Ziema šogad ir kļuvusi par pārbaudījumu ne tikai dēļ  siltuma, elektrības un citu cenu kāpuma. Tā pārbauda arī mūsu veselību: ekstremālas temperatūras izmaiņas, sasalstošs lietus un jau aizmirstas sniega vētras ar sniega kupenām. 

Laikā pirms un pēc Valentīndienas gaisā virmo ne tikai sirsnīgas un romantiskas, bet arī seksuālas noskaņas. Veikalu plaukti pilni ar specifisku preču klāstu, vīna un saldumu nodaļas izceļ romantiskiem mirkļiem piemērotu produkciju. Tas ir jauki, jo tieši svētku un tuvības pandēmijas laikā daudziem varētu pietrūkt, tomēr ir vērts padomāt arī par drošību.

Kādas – ar Islandes ķērpi, smiltsērkšķu eļļu vai propolisu? Ko – tabletes, pastilas vai ledenes? Ieejot aptiekā ar sāpošu kaklu, pavisam viegli var apjukt. Kā atrast piemērotāko – skaidro farmaceite.

Sāpes, tirpšana plaukstās un pēdās, ožas zudums, miega traucējumi un citas neiroloģiska rakstura problēmas aizvien biežāk seko pēc pārslimota Covid-19. Ambulatori ir pieejamas gan diagnostikas iespējas, gan arī terapijas, kas šādā situācijā varētu palīdzēt, skaidro neirologs.

Nepiemērotu vai neērtu slēgtu apavu nēsāšana ziemas sezonā var radīt pēdu veselības problēmas. Kas par to liecina un ko darīt, lai kāju pēdas neciestu, stāsta podoloģe.

Vai es pietiekami rūpējos par savu bērnu? Varbūt daru to par daudz? Kad teikt “jā” un kad – “nē”? Vai esmu gana stingrs? Vai pietiekami daudz izrādu mīlestību? Un kurā brīdī to daru par daudz? Šie un vēl citi jautājumi bieži vien klejo vecāku prātos. 

Šobrīd ļoti strauji pieaug Covid-19 vīrusa saslimstības rādītāji ne tikai pieaugušo, bet arī bērnu vidū. Tāpat bērniem pieaug saslimstība ar dažādām vīrusa infekcijām. Par to liecina arī “Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai” pieejamie dati [1]. 

Ja ikdienas uzturam papildus lieto vitamīnus un minerālvielas, iespējams, ir ienācis prātā, kāds īsti ir labākais brīdis vitamīnu uzņemšanai.

Ieilgstot Covid-19 izplatībai un ierobežojumiem, aizvien biežāk izskan nopietnas bažas par pandēmijas radīto ietekmi uz iedzīvotāju mentālo veselību. Krīze, strauji mainīgie apstākļi, ilgstoša atrašanās izolētībā un neziņa par nākotni ir labvēlīga augsne mentālās veselības sarežģījumiem, tai skaitā depresijai, kam ne vienmēr tiek pievērsts pietiekami daudz uzmanības.

Vai zināji, ka gandrīz puse Eiropā dzīvojošo cilvēku saskaras ar kādām sejas ādas problēmām?[1] Kad domājam par savu veselību, reti kad to attiecinām uz sejas ādu. Bet sejas āda ir spogulis mūsu organismā notiekošajiem procesiem un tam, vai ādu pareizi kopjam.