Izpaust sevi fiziskajā plaknē
Profesionālā trenere Dzintra Kalniņa ir vairāku grāmatu autore un zina, kā dziedināt ar kristāliem - interesanti, ka viens no tiem daudzkārt palīdzējis viņai pašai. "Man pašai bija brīnumains gadījums ar Ahilleja cīpslu. Neveiksmīgi to sastiepu un tik tikko varēju paiet. Sāpes bija dedzinošas un caururbjošas. Aizgāju pie kolēģa, kuram bija dziednieciskas spējas un kurš toreiz bija vairāk strādājis ar akmeņiem nekā es, un žēlojos, ka sāp un stipri jāklibo. Viņš paņēma karneliānu un pastrādāja ar manu potīti. Vakarā es varēju dejot – ne man klibot vajadzēja, ne kāja sāpēja."

Agrāk viņa daudz trenējusies un mocījusies ar savilktiem muskuļiem. Uzzinājusi par karneliāna spējām atjaunot traumētos audus, sākusi eksperimentēt un, gulēt ejot, ņēmusi to sev līdzi gultā. No tā laika viņai muskuļi vairs nesāpot, un Dzintra ir pārliecināta: "Šis akmens labs visām miesas kaitēm un lietojams pēc traumām un operācijām vai kad ir smaga fiziska slodze." Protams, kāju kristāls neizdziedēs, ja būs kaula lūzums vai saites plīsums, bet kā viens no netradicionālās labās enerģijas avotiem ar kāju sāpēm palīdzēs tikt galā ātrāk un vieglāk.

Tradicionālā recepte būs šāda!
Gan tad, ja kāja sāp mazāk, gan tad, kad sāp tā, ka jākliedz, katrai traumai jāpievērš pietiekami liela vērība, jo pat sākotnēji it kā neliels bojājums, kas atstāts bez ievērības, var radīt neparedzamas sekas. Lai atceramies gadījumu pirms pāris gadiem, kas izskanēja pa visu Latviju! Pēc sākotnēji vieglas traumas - kājas sasituma - mira divpadsmitgadīgs puisis. Viņš slēpojot krita un sasita kāju. Šķietami vieglā trauma dažu dienu laikā izraisīja asins saindēšanos. Ja arī šajā gadījumā līdzdarbojās vēl citi faktori, kas izraisīja traģiskās sekas, tomēr jāpiesargājas arvien, tāpēc pašdiagnostika nav labākais variants.

Kājās ir daudz struktūru, ko varam sabojāt un kas izraisīs sāpes. Locītavas, kauli, saites, muskuļi, nervi, artēriju sistēma, vēnas – viss tas kopā ir pietiekami sarežģīti. Starp citu, novērots, ka sportisti saišu sastiepumos iedzīvojas visbiežāk, taču tās ir agresīvākas traumas, ko izraisa asi pagriezieni un lēcieni, bet tā saucamās sadzīves traumas, kas gūtas paslīdot, paklūpot, sportiskiem cilvēkiem raksturīgas reti. Tas nozīmē - jo trenētāks ķermenis, jo labāka koordinācija un izturīgāki muskuļi un locītavas, tikai tad muskuļos pilnvērtīgi darbosies asinsrite un notiks pareiza vielmaiņa. Tāpēc kustības ikdienā ir ļoti svarīgas!

Jānis Dobelnieks, traumatologs un ortopēds medicīnas sabiedrībā ARS, atzīst, ka vienas no biežākajām tomēr ir pēdas locītavas traumas, bet daudz neatpaliek arī ceļgalu traumas. Ja atgadās trauma, abas sarežģītās konstrukcijas sašķobās uz vienu vai otru pusi, un tad redzams, vai stiprākas ir saites vai kauli. "Grūti pateikt, vai labāk, ja lūst kauls, vai labāk, ja plīst saites. Viss atkarīgs no traumas smaguma," viņš atzīst un iesaka tomēr uztaisīt rentgenu, lai smagākā pavērsienā nezaudētu laiku un neiedzīvoties lielākos sarežģījumos, jo skaidrība ir mierinoša, vienalga, kāds rezultāts. Ja skatoties rentgenu, redzams, ka lūzuma nav, speciālists apskatās, vai starp kauliem ir pareizas attiecības, jo to svarīgi konstatēt saišu plīsuma gadījumā. Ja ir vēlme precīzi zināt, cik ļoti sastiepumā bojātas potīšu saites, jādodas uz ultrasonogrāfiju vai uz magnētisko rezonansi, kur var redzēt visus mīksto audu bojājumus.

Pēc jaunākajiem pieņēmumiem medicīnā, jebkuru saišu sastiepumu var dēvēt arī par saišu plīsumu, jo pat vieglā sastiepumā atsevišķas saišu mikrošķiedras tomēr ir pārrautas – tātad plīsušas. Viegls sastiepums ir tad, kad bijusi neliela trauma un pēc tam, taustot šo vietu, tā ir sāpīga; ja diskomforts rodas staigājot, reizēm var būt niecīgs pietūkums. Mērens sastiepums ir tad, ja pietūkums jau ir lielāks un traumētajā vietā veidojas neliels asinsizplūdums, taču tas var arī nebūt. Sāpīgums noteikti ir lielāks. Ja ir zilums, visbiežāk ir arī daļējs saišu plīsums, jo asins izplūduma pamatā jābūt kādam plīsumam. Par smaga sastiepuma pakāpi liecina liels zilums un pietūkums un tad parasti ir sarauta kāda saite, kas apņem potīti.

Tā kā sāpju slieksnis katram ir atšķirīgs, jāvēro, kā izskatās kāja. Ja pietūkusi, sāp, ir zilums, ieteicams konsultēties ar speciālistu. Ja sāp nedaudz, var paiet un arī ziluma nav, var ārstēt kāju mājās, taču arī tad jāievēro pamatprincipi: neturpināt sportot vai kāju kā citādi noslogot. Traumētā vieta jāsargā, lai nepieļautu atkārtotu bojājumu, un sastieptajām locītavām vajadzīgs miers, tieši tāpēc nevajag staigāt un radīt vēl lielāku spiedienu. Vislabākais palīgs pirmajās divdesmit četrās stundās ir ledus! Tas mazina tūsku, iekšējo asiņošanu un darbojas anestezējoši. Pirms likt pie sasituma, tas jāietin dvielī. Vēl nepieciešams atgulties un kāju turēt paceltu virs sirds līmeņa. Ja sēžot kāju turam nedaudz paceltu, asinis arī atplūdīs, taču ne tik efektīvi. Ja kāja tiks noslogota un pārsvarā turēta uz leju, palielināsies ne tikai pietūkums, bet arī saišu bojājums ies plašumā. Ievērojot mieru, audi sarētosies labāk.

Ja sāp, var iedzert pretsāpju tableti vai uzklāt kādu gelu, taču arī tos nedrīkst pārdozēt, jo to sastāvā esošās vielas uzsūcas asinīs un, lietojot biežāk, nekā norādīts instrukcijā, var bojāt kuņģi, aknas un nieres. Staigāšanai derēs fiksators vai ortoze, kas labi satur traumēto vietu. Svarīgi, lai fiksācija būtu vienmērīga visas dienas garumā, tāpēc ortoze ir veiksmīgāks risinājums par elastīgo saiti un to var piemērot kājas izmēram. Taču arī vēlāk sastiepums var par sevi atgādināt, jo saites vairs nebūs tādas kā pirms traumas. Traumētā vieta var jutīgāk reaģēt uz laika maiņām vai arī kāja kustoties, īpaši uzsākot skriet, nebūs tik stabila. Iespējams arī lielāks stīvums traumētajā vietā. Sportot var atsākt tad, kad kāja nesāp un nepampst.

Un naktī vēl traucē krampji...
Lai sāpju kauss būtu pilns, naktī jau esošajām kāju sāpēm mēdz pievienoties krampji. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas klīnikas Gaiļezers iekšķīgo slimību nodaļas vadītājs Edmunds Jansons atzīst, ka krampji var rasties jebkurā vietā, kur ir muskuļi. Ja traumas dēļ kāja tiek noslogota citādi, var reaģēt arī muskuļi. Visbiežāk viens no galvenajiem nakts krampju iemesliem ir iepriekšējās dienas pārpūle, kad muskuļi par daudz strādājuši, tāpēc vienmēr jāpadomā, cik lielu slodzi uzlikām saviem netrenētajiem muskuļiem, kas ir pārpūlējušies. Ja krampji iemetas pēdā, iespējams, bijis nepareizs pēdas balsts vai arī nepiemēroti apavi.

Kāpēc biežāk krampji rauj naktī? Tāpēc, ka cilvēks miegā atbrīvojas, visi procesi palēninās, asins plūsma kļūst lēnāka, muskuļiem pietrūkst barības vielu un iepriekšējā pārslodze liek par sevi atcerēties. Taču krampji var liecināt arī par asinsrites traucējumiem. Ja muskulim pietrūkst skābekļa, asins piegādes, tas saraujas. Krampji var būt arī tad, ja ir paplašinātas kāju vēnas. Tiem, kuriem ir augsts holesterīna līmenis asinīs, jārēķinās, ka labsajūtu var traucēt krampji, bet krampjus izraisa arī vielmaiņas traucējumi un kālija, nātrija, magnija, kalcija, B vitamīna, kā arī šķidruma trūkums organismā. Līdzsvaru organismā var izjaukt, par maz dzerot ūdeni un par daudz lietojot sāli.

Ja krampji ir kājā, pirmais, ko var darīt, - kāju izstiept un atbrīvot. Pamatprincips ir šāds: krampjus muskulī var apspiest, sasprindzinot pretējos muskuļus. Ja, piemēram, krampji guļot sarauj pēdu, tad pretējā darbība būs nostāties uz grīdas vai celt kāju gaisā ar saliektu pēdu, vai vienkārši to kustināt. Uz pēdas var arī uzspiest, ar otru kāju uzkāpjot tai virsū. Ja var piecelties stāvus, ar papēdi var stipri sist pa grīdu un tā radīt nelielu satricinājumu, kas atbrīvos muskuli. Var mēģināt muskuli atbrīvot, tajā iekniebjot, taču nevajag izmantot metodi, kas klīst no mutes mutē, – duršanu muskulī ar adatu, jo pamatojuma tai nav un pastāv iespēja savainot asinsvadu, inficēties. Muskuli atslābināt palīdz arī siltums, taču ar to jāuzmanās tad, ja ir akūta kājas trauma. Vēlāk, kad pagājis laiks un sastiepuma vietā rodas hroniskas sāpes, kā arī moka krampji, tad gan var pasildīt. Akūtajā momentā vēl palīdzēs masāža.

Ja nākamajā dienā kājām paredzēta lielāka slodze - jāsagatavojas jau vakarā!
*Dzeram kaķpēdiņu vai citronmētras tēju!
*Ēdam banānus, žāvētus augļus, riekstus.

Palīdzam kājām ar vingrojumiem!
*Lai slimā kāja pēc traumas arvien mazāk par sevi atgādinātu, atjauno tās kustīgumu! Vispirms sēžot var izstiept kāju un kustināt pēdu uz augšu un uz leju. Pēc tam ar pēdu var sākt zīmēt alfabēta burtus – lai būtu gan rotācija pēdai, gan pagriezieni.
*Apsēdies uz krēsla un kājas novieto nedaudz plati. Rokas saņem zem labā gurna apakšējās daļas un pacel kāju pie krūtīm. Izelpojot iztaisno kāju un paliec šādi 20 sekundes. Atkārto katrai kājai divas reizes.
*Paliekot sēžot uz krēsla, pacel ceļos saliektas abas kājas iespējami tuvu krūtīm. Tā paliec, kamēr 10 reizes dziļi ieelpo un izelpo. Ar katru izelpu centies pievilkt ceļus iespējami tuvāk krūtīm.

Kājas rūdi katru dienu!
Dušā ejot, virzi auksta ūdens strūklu uz ikriem un tad apļveida kustībām uz gurniem. Tā izdari vismaz piecas reizes!

Informāciju sagatavoja "Aptiekāra žurnāls"
Foto: Pilseta24.lv