Aptauja: Vīriešu emocionālo stāvokli Latvijā visvairāk ietekmē attiecības ģimenē

Vairāk nekā puse (53%) vīriešu Latvijā uzskata, ka attiecības ģimenē un ar līdzcilvēkiem ir nozīmīgs faktors, kas būtiski ietekmē viņu emocionālo stāvokli, liecina mazumtirdzniecības tīkla “Narvesen” (“Reitan Convenience Latvia”) aptauja.* Otrajā un trešajā vietā ierindojas tādi aspekti kā finansiāla rakstura problēmas (52%) vai veselības jautājumi (52%) un stresa situācijas darbā (49%).

Kopumā savu emocionālo stāvokli vērtē kā pozitīvu

Novērtējot savu emocionālo stāvokli, lielākā daļa aptaujāto vīriešu vecumā no 18 līdz 74 gadiem raksturo to kā pozitīvu (20%) vai drīzāk pozitīvu (50%), bet katrs ceturtais atzīst, ka jūtas negatīvi vai drīzāk negatīvi. Saskaņā ar datiem vislabāk jūtas vīrieši vecumā no 40 līdz 59 gadiem.

Vienlaikus vairāk nekā trešdaļa vīriešu atzīst, ka ir piedzīvojuši depresiju, trauksmi vai domas par pašnāvību, biežāk vecumā no 30 līdz 39 gadiem (45%) un no 18 līdz 29 gadiem (42%).

Kā norāda RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas galvenais ārsts, psihoterapeits Ernests Pūliņš-Cinis, kopumā aptaujas rezultātos lielu pārsteigumu neesot, līdzīgs ir arī viņa paša subjektīvais vērtējums par vīriešu mentālās veselības problēmām Latvijā, tomēr atsevišķi dati ir pārdomu vērti: “Interesanti, ka pasaules statistikas datos vīriešu biežākais distresa avots ir finansiālā situācija. Pēc šīs aptaujas redzam, ka vīriešiem Latvijā tas ir gandrīz līdzvērtīgs citiem stresu izraisošiem faktoriem. Iespējams, tas liecina arī par kādu pozitīvu dinamiku: vīrietim Latvijā attiecības ar ģimeni un līdzcilvēkiem ir gana nozīmīgas, vai, gluži pretēji, – tas tieši liecina par zemāku attiecību kvalitāti un biežākiem konfliktiem. Interesanti ir arī dati par salīdzinoši labāku pašsajūtu vecuma posmā no 40 līdz 59 gadiem, kas ir daļējā pretrunā ar to, ka šajā vecuma grupā ir salīdzinoši lielāks suicīdu skaits. Tas liek domāt, ka, iespējams, vīrieši savu emocionālo veselību novērtē tomēr labāk, nekā tas ir patiesībā.”

Vienlaikus psihoterapeits min, ka vēl viens iemesls, kāpēc varētu būt vērojamas šādas pretrunas, salīdzinot vīriešu pašnovērtējumu un reālo situāciju, varētu būt tas, ka tieši vīrieši virs 45 gadiem lielākoties joprojām dzīvo paaudžu paaudzēs pārņemtos dažādos priekšstatos par to, kādām jābūt īstam vīriem – stipram, visu varošam, tādam, kurš par savām emocijām nerunā. “Tā rezultātā veselības problēmas bieži vien netiek atpazītas un atzītas, kā arī novēloti meklēta palīdzība, kas beigās noved pie ilgstoši smagas depresijas un diemžēl arī pašnāvības. Pēc datiem arī redzam, ka gados jaunāki vīrieši savas mentālās veselības novērtējumā ir atvērtāki, brīvāki, atklāti atzīstot, ka ir piedzīvojuši trauksmi, depresiju vai par bijušas domas par pašnāvību. Kopumā teiktu, ka vispār jaunā paaudze ir kļuvusi daudz atvērtāka un vairāk runā par to, kā jūtas, arī savlaicīgi vēršoties pēc palīdzības,” stāsta psihoterapeits. 

Teju puse vīriešu atzīst: ir grūti vai neērti runāt par savām emocijām

Jautājot par attiecībām ar līdzcilvēkiem un dažādām sabiedrībā pieņemtām normām un stereotipiem par to, kādam jābūt vīrietim, trešdaļa aptaujāto piekrīt sabiedrībā valdošajam uzskatam, ka vīriešiem nepiedien izrādīt emocijas. Teju puse, no kuriem lielākā daļa ir vīrieši vecumā no 18 līdz 39 gadiem, atzīst, ka ir grūti vai neērti runāt par savām emocijām ar citiem cilvēkiem, tai skaitā ar ģimeni.

Nozīmīgākie sabiedrībā valdošie uzskati par vīriešiem, kas visvairāk ietekmē vīriešu emocionālo labsajūtu, ir pārliecība, ka vīrietim jābūt galvenajam ģimenes uzturētājam (29%) un nav jālūdz palīdzība, bet gan jārisina problēmas pašam (29%). Tam seko uzskats, ka vīriešiem ir jābūt veiksmīgiem un jāieņem augsts amats (22%). Vienlaikus 38% atzīst, ka sabiedrībā valdošie uzskati un stereotipi par to, kādam jābūt vīrietim, viņus neietekmē.

Attiecībā uz atbalstu emocionāli grūtos brīžos 63% vīriešu atzīst, ka saņem pietiekamu atbalstu no ģimenes, draugiem un kolēģiem, bet trešdaļa atzīst, ka šis atbalsts nav pietiekams.  

Par kampaņu vīriešu mentālās veselības atbalstam

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību un veicinātu tās informētību par vīriešu mentālās veselības riskiem un iespējamām sekām, visos “Narvesen” veikalos no šī gada 4. februāra līdz 3. martam norisinās kampaņa vīriešu mentālās veselības atbalstam “Nokod desiņu par vīriešiem”. No katra nopirktā hotdoga 5 eiro centi tiks ziedoti biedrībai “Ogle” vīriešu mentālās veselības atbalstam, lai kopīgiem spēkiem radītu vidi, kur visiem, it īpaši vīriešiem, būtu vienlīdzīgas tiesības jebkurā brīdī saņemt nepieciešamo atbalstu, jo emocijām dzimumu atšķirības nepastāv.

“Līdz ar kampaņas pirmajām dienām redzam cilvēku atsaucību. Tas, visticamāk, liecina tikai par to, cik patiesībā aktuāla un ļoti sāpīga daudziem Latvijas iedzīvotājiem un viņu tuvajiem cilvēkiem ir šī tēma. Un es patiesi ceru, ka, arvien vairāk runājot, stāstot un daloties pieredzē, mums kopīgiem spēkiem izdosies iedrošināt arvien lielāku to vīriešu skaitu, kuri nekautrēsies lūgt palīdzību, bet uzdrīkstēsies par savām vajadzībām un emocijām runāt skaļi, tādējādi mazinot vai pavisam izskaužot Latvijas vārdu no tik skumjā Eiropā izdarīto pašnāvību skaita topa,” stāsta SIA “Reitan Convenience Latvia” (Narvesen) valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Latvija jau gadiem ierindojas Eiropā veikto pašnāvību skaita TOP 3, un lielāko daļu pašnāvību veic tieši vīrieši. Vairums pašnāvību saistīts ar depresiju, psihoemocionālās veselības problēmām un nevēršanos pēc palīdzības. 

Biedrības “Ogle” misija ir mazināt pašnāvību riska izplatību Latvijas sabiedrībā un novērst mentālās veselības problēmu rašanos, izglītojot sabiedrību par to nozīmi. Arī biedrība radās kāda traģiska notikuma rezultātā, kad kāds tuvs un mīļš ģimenes cilvēks izvēlējās pamest dzīvi. Ģimene nolēma darīt visu, lai pēc iespējas vairāk cilvēku redzētu citu izeju no mentālās veselības problēmām.

Kampaņas ietvaros YouTube vloga “Emocijām dzimumu atšķirības nav. Par vīriešiem ar Armandu Simsonu” sešās epizodēs apskatīsim dažādus sabiedrībā izsenis iesakņojušos stereotipus un sociālos standartus, kas var būtiski ietekmēt vīriešu mentālo veselību, uzdrīkstēšanos izpaust patiesās emocijas un lūgt līdzcilvēku palīdzību. Vloga epizodes pieejamas: ŠEIT

* Aptauja veikta šī gada februārī sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu kompāniju “Norstat”.