Alerģija var parādīties jebkurā vecumā. Pirmajos dzīves gados to galvenokārt provocē konkrēti pārtikas alergēni (govs piens, olas, zivis, graudaugi), bet vēlāk ar alerģiskām izpausmēm tā vai citādi nākas saskarties gandrīz katram no mums. Iemesli, kas liek pieaugušam organismam paust savu izmisumu, piemēram, caur ādu, parādoties nātrenei jeb neirodermatītam, var būt visdažādākie. Jo alergēni spēj evolucionēt pietiekami ātri un dažādu mikroorganismu spējas pielāgoties ir pārsteidzoši labas. Kamēr cilvēks meklē un atrod zāles, ar kurām pieveikt provokatoru izraisīto organisma reakciju ķēdi, alergēni nesnauž un gluži kā hakeri cenšas uzlauzt preparātu ietekmes spējas. Šajā ziņā nemainīgi laba un pārbaudīta ir sentēvu metode – vispirms apvest ap stūri organisma tieksmi uz alerģiskām reakcijām ar atbilstošām zāļu tējām. Iespējams, nemaz nebūs jāķeras pie smagās artilērijas.

Piemēram, piparmētras lapas satur organiskās skābes, cukurus, minerālvielas, un tām piemīt nomierinoša, spazmolītiska, antiseptiska un sāpes mazinoša iedarbība, bet smaržīgās kumelītes ziedi satur matricīnu, glikozīdus, holīnu, flavonoīdus, B un C vitamīnu, ēteriskās eļļas, tajās esošajam bisabololam ir pretiekaisuma, antialerģiska un nomierinoša iedarbība. Katrā ziņā no piparmētrām, kumelītēm, arī salvijas, diždadžu saknes, lielo nātru lapām sakombinētā Latvijā ražotā tēja izskalos alergēnus no organisma un liks imūnsistēmai daudz rimtāk izturēties pret iedomāto ienaidnieku un vairs neuzbruks tam ar visu sparu.

Vai vecākiem ir alerģija?
Zinātniski pierādīts, ka alerģiju izcelsmē būtiska nozīme ir ģenētikai: ja abiem vecākiem ir alerģija, tad bērniem alerģijas risks svārstās robežās no 50 līdz 75%. Ja tikai vienam no vecākiem ir šāda problēma, risks ir tikai nosacīti mazāks – no 25 līdz 50%. Tomēr alerģija kā fenomens ir visai īpašu reakciju kopums un, kā izrādās, arvien biežāk nepavisam nav saistīts ar konkrēta alergēna klātbūtni. Tomēr iedzimtībai ir loma arī šajā spēles laukumā – konstatēts, ka neskaitāmos gadījumos alerģisko reakciju palaidējfaktors ir psiholoģiskās spriedzes situācijas, uz kurām līdzīgi reaģējuši arī iepriekšējo paaudžu pārstāvji un nodevuši to pēcnācējiem. Organisma alerģisko reakciju shēma ir bezgala sarežģīta. Diemžēl ar alerģiskām reakcijām sirgstošu cilvēku kļūst vairāk, jo ieilgušam, negatīvam stresam ir pa spēkam nolūkot arvien jaunus upurus, kuru senčiem nekad nav bijis ne mazāko sūdzību par alerģijām.

Man no viņa metas pumpas
Šai frāzē par spīti it kā pārnestajai nozīmei tomēr atrodama liela patiesības deva. Raugoties no medicīnas viedokļa, atsevišķas personas spēj reaģēt uz citiem cilvēkiem un dažādām situācijām gluži tāpat kā uz jebkuru agresīvu kairinātāju. Par stresa avotu kļūst persona, ar kuru ir sarežģīti komunicēt, pastāv konflikts vai aizvainojums, ko cilvēka psihe interpretē kā drošības un komforta apdraudējumu. Jebkurš kairinātājs – arī emocionāls – var izraisīt lavīnas efektu un tā ietekmē sāk parādīties alerģiskas izmaiņas uz ādas. Tā var būt arī situācija, kas saistīta ar psiholoģisku spriedzi, piemēram, eksāmena kārtošana, zobārsta apmeklējums vai negaidīts pārbīlis.

Vissvarīgākais ir noskaidrot, kad alerģija parādās. Turklāt bieži vien paši sev uzlekam ārkārtīgi augstu latiņu un, apzinoties savus reālos spēkus tai tikt pāri, sagumstam no raizēm par prognozējamo neizdošanos. Stress aug augumā un nostrādā gluži tāpat kā ārējs kairinātājs. Analizējot varbūtējos ietekmes faktorus, pētnieki ir secinājuši, ka maza mēroga pārdzīvojumi jeb mikrotraumas, ar kurām ir pārsātināta mūsu ikdienas dzīve, ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas izsit no līdzsvara un jau no bērnības kā hroniska sasprindzinājuma sekas atstāj iespaidu uz imūnsistēmu, kura aktīvi iesaistās alerģisko reakciju shēmās, kas ir tikpat noslēpumainas un grūti atšķetināmas kā alkatīgu politiķu vai krāpnieku savērptās.

Gandrīz uzsprāgu no dusmām
Ārējais organisma apvalks – āda – bezkaislīgi demonstrē, kā cilvēks patiesībā jūtas – tās vizuālās izmaiņas ir vistiešākajā veidā saistītas ar emocionālajām reakcijām.

Āda arī visai bieži cieš no alerģijas izpausmēm. Ādas un sviedru dziedzeru asinsvadi reaģē gan uz ķīmiskiem, gan fizikāliem, gan psiholoģiskiem kairinātājiem, taču tas var notikt arī tādēļ, ka cilvēks izjūt spēcīgu riebumu vai sašutumu – šādas negatīvas emocijas izpaužas ar izsitumiem, sarkaniem plankumiem, niezi. Mūsu leksikā ne velti iedzīvojušies teicieni, ko lietojam gluži kā mazas emociju formuliņas, lai nav gari un plaši jāskaidro radušos sajūtu gamma, piemēram, "viņš kļuva zaļš no skaudības", "gandrīz uzsprāgu no dusmām", "viņš atgādināja niknu tomātu", "man niez visas maliņas". Dažos gadījumos, ja spriedze ir ļoti liela un psiholoģiskā slodze – intensīva, uz ādas parādās tā saucamie hektiskie plankumi. Nepatīkami pieskārieni vai biedējošas domas var izraisīt arī zosādas parādīšanos. Ādu droši var nosaukt par psiholoģisko procesu atspoguļotāju, un tā sniedz ļoti daudz neverbālas informācijas. Alerģiskās reakcijas ir šāds neverbāls vēstījums par to, kā cilvēks jūtas.

Uzmanības deficīta sekas
Cilvēkiem, kuri cieš no alerģijas dažādām izpausmēm, var būt grūtības veidot kontaktus ar citiem un viņi ir diezgan noslēgti – no vienas puses, viņi vēlas būt neatkarīgi un paši noteikt savu dzīvi, no otras – viņi ļoti grib būt ar kādu ciešās attiecībās. Novērots, ka viņi cenšas izpatikt citiem un bieži vien apspiež dusmas vai naidu, kas mīt viņos. Tā kā šāda situācija nevar būt bezgalīgi ilga, sasprindzinājums kaut kā ir jāizpauž. Tas notiek caur ādu, un slāpētā agresija, ko iekšējas barjeras liedz izpaust pret kādu personu, izraisa alerģiju. Psihologi uzskata, ka, visticamāk, viņiem bērnībā ir pietrūcis maiguma un drošības izjūtas, ko var iegūt un izjust tieši ar ādas starpniecību – ar glāstiem un pieskārieniem. Tiem, kuri sirgst ar alerģiju, vecāki parasti ir bijuši visai emocionāli distancēti cilvēki – vēsi un noraidoši, kuriem sistemātiski pietrūcis gan laika, gan pacietības, gan uzmanības, ko veltīt savam mazulim.

Eksperimentālos pētījumos ir rūpīgi izpētīta psiholoģisko faktoru iedarbība uz ādu. Pierādīts, ka tā spēj veikt emocionālā siltuma devēja funkciju. Daļēji ir atzīta neirodermīta (mokoša nieze, kas īpaši bieži rodas naktīs) saistība ar nomācošu bērna gribas ierobežošanu, pat pakļaušanu un mātes dominēšanu ģimenē.

Vērtīgās etniskās tradīcijas
Iespējams, ka etniskās kultūrvides faktori ir tie, kas nosaka alerģisko reakciju izpausmju specifiku. Ziemeļamerikas indiāņi un Kenijas iedzīvotāji ir īpaši ar to, ka šajā vidē jaundzimušajiem un maziem bērniem ir ilgstošs fizisks kontakts ar mātēm. Bērneļi nemitīgi tiek nēsāti līdzi, ievīstīti lakatos (slingu, ko pazīst arī Latvijas māmiņas, līdziniekos). Mazulis novietojas uz mātes sāna vai muguras visas garās stundas, kamēr viņa strādā uz lauka, uzkopj mītni vai gatavo ēdienu. Fiziskais kontakts caur ādu, šādā veidā nēsājot mazuli, ir ļoti sargājošs un labs.

Iespējams, ka tas ir viens no iemesliem, kas pasargā indiāņus no tipiskajām eiropiešu nebūšanām ar ādu. Kultūras tradīcija Eiropā bērnus liek turēt tālāk no mātes klēpja. Tikai neņemiet mazuli uz rokām, kad viņš raud, citādi varēsiet auklēties tā mūžīgi... Šī pamācība nereti tiek dota pūrā jaunajām māmiņām modernajā pasaulē. Bet, izrādās, tā sekmē atvasēm alerģisku reakciju veidošanos.

Turklāt vēlākos gados trauksme un dusmas, kas tiek slāpētas, apvienojumā ar mātes pieskārienu deficītu bērnībā, emocionāli organismā nostrādā pēc pilnas alerģiju izraisošas programmas. Cilvēki atsakās no dusmu izrādīšanas, lai nezaudētu attiecības, izvēlas noklusēt problēmas, lai it kā izvairītos no skaļiem strīdiem, bet galu galā cietēji izrādās viņi paši. Pamatīgi nāksies analizēt mehānismus, kuri rada vai pastiprina alerģiskās reakcijas – iespējams, tā būs nelabvēlīga, saspringta ģimenes situācija, pārlieku liela slodze darbā vai nomācošas partnerattiecības. Ar psiholoģisku palīdzību var izdoties konkrēta aģenta atrašana. Lai izdotos šo pretinieku vismaz iemidzināt, tomēr pašiem, cik vien mūsu spēkos, kaut mazās lietās un niansēs vērts ik dienu atrast iemeslu priekam.

Informāciju sagatavoja "Aptiekāra žurnāls"
Foto: Phovoir/ Scanpix