Šķiet, vasarā organisms iesūc sevī tikai to pašu labāko. Un tomēr, kā apgalvo ginekoloģe Oksana Babula, sievietei šajā gadalaikā var nākties saskarties ar ne īpaši patīkamām vasaras sekām.

Latvijas iedzīvotājiem kopumā ir neapmierinošas zināšanas gan par savu veselību, gan veselības aprūpi un tās sniegtajām iespējām. Līdzekļu trūkuma un garo rindu dēļ gandrīz trešdaļa iedzīvotāju šobrīd retāk apmeklē ārstus, bet zināšanu trūkuma dēļ nereti pēc palīdzības nevēršas laikā.

Viena no slimībām, ar ko neirologs bieži sastopas ikdienas praksē, ir epilepsija. Kļūdaini tiek uzskatīts, ka tā skar tikai reto – diemžēl pasaulē ar to slimo aptuveni 50 miljoni iedzīvotāju.

Pie loga jau klauvē vasara, un tas nozīmē, ka pavisam drīz bērni brauks uz nometnēm, laukos apciemos omīti vai dosies izklaidēties brīvdabas mūzikas festivālā. Daudzi ķipari savām kājām šovasar pirmoreiz dipinās pa zaļo mauriņu, kādam vasara atmiņā paliks ar pirmo romantisko vakaru parkā uz soliņa.

Lai pienācīgi sagatavotos bērna vizītei pie plaušu speciālista vai alergologa, jāatceras, ka līdzi ir jābūt nepieciešamajiem dokumentiem un bērnu pavadošajai personai jāprot pastāstīt par bērna veselības stāvokli.

Vienīgā doma - pagulēt ilgāk... Aizmigt varētu jebkurā vietā, kur gadījies apsēsties. Nogurums, īgnums un miegs, miegs, miegs – izplatīti grūtniecības sākuma simptomi.

Izrādās, kārpas no varžacīm atšķirt ir visai pagrūti, un dažkārt tās mēdzot jaukt pat ārsti.

Gluda āda kā bēbītim? Tas nozīmē ļoti daudz. Jaundzimušā āda pirmajās dzīves nedēļās piedzīvo dažādas pārmaiņas. Veselības zinātņu bakalaurs, sertificēta bērnu māsa Elita Svareniece stāsta par to,kāda ir jaundzimušā āda pēc piedzimšanas un ar kādiem izaicinājumiem vari sastapties.

Savā praksē bieži sastopu klientus, kas uzskata, ka varikozi paplašinātas kāju vēnas ir tikai kosmētiska problēma. Pie ārsta pacienti atnāk, kad ir jau nopietna saslimšana - tūska, smaguma sajūta kājās, ādas pigmentācija, trombi, trofiskas čūlas u.t.t. Tā ir aplama pieeja, un es mēģināšu pastāstīt kāpēc.

Šodien, 31.maijā, vienlaikus ar citām Eiropas valstīm, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) publisko 2011. gadā veiktā pētījuma " Eiropas skolu aptaujas projekta par alkoholu un citām narkotiskām vielām" (ESPAD) datus. Pētījuma mērķis – iegūt starptautiski salīdzināmus datus par smēķēšanas, alkohola un narkotiku lietošanas izplatību Eiropas valstīs noteiktā gadā dzimušu jauniešu vidū. ESPAD pētījums Eiropā tiek veikts reizi četros gados.