Gremošanas glābšanas riņķis - probiotiķi
Kolīdz Ieva pavēstīja, ka viņai nāksies dzert antibiotikas, lai tiktu vaļā no briesmīgā klepus, mans pirmais jautājums bija: "Vai probiotiķus arī nopirki?" No personīgās pieredzes zinu, cik lieliski rosīgās labās baktērijas darbojas zarnu traktā, kad, piemēram, elpceļu iekaisuma likvidēšanai nepieciešami medikamenti, kas var izjaukt dabisko mikrofloras līdzsvaru.
Kādreiz ar izmisumu uzņēmu daktera verdiktu, ka vajadzēs lietot antibiotikas, jo allaž šādu ārstēšanos pavadīja caureja, pat slikta dūša. Bet pēdējā reizē, kad paralēli zālēm dzēru probiotiķus, vēders darbojās teju pat labāk nekā ierasts! Tieši šā efekta dēļ arvien biežāk ģimenes ārsti, izrakstot medikamentus, kas var sagandēt zarnu mikrofloru, pacientiem piekodina iegādāties arī labo baktēriju preparātus.
Neizbēgamie uzbrukumi
Gremošanas traktu nepārtraukti bombardē dažādi dabīgie un cilvēka radītie nelabvēlīgie faktori. Ik dienas notiek kaut kas līdzīgs iekšējam karam starp organisma aizsargsistēmām un draņķvielām, kā arī ārējiem kairinātājiem (radiāciju, piesārņojumu), kas var izsist no līdzsvara labvēlīgo zarnu mikrofloru.
Lai izprastu mehānismu, kā tas notiek, atliek iedomāties lielu māju, kur savā dzīvoklītī mitinās jauka ģimenīte, cītīgi uzkopj telpas, laista puķes, kas zaļo un zied, bet te pēkšņi alkohola reibumā nošņurcis kaimiņš atsit ar kāju vaļā durvis, ievelk līdzi savu drauģeļu varzu un, dūres vicinot, paziņo, ka turpmāk te saimniekos, jo pašu istabā vairs nav vietas - tur sabraukuši radu radi, tādi paši plostotāji un netīreļi. Agrāk sakoptā telpa tiek piemētāta gružiem, augi novīst, pa nemazgātajiem logiem saule netiek iekšā, jo čaklā ģimenīte ar tādu pārspēku nespēj cīnīties, sakravā mantiņas un - izvācas. Kamēr netiks atrisināts likumīgo iemītnieku komforta un drošības jautājums, tikmēr viņi neatgriezīsies. Līdzēt šajā situācijā var tikai papildspēki - kārtīgs labo desants!
Tieši tāpat resnajā zarnā sastopamas gan orgnaismam labvēlīgas baktērijas, gan potenciāli bīstamās. Šo divu baktēriju grupu jeb kaimiņu starpā nepārtraukti notiekošā konkurences cīņa (vieni mēslo, otri sakopj) veselam cilvēkam galvassāpes, nu, šajā gadījumā pareizāk gan būtu teikt - vēdergraizes - neradīs. Bet pārmērīga nelabvēlīgo baktēriju savairošanās piešauj uguni procesiem zarnu traktā, kā ietekmē veidojas bīstami savienojumi - amonjaks, indols, fenoli, amīni, kas var veicināt gan dažādu hronisku slimību, gan ļaundabīgu procesu attīstību organismā. Ja pastāvīgi zarnu traktā esošās baktērijas paliek ievērojamā mazākumā, to armiju nepieciešams papildināt ar preparātu palīdzību - probiotiķi producē organiskās skābes, kas kavē zarnu traktā esošo patogēno baktēriju vairošanos, saglabājot optimālo līdzsvaru zarnu mikroflorā, līdz ar to nodrošinot lielisku pašsajūtu, kas mums liek aizmirst par jelkādām bažām par vēdera darbību.
Rūgušpiena brīnumdarbi
Interesanti, ka par probiotiķu labajām īpašībām pētnieki pirmoreiz ieminējās jau tālajā 1908.gadā, paziņojot, ka, uzņemot laktobaktērijas, ir iespējams izspiest toksīnus veidojošās baktērijas, sekmējot veselību un pagarinot dzīvi. Krievu zinātnieks, Nobela prēmijas laureāts Iļja Mečņikovs, kurš strādāja slavenajā Pastēra institūtā Parīzē, novērojot Krievijas stepju un Bulgārijas lauku iedzīvotājus, secināja, ka viņu ilgmūžībai un labajai veselībai ir tieša saistība ar lietoto uzturu. Viena no galvenajām pārtikas sastāvdaļām šiem ļaudīm bija pienskābo baktēriju fermentēts piens. Starp citu, arī skābēti kāposti, lietoti termiski neapstrādāti, dos zināmu ieguldījumu labvēlīgo baktēriju papildināšanai.
Tāpēc Mečņikovs izvirzīja hipotēzi, ka slikto baktēriju aizvietošana ar labajām zarnu traktā jūtami uzlabo pašsajūtu un arī visu organisma darbību. Apmēram tajā pašā laikā cits zinātnieks - francūzis Henrijs Tisjē - atklāja bifidobaktērijas un pierādīja, ka tieši tās ir galvenais zīdaiņu zarnu trakta iemītnieks. Tisjē ieteica papildus lietot bifidobaktērijas tiem zīdaiņiem, kurus mocīja caureja. Bet vārdu probiotikas pirmo reizi lietoja vācu dietologs Vernets Kollats 1953.gadā kā pretējas nozīmes vārdu jēdzienam antibiotikas.
Probiotikas šobrīd tiek pētītas daudzos institūtos un laboratorijās, tiek iegūti arvien jauni pierādījumi baktēriju būtiskai nozīmei dažādos veselības uzlabošanas procesos. Turklāt nedrīkst to lomu novērtēt par zemu kaut vai tāpēc vien, ka baktēriju skaits gremošanas traktā ir simtkārt lielāks nekā paša organisma šūnu skaits. Pirmās paaudzes probiotiķi, kuri šobrīd vēl tiek plaši lietoti, centās tikai nodrošināt gremošanu ar tajos esošajām probiotiskajām baktērijām, turklāt ne jau vienmēr pietiekamā daudzumā un sastāvā. Daudzi probiotiķu lietošanas aspekti bija nezināmi - neviens neaizdomājās, vai probiotiskajām baktērijām ir iespēja izrādīt savu labvēlīgo ietekmi.
Teorija un prakse
Maldīgs ir uzskats, ka, regulāri lietojot jogurtus un citus izstrādājumus, kuros ir probiotiskie mikroorganismi, var iegūt nepieciešamo vērtīgo baktēriju daudzumu. Diemžēl pārtikas produktos, ja tos uzņem saprātīgos daudzumos, baktēriju koncentrācija nevar būt pietiekama, līdz ar to tas nevar būt baktēriju vienīgais avots organisma atveseļošanai vai attīrīšanai, bet tikai palīglīdzeklis gremošanas uzlabošanai. Turklāt veikalu plauktos esošie baktērijas saturošie produkti ir pakļauti gan temperatūras, gan spēcīgu konservantu ietekmei. Dzīvās baktērijas šādos apstākļos nespēj izdzīvot vai ir krietni novājinātas, lai gan teorētiski ir pievienotas. Probiotiķi ir dzīvi mikroorganismi, un uz to spējām eksistēt ietekmi atstāj virkne faktoru, tajā skaitā kolēģi produktā. Bieži vien probiotiskās baktērijas, vēl nepaspējot nokļūt cilvēka organismā, jau zaudē visas savas pozitīvās īpašības. Piemēram, atliek tikai kādā ražošanas posma laikā neievērot pazeminātu gaisa mitrumu, un baktērijas aiziet bojā, nepaspējot nokļūt līdz savam mērķim - zarnu traktam.
Tāpēc, lai atjaunotu līdzsvaru pēc antibiotiku lietošanas un ķīmijterapijas, kā arī novērstu parastus gremošanas traucējumus, var palīdzēt aptiekās nopērkamie probiotiķi. Tie jūtami veicina uzturvielu sagremošanu un aktīvo vielu uzsūkšanos, stiprina imūno sistēmu, uzlabo ādas stāvokli un garantēti nav bojāti ražošanas gaitā.
Bungu rīboņas slāpēšana
Vēdera pūšanos izraisa visdažādākie produkti, ko lietojam ikdienā. Tomēr pēkšņa pāreja uz absolūti veselīgu uzturu arī nemaz nav tik ieteicama. Ja visu laiku ēsti miltu produkti, tad strauja augļu un dārzeņu ieviešana ēdienkartē, lai arī īslaicīgi, bet tomēr var radīt pastiprinātu gāzu veidošanos.
Ja pārejas posmam asistēs probiotiķi, gāzu veidošanās zarnās nebūs tik mokoša un intensīva, un ar laiku vēders pieradīs pie veselīgās pārtikas. Vēdera darbības regulēšanai ļoti svarīgs ir arī pietiekams uzņemtā ūdens daudzums, kustības un - kas nav mazsvarīgi - atbilstošs apģērbs, jo pretējā gadījumā zarnu muskulatūrai ne tikai jātransportē barības masas, bet arī jāpārvar sēdēšanas un apģērba radītā šaurība. Bungu rīboņu no vēdera noteikti mazinās kārtīgas pastaigas vai sporta spēles, jo muskuļu veiktās masāžas dēļ zarnas tiek aktivizētas.
Gremošanas glābšanas riņķis
Pētnieki konstatējuši, ka baktērijām ir strikti noteiktas apdzīvojamās teritorijas - tās, kuras mitinās tievajā zarnā, nedzīvo resnajā zarnā, un otrādi. Savukārt mutes dobumā esošās nekad neatradīsies sievietes makstī. Lai baktērijas savā izvēlētajā vietā justos labi, jābūt konkrētai mikrovidei. Zarnās problēmas ar disbakteriozi rodas tad, ja kāda iemesla dēļ mainās mikroflora. Vieglākos gadījumos tā ir klasiskā vēdera uzpūšanās, urkšķēšana, bet smagākos - pamatīga caureja.
Disbakteriozes cēloņu sarakstā līdzās antibiotiku lietošanai un jaunas diētas uzsākšanai ir arī pārēšanās, vienpusīgs uzturs, hroniskas gremošanas trakta slimības un stress. Ja disbakterioze netiek novērsta, veidojas vitamīnu un aminoskābju trūkums, vērojami kuņģa, zarnu un aknu darbības traucējumi, iespējami alerģiski simptomi. Gremošanas trakta dabisko mikrofloru uzlabojoši preparāti tad ir gluži kā glābšanas riņķis slīkstošajam.
Labo baktēriju preparātus var lietot ilgstoši, organisms nepierod pie tiem, un tie nerada blakusefektus. Probiotiķi, kurus organisms vairs nespēj uzņemt, jo to jau ir pietiekami, paši izvadās no organisma. Tos var lietot arī gripas un citu saaukstēšanās slimību profilaksei un ārstēšanai. Probiotiķi veiksmīgi tiek lietoti, ārstējot gastrītu, gremošanas trakta čūlas, ko izraisa helikobaktērijas. Tie ir noderīgi arī grūtniecēm ar augstu alerģijas risku, kā arī lietojami jaundzimušo ekzēmas un atopiska dematīta profilaksei.
Jauni atklājumi
Ja pirms gadiem desmit reti kurš bija dzirdējis par probiotiķiem, tad pašlaik jau ļoti plaši tiek runāts par probiotisko preparātu nepieciešamību un lietderību. Atsevišķi probiotiķu veidi stimulē sekretorā imunoglobulīna produkciju, tādējādi spēcinot imūnsistēmas darbību. Probiotiķi, izrādās, efektīvi aizkavē pneimoniju izraisošo baktēriju vairošanās kritiski slimu pacientu mutēs un ir tikpat iedarbīgi kā parastie sintētiskie antiseptiķi - to eksperimentāli noskaidrojuši Lundas universitātes zinātnieki. Un pētījumi turpinās, tā kā labās baktērijas ar sava pielietojuma amplitūdu mūs pēc kāda laiciņa varēs atkal patiešām pārsteigt!
Bet cilvēkam, kurš gatavs apspiest vēderdumpi ar probiotiķa palīdzību, ir jāpatur prātā, ka arī baktērijām gribas ēst, tāpēc jārūpējas par pietiekamu balastvielu klātbūtni savā ēdienkartē, jo tieši tās nodrošina iespēju probiotiskajām baktērijām izdzīvot, vairoties un apgādāt saimnieka organismu ar visiem iepriekšminētajiem labumiem.
Informāciju sagatavoja "Aptiekāra žurnāls"
Informācija ZL datubāzē
