?
Labdien! Ir sirds pārsitieni naktīs, kad guļu. No tā pamostos, pēc tam aizmigt vairs nav iespējams, jo visu laiku jūtu pārsitienus, no kā uzreiz parādās arī trauksmes/baiļu sajūta. Tāpat gandrīz visu laiku tirpst kreisā roka. Ko man šādā gadījumā darīt vai pai pie kādiem ārstiem mēgināt vērsties? Esmu bijusi pie psihologa un psihiatra. Psihiatrs izrakstīja zāles, kuras jādzer gan pa dienu - pa pus tabletei 2 dienā (Fluanxol) - un otras, kas jādzer vakarā pirms miega, arī pustableti (Lexotanil). Gulēt bez zālēm arī ir bailes iet. Šobrīd pustabletes vietā vakarā esmu sākusi dzert veselu. Paldies!
Atbild:
Dr Rimjane
Labdien! Paldies, ka labi aprakstījāt simptomātiski Jūsu sūdzības. Sākumā Jums jāgriežas pie Jūsu ģimenes ārsta. Vinš nozīmēs vajadzīgās analīzes, EKG, iespējams, Holtera monitoringu, Eho KG. Būs arī nozīmēta terapija. Ar sūdzībām par trauksmi Jums tālāk arī jānovērojas pie Jūsu psihoterapeita vai/un psihiatra. Ar cieņu,...
Atbild:
Ar cieņu, ārste- psihiatre Baiba Brokāne - Čekstere Veselības salons 888 27088877
Labdien! Jūsu aprakstītie simptomi liecina par trauksmi. Ja izrakstītie medikamenti nav efektīvi, tad būtu ieteicams vērsties atkārtoti pie psihiatra uz konsultāciju un koriģēt terapiju, nevis pašai uz savu roku mainīt zāļu lietošanu. Mūsu medicīnas iestādē arī konsultē sertificēts psihiatrs ar pieredzi....
Atbild:
Dace Simsone, ārste - psihiatre, SIA "Klīnika Dzintari"
Labdien! Iespējams, ka jāmaina terapijā medikamenti vai jāpievieno papildus citi, piemēram, antidepresanti. Var atkārtoti vērsties pie psihiatra, bet arī jāpārbaudās somatiski pie ģimenes ārsta, lai izslēgtu citas iespējamās saslimšanas. Ar cieņu,...
Kas ar mani notiek un kā rīkoties?
Labdien! Esmu emocionāli jūtīga, satraucos par katru sīkumu. 2 mēnešus piedzīvoju veģetatīvās distonijas simptomus - elpas trūkumu, sirdsklauves, bezmiegu, bailes, līdzsvara traucējumus. Lietoju dabīgas, nomierinošas zāles un kļuva vieglāk. Piedzīvoju vienu stresa situāciju un atkal uzradās nemiers, tāpēc sāku lietot "Noofen". Izdzēru 1 tableti un sirds pilienus. Naktī nevarēju aizmigt, tāpēc izdzēru 1 tableti "GoodSleep", kura sastāvā ir melatonīns. Pagulēju aptuveni 30 minūtes, kuru laikā redzēju krāsainu sapni. Pamodos no tā, ka nezināju, kur likties, nevarēju sev vietu atrast, sviedri lija. Izdzēru sirds pilienus, kuri mazliet nomierināja. Visi veģetatīvās distonijas simptomi pazuda. Tad mani pārņēma bezjūtības, tukšuma sajūta, nespēja priecāties, izmisums un raudulība. Nav vairs baiļu un neizjūtu satraukumu, ir pilnīga vienaldzība. Liekas, ka nervu sistēma vairs nedarbojas. Tagad sevi vainoju un nožēloju, ka dzēru ķīmiskās zāles. Vēlos saprast, kas ar mani varēja notikt, kā tālāk rīkoties? Papildus man pēc zāļu lietošanas parādījās sīcoša skaņa galvā. Ko man darīt, lai tā pārietu? Paldies!
Atbild:
Dace Simsone, ārste - psihiatre, SIA "Klīnika Dzintari"
Labdien! Vislabāk būtu konsultēties ar speciālistiem klātbūtnē - vēlams, pie psihiatra vai vismaz ģimenes ārsta. Ar cieņu,...
Atbild:
Dr. Inita Lēna Goldšteina
Labdien, Karīna! Ieteiktu Jums aiziet pie ārsta psihoterapeita. Veģetatīvās distonijas simptomi parasti parādās kā signāls par kādu iekšēji neatrisinātu konfliktu - piemēram, ar sirdi cilvēks nevēlas kaut ko savā dzīvē - kaut ko, kas šķiet nepieņemams, traucējošs -, bet ar prātu liek sev palikt un izturēt. Ja šos signālus "noņem", problēma netiek atrisināta, bet padziļinās, nereti nervu sistēma var arī atteikties darboties, kā Jūs aprakstiet savas izjūtas. Lai patoģenētiski ārstētu, jāsaprot, kāds ir...
Atbild:
Dr. Inguna Rudzīte, psihoterapeite, Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācija
Labdien, Karīna! Atbildot uz Jūsu jautājumu - kas ar mani varēja notikt - Jūs pati aprakstāt sevi kā emocionāli jūtīgu, kas satraucas par katru sīkumu. Iespējams, šie it kā sīkumi patiesībā Jums nemaz nav sīkumi, kā rezultātā rodas iekšējs konflikts starp to, ko jūtat un to, kādai Jūsuprāt būtu jābūt reakcijai uz šiem sīkumiem (pārslodze darbā, skolā, mājās, spriedze attiecībās, zems pašvērtējums, attieksme pret dzīvi). Ja ar šādiem sīkumiem Jums nākas saskarties ikdienā un pati līdz galam nevarat ar šo...
Vai ilgstoša stresa un iekšējo pārdzīvoju dēļ mēdz rasties halucinācijas?
Labdien! Vēlos saprast, vai regulārs stress un ilgstoši pārdzīvojumi var izraisīt halucinācijas, piemēram, vai cilvēks var dzirdēt balsis un runātā saturu, piemēram, negatīvus komentārus par veiktajām darbībām vai pašu cilvēku? Vai var rasties uzmācīgas domas, ka cilvēku kāds novēro un noklausās, esot mājās, bet ārpus mājām nekādas balsis nav dzirdamas (nomoka tikai domas par to, vai dzirdētais tiešām ir realitāte vai tikai iedomas)? Vai šādi līdzīgi gadījumi ir bijuši psihoterapeitu/psihiatru praksē? Un kāds ir pareizais rīcības plāns tādā gadījumā? Kā strādāt pašam ar sevi un kā var palīdzēt uzlabot situāciju otrs cilvēks (dzīvesbiedrs)? Paldies!
Atbild:
Laura Treimane, ārste, SIA "Klīnika Dzintari"
Labdien! Regulārs stress un ilgstoši pārdzīvojumi var ietekmēt psihisko veselību. Tomēr, lai izslēgtu nopietnākus psihiskus traucējumus, ir nepieciešama psihiatra konsultācija. Ja cilvēks dzird balsis, kuras nav reālas, ir nepieciešama psihiskā stāvokļa izvērtēšana un medikamentoza terapija....
Atbild:
B.Brokāne-Čekstere, ārste-psihiatre, un Anita Čodere, psiholoģe, klīniskā psiholoģe, eksistenciālā psihoterapeite
Labdien! Halucinācijas un un balsu dzirdēšana nav iespējama tikai dēļ ilgstoša stresa un pārdzīvojumiem. Šīm parādībām ir daudzi cēloņi, - gan psiholoģiski, gan sociāli, gan bioloģiski. Pareizais rīcības plāns šajā gadījumā ir sākotnēji vērsties pie psihiatra, ko var izdarīt arī mūsu ārstniecības iestādē. Psihiatrs piemeklēs atbilstošas zāles, kas palīdzēs mazināt gan iekšējos pārdzīvojumus, gan arī balsis. Un paralēli medikamentozai terapijai būtu vēlamas sarunas ar psihoterapeitu vai klīnisko...