Lai arī veselības paškontrolei asins sastāvs jāpārbauda vismaz vienu reizi gadā, pētījuma dati liecina, ka tikai četri no 10 Latvijas iedzīvotājiem (44%) ir veikuši asins analīzes pēdējā gada laikā. Visbiežāk ar asins analīžu veikšanu grēko jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem un iedzīvotāji, kuri savu dzīvesveidu kopumā vērtē kā neveselīgu. 

Lielai daļai slimību ir priekšvēstneši, kurus it kā laika trūkuma dēļ ignorējam, pieveram acis un prioritāšu rindā veselību atstājam aiz darba, hobijiem, ģimenes. Taču pāris veselības pārbaudes, kas laikus var novērst būtiskas saslimšanas, iespējams veikt arī ikdienas steigā – pa ceļam un nesēžot rindā pie ārsta.

Precīza diagnoze ir vienīgais ceļš uz atveseļošanos, savukārt precīzas analīzes ir ļoti būtiskas diagnozes uzstādīšanā. Nereti pacientiem nav izpratnes par to, kā pareizi nodot analīzes un kas jāievēro pirms šīs procedūras.

Bioloģijas doktore Inese Čakstiņa norāda uz satraucošu tendenci - cilmes šūnu bankas bieži sola vecākiem plašākas noglabātā materiāla pielietojuma iespējas, nekā zinātne šobrīd var apstiprināt.

Cilvēce ir ilgstoši tiekusies pēc jaunības eliksīra. Tomēr pēdējos gados veikti rūpīgi pētījumi par novecošanās procesu ir pavēruši jaunas iespējas, kas var palīdzēt mums visiem ilgāk dzīvot, nezaudējot veselību.

Daudzi cilvēki hroniski cieš no nespecifiskām sūdzībām un diskomforta kuņģa zarnu traktā (gāzu uzkrāšanās (meteorisms), aizcietējumi, neregulāra vēdera izeja, kairinātas zarnas) vai nezināmas izcelsmes galvas sāpēm un ādas problēmām (nieze, neirodermatīti, psoriāze), un šo hronisko problēmu gadiem ilgstoša ārstēšana nav devusi būtiskus uzlabojumus.

Laboratorija GenEra izveidojusi un oficiāli reģistrējusi celiakijas riska DNS testu – pagaidām vienīgo Latvijā HLA gēnu variantu noteikšanu ar sekvenēšanas metodi, kas izceļas ar augstu precizitāti.