Katru gadu, pienākot vasaras brīvdienām, cilvēkiem rodas vēlēšanās apskatīt citas valstis, aizceļot uz tropu zemēm un redzēt eksotiskas lietas. Piemērota un laicīga sagatavošanās ceļojumam nodrošinās atpūtu gan pieaugušajiem, gan bērniem. Sagatavoties ceļojumam nozīmē ne tikai savākt mantas un paņemt līdzi naudu, bet arī rūpēties par veselību – noskaidrot, kā izvairīties no slimību riska izvēlētajā valstī, informēties par organisma iespējamām reakcijām uz dažādiem laika apstākļiem un ceļojuma veidiem, par ēšanas īpatnībām mērķa zemē un paredzamām laika zonu maiņām, kā arī savlaicīgi veikt vakcināciju.

Ināra Roja, SIA Rīgas 1. slimnīca poliklīnikas nodaļas neiroloģe, eksperte, ārste hipnoterapeite, seksoloģe, seksopatoloģe, ģimenes konsultante Saskaņā ar statistikas datiem, 10% no visiem bērniem, kurus vecāki atved pie garīgās veselības speciālista, cieš no uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma (UDHS) un pretējiem uzvedības traucējumiem (PUT).

Dr. med., profesors Marsels BERTHOLDS, Ārstu hipnoterapeitu, seksologu, seksopatologu biedrības Goda biedrs Latvijā Šveices Askonas psihosomatiskās skolas docētājs Pasaulē visi bērni attīstās veselīgi, ja viņi tiek ievēroti un mīlēti. Mīlu un sev veltītu radošu uzmanību no vecāku puses bērni gūst svarīgākajos savas psihosomatiskās attīstības dzīves periodos. Bērns mīl savus vecākus neatkarīgi no ārējiem apstākļiem.

Dace Rolava, M.A. NLP,Jaunās hipnozes praktiķe, Jauno psiholoģiju centra direktore Kas ir sajūtas, emocijas? Klasiskajā medicīnā sajūtas tiek ņemtas vērā diagnozes precizēšanai. Klīniskajā psihoterapijā tās sauc par veģetatīviem pārdzīvojumu pavadoņiem; Psihoanalīzē tās kalpo somatisko simptomu – ķermenis ziņo par dominējošo bezapziņas ideju- tulkošanā un konstrukciju veidošanā.

Margarita Livmane, Mag. psych., sertificēta psihoterapeite, mob. tālr. 6409300, Dzelzceļa slimnīca Biķernieki Pagājuši tie laiki, kad jaundzimuša bērna psihi uzskatīja par baltu lapu. Mūsdienās zinātnieku vairākums atzīst, ka mātes psihiskās īpatnības ietekmē augļa attīstību. Ietekme uz grūtniecības iznākumu un bērna dzimšanu aizsākas tā ieņemšanas brīdī. Deviņus mēnešus ilgajā augšanas procesā bērns nodzīvo intensīvu un izmaiņām bagātu dzīvi. Tas aug un iegūst primāro pieredzi apkārtējās pasaules apgūšanā. Taču vairāk nekā uz jebko citu bērns reaģē uz mātes emocionālo stāvokli, viņas balss tembru un augstumu.

D.Rolava NLP meistare,Jauno psiholoģiju centra vadītāja Bailes vietā un nevietā Ja cilvēks, pārejot ielu, pēkšņi ierauga tuvojošos auto un tā vietā, lai adekvāti novērtētu situāciju un mierīgi paietu malā, sastingst kā sālsstabs ceļa vidū, tad tāda reakcija visdrīzāk ir bīstama, nevis derīga. Tāpat arī tiem, kuriem piemīt fobija no suņiem, ir daudz lielāka iespēja tikt sakostiem aizvien no jauna, jo nepārtrauktā adrenalīna izsviešana, jau ieraugot suni vien, izprovocē dzīvnieku uz agresīvu darbību. Bezbailīgs cilvēks var aiziet bojā vēl ātrāk nekā cilvēks ar fobiju, jo viņš nespēj atšķirt drošu situāciju no patiešām bīstamas. Tāpēc darbā ar fobijām un bailēm liela uzmanība tiek pievērsta ekoloģiskajai noskaņošanai uz nākotni, kuras mērķis ir iemācīt klientam adekvāti reaģēt tajās situācijās, no kurām viņš agrāk vairījās, un noteikt sensoros kritērijus, atšķirot reālas briesmas no šķietamām.

Medicīna attīstās, kļūst aizvien sarežģītāka un sadalās pa specialitātēm un apakšnozarēm. Aizvien biežāk novērojam situācijas, kad katrs speciālists ārstē tikai savu lietu – ortopēds kājas, lors kaklu un degunu utt., aizmirstot, ka cilvēka ķermenis ir vienota sistēma, kuru nevar pa sadalīt daļām, tās izārstēt un atkal salikt kopā kā automobili vai veļas mašīnu. Tādēļ arī saruna par divām it kā pilnīgi atšķirīgām lietām: stomatoloģiju un ģimenes ārstiem. Uz to žurnāls Medicine aicināja medicīnas zinātņu doktori, profesori, Latvijas Stomatoloģijas institūta ortodontijas nodaļas vadītāju Ilgu Urtāni.

Zobu saslimšanas cilvēkus mūsdienās mēdz piemeklēt jau gaužām agrīnā vecumā. Latvijas Stomatoloģijas institūts – tā ir iestāde, kuras darbinieki, cita starpā, izteikti specializējušies arī uz bērnu stomatoloģiju. Par problēmām un aktualitātēm šajā stomatoloģijas apakšnozarē žurnālam Medicine stāsta profesore Rūta Care, Stomatoloģijas institūta terapijas klīnikas vadītāja un P. Stradiņa universitātes terapeitiskās stomatoloģijas katedras vadītāja.

Jau no aprīļa sākuma "Dr.Mauriņa Vēnu centrā" Rīgā tiek veikts starptautisks pētījums par visjaunākās paaudzes lāzervadu pielietošanu kāju vēnu operācijās.

Latvijas Infektoloģijas centrs apkopojis informāciju par infekcijas slimību izplatību šā gada pirmajos mēnešos.